Nobela miera prēmiju iegūst Kenijas vides aizstāve Vangari Maatai

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

2004.gada Nobela miera prēmiju piektdien ieguva Kenijas vides aizstāve Vangari Maatai, kas kļūs par pirmo Āfrikas sievieti, kura saņēmusi prestižo balvu.

Maatai apbalvota par viņas vadīto kampaņu, kuras laikā Āfrikā tika sastādīti desmitiem miljoni koku, lai palēninātu meža izzušanu un augsnes noplicināšanu. "Miers uz zemes ir atkarīgs no mūsu spējas pasargāt dzīvo apkārtējo vidi," nosaucot prēmijas ieguvēju, sacīja Norvēģijas Nobela komitejas vadītājs Ūle Dānbolts Mjēss. Viņš godināja Maatai par "viņas ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, demokrātijas un miera sekmēšanā". "Maatai vada cīņu par ekoloģiski dzīvotspējīgas sociālās, ekonomiskās un kultūras attīstības veicināšanu Kenijā un visā Āfrikā," viņš uzsvēra. "Mēs esam paplašinājuši miera definīciju, iekļaujot tajā arī šo dimensiju." "Esmu gluži satriekta," neilgi pēc paziņojuma par prēmijas piešķiršanu Maatai sacīja Norvēģijas telekanālam NRK. "Šis ir lielākais pārsteigums visā manā dzīvē. Esmu tik laimīga. Kad mēs stādām jaunus kokus, mēs stādām miera sēklas." Komitejas paziņojumā teikts, ka "Maatai apvieno zinātni, sociālo saskaņu un aktīvu politiku. Tā ir vairāk nekā vienkārša vides aizsargāšana, viņas stratēģija ir vērta uz ekoloģiski ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu un nostiprināšanu". Arī Kenijas valdība nekavējoties pauda sajūsmu par prēmijas piešķiršanu Maatai. "Tas ir lielisks viņas ilgo gadu darba novērtējums. Mēs esam ļoti laimīgi," sacīja Kenijas valdības pārstāvis Alfreds Mutua. Balvu desmit miljonu Zviedrijas kronu (747 tūkstošu latu) apmērā Maatai saņems svinīgā ceremonijā Oslo 10.decembrī. 1940.gadā dzimusī Maatai ir bioloģijas zinātņu doktore un politiķe, kas plaši pazīstama ar savu darbu vides aizsardzībā. 1977.gadā viņa dibināja Zaļās jostas kustību, kurā darbojas galvenokārt sievietes. Kustība apgalvo, ka tās aktīvisti Āfrikā sastādījuši apmēram 30 miljonus koku. Maatai uzsver, ka šāda rīcība palīdzēs aizsargāt mežu no izzušanas, saglabās tā dabisko vidi savvaļas dzīvniekiem un nodrošinās kurināmā, celtniecības materiālu un pārtikas avotu nākamajām paaudzēm, palīdzot tām apkarot nabadzību. Maatai darbība meža aizstāvēšanā nebūt nav noritējusi gludi.1992.gadā kādas demonstrācijas laikā Nairobi policija Maatai un vēl trīs sievietes piekāva līdz bezsamaņai, citkārt viņa pēc demonstrācijas aizturēta un ieslodzīta, viņas vadītos protestētājus mēģināts izklīdināt ar asaru gāzi, anonīmi zvanītāji viņai draudējuši ar nāvi. Vairākkārt viņa tiesā vērsusies pret iepriekšējā Kenijas prezidenta Daniela Arapa Moi meža izciršanas plāniem. Kad 2002.gadā Moi pēc 24 amatā pavadītiem gadiem zaudēja varu, Maatai savukārt tika ievēlēta parlamentā un kļuva par vides ministra vietnieci, tomēr viņa izteikusies, ka grib atkāpties, jo meža izciršanu apturēt neizdodas joprojām. "Mūsu zemei tas ir dzīvības un nāves jautājums," viņa izteikusies par meža masveida izciršanu. "Kenijas meži izzūd, un šo problēmu ir radījuši cilvēki." Maatai vadītā kustība par savu darbību meža glābšanā jau saņēmusi vairākus augstus apbalvojumus, tostarp tā dēvēto alternatīvo Nobela prēmiju, kas ik gadu tiek piešķirta līdztekus oficiālajiem Nobela apbalvojumiem, lai izceltu un atbalstītu cilvēkus un organizācijas, kas sekmējušas nopietnu krīžu pārvarēšanu. Maatai ir pirmā afrikāniete un divpadsmitā sieviete, kas saņems Nobela miera prēmiju. Pēdējo reizi Āfrikas valstu pārstāvis prestižo balvu saņēma 2001.gadā, kad tika apbalvots ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans no Ganas. Arī pagājušajā gadā miera prēmiju saņēma sieviete - tā tika piešķirta Irānas juristei Širinai Ebadi par darbu cilvēktiesību aizstāvībā un demokrātijas sekmēšanā. 2001.gadā Norvēģijas Nobela institūts paziņoja, ka miera prēmijas pasniegšanas otrajā gadsimtā tiks vairāk apbalvoti jauna tipa aktīvisti, piemēram, vides aizstāvji, rokzvaigznes vai žurnālisti. Nobela komisija šogad saņēma 194 nominācijas balvai, pārspējot lielo kandidātu skaitu iepriekšējā gadā. Prēmijas pasniegšana Maatai ir pārsteigums, jo starp reālākajiem balvas ieguvējiem tika minēti Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Mohameds el Baradei, bijušais ANO ieroču inspektors Hanss Blikss un Izraēlas kodolnoslēpumu izpaudējs Mordehajs Vanunu. Nobela komitejas izvēle jau izraisījusi dzīvas debates Norvēģijā, kuru gaitā vadošie politiķi un komentētāji jau atzinuši, ka Maatai ir šis prēmijas cienīga, bet vienlaikus piebilduši, ka komiteja vairījusies piešķirt prēmiju kandidātiem, kas varētu tikt vērtēti pretrunīgāk, piemēram, Baradei. Jau ziņots, ka pirmdien šā gada Nobela prēmiju medicīnā ieguva amerikāņu zinātnieki Ričards Eksels un Linda Baka par darbu cilvēka ožas izpētē. Par Nobela prēmijas ieguvējiem fizikā otrdien tika pasludināti amerikāņu zinātnieki Deivids Gross, Deivids Policers un Frenks Vilčeks no Kalifornijas universitātes Tehnoloģiju institūta par atoma kodola daļiņas saistošo spēku pētījumiem. Trešdien Nobela prēmija ķīmijā tika piešķirta Izraēlas zinātniekiem Āronam Cihanoveram un Avramam Herško un amerikānim Ērvinam Rouzam par pētījumiem, kuros izskaidrots, kā cilvēka organismā tiek noteikti un sašķelti nevēlamie proteīni, pasargājot to no saslimšanas. Savukārt ceturtdien Nobela prēmiju literatūrā saņēma Austrijas rakstniece un dramaturģe Elfrīde Jelineka. Viņai prēmija piešķirta par spēju "radīt muzikālu balsu un atbalstu plūdumu romānos un lugās, kas ar lielisku lingvistisku aizrautību atklāj sabiedrības klišeju absurdumu un to paverdzinošo spēku".

Uz augšu