Uzņēmēja Benita Sadauska ar atklātu vēstuli vērsusies pie sabiedrības par atklātību "Delna" valdes priekšsēdētāja Roberta Putņa, paužot sarūgtinājumu par organizācijas publiski izteiktajiem pārmetumiem.
Sadauska pauž sarūgtinājumu par "Delnas" pārmetumiem (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau ziņots, ka sabiedrība par atklātību "Delna" aicinājusi Sadausku atsaukt noslēgto darījumu ar Kolkas pagasta padomi, kura dēļ Sadauskas privātīpašumā pastarpināti ir nonākusi zeme Kolkasragā. Kā norāda uzņēmēja, viņa augstu vērtē "Delnas" ieguldīto darbu un pūles, rūpējoties par jūras piekrastes aizsardzību un nelikumību izskaušanu dabas lieguma teritorijā. "Arī mani dziļi apbēdina un kaitina daudzi kliedzoši patvaļīgie būvniecības gadījumi piekrastē un citās dabas aizsargājamās teritorijās," akcentē Sadauska. "Tai pašā laikā esmu sarūgtināta, ka manis likumiem atbilstošā un ar labākajiem nodomiem aizsāktā darbība liek jums paust aizdomas un tiešas norādes uz ļaunprātību un nelikumībām SIA "Kolkasrags" izveidē un darbībā. Sarūgtinājums ir vēl jo lielāks, ka jūs esat daudzkārt vērsušies publiski ar dažādiem paziņojumiem, pārmetumiem un priekšlikumiem, tā arī pat nemēģinot kontaktēties ar mani. Ja jūs būtu uzskatījuši par lietderīgu veltīt kaut dažas minūtes sarunai, esmu pārliecināta, ka aizdomas un pārmetumi tiktu lielā mērā gaisināti," norāda uzņēmēja. Sadauska uzsver, ka šāda rīcība apdraud "Delnas" reputāciju un uzticību sabiedrībā, "bez kuras jūsu organizācijas pūliņi būtu veltīgi". Uzņēmēja norāda, ka "cilvēka roka Kolkasraga dabas vērtībām ir nodarījusi lielu postījumu un tikai cilvēka roka var tās glābt". Līdz ar to viņa nedomā atkāpties no mērķa sakopt un aizsargāt Kolkasragu, kā arī padarīt to visiem pieejamu. Netiks mainīta arī izvēlētā teritorijas apsaimniekošanas kārtība. "Būšu priecīga, ja arī turpmāk sekosiet notiekošajam Kolkasragā, un esmu droša, ka varēsiet to uzlūkot kā veiksmīgu privātā kapitāla un pašvaldības sadarbību unikālas dabas vērtības uzturēšanā sabiedrības interesēs," aicina Sadauska. "Ja izlemsiet savu atzinību nepaust publiski, pilnībā to izpratīšu, jo ir acīmredzami, ka jūsu organizācijas resursi ir vairāk jāpievērš objektīvi svarīgākām lietām, piemēram, dialogam ar Vides ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kuru bezdarbība likumu sakārtošanā un ievērošanā ir vistiešākie iemesli nelikumībām un koruptīvajai aurai piekrastes teritorijā." Iepriekš "Delna" norādīja, ka Kolkasraga zemes iegūšana privātīpašumā apmaiņā pret investīcijām raga sakopšanā ir pretrunā ar Sadauskas "deklarētajiem ideālistiskiem mērķiem". Organizācija uzsver - lai arī darījums formāli ir noticis likumīgi, tas ir pretrunā ar publisko budžetu labas pārvaldības principiem. Pašvaldība nav darījusi visu, lai pārliecinātu sabiedrību par maksimālā saimnieciskā labuma gūšanu šajā darījumā. Pēc "Delnas" domām, Sadauskas darījums ar Kolkas pagasta pašvaldību līdzinās shēmām, kuras piekrastē tiek plaši izmantotas, lai pretlikumīgi iegūtu īpašumā pašvaldības vai valsts mantu. Pašvaldība, balstoties uz likuma nepilnībām, nav nodrošinājusi pārliecību sabiedrībā, ka ir izmantotas visas iespējas, lai iegūtu maksimālu labumu savam budžetam. Tas būtu izdarāms ar atklāta konkursa palīdzību, pamatojoties uz pagasta attīstības plānu un salīdzinot piedāvājumus, uzskata organizācija. Savukārt Sadauska jau iepriekš publiski apliecinājusi, ka viņas darbība Kolkasragā nav saistīta ar biznesa interesēm. Kā ziņots, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija iesniegusi Ģenerālprokuratūrā lūgumu izvērtēt Kolkas pagasta amatpersonu darījumus ar zemi, kā dēļ privātuzņēmuma rīcībā nonācis Kolkasrags un cita vērtīga pašvaldības teritorija. Iztērējot aptuveni 100 000 latu, pērn pavasarī par noteicošo Kolkasraga vairāk nekā 14 hektāru īpašnieci ir kļuvusi Sadauska. Prokuratūra šo iesniegumu pārsūtījusi izskatīšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Ministrija lūdz izvērtēt, vai pašvaldības amatpersonu rīcībā nav konstatējamas Krimināllikumā minēto noziedzīgo nodarījumu pazīmes, lemjot par labu nevis valstij un pašvaldībai, bet gan privātpersonām.