Par "Estonia" bojāeju joprojām pārāk daudz neatbildētu jautājumu (14)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Šis ir jau 10. gads, kopš septembra nogalē kopējas sēras apvieno simtiem ģimeņu. Galvenokārt Zviedrijā, Somijā, Igaunijā. Arī Latvijā. Pasažieru prāmja "Estonia" nogrimšana bija Eiropā lielākā jūras katastrofa kopš Otrā pasaules kara beigām. Par šausmu nakti Baltijas jūrā versijas joprojām ir pretrunīgas. Arī pēc 10 gadiem. Kāds kuģa pasažieris reiz mūsu kolēģiem Tallinā stāstīja, ka divas dienas pirms "Estonia" pēdējā brauciena virs jūras redzējis divas saules. Igauņu ticējumos tas nozīmējot liktenīgu vētru.

Tik spēcīgs vējš kā 28.septembrī Baltijā esot pāris reižu gadā. Izbraucot vētras vēl nebija. Prāmis tika uzskatīts par gandrīz simtprocentīgi drošu.

Bija nakts, kad pulksten 1.24 pēc vietējā laika Somijā Turku glābšanas dienests saņēma palīgā saucienu.

Kad pēc stundas atsteidzās glābēji, prāmis jau gulēja dzelmē. No rīta cilvēki Baltijā un Skandināvijā modās ar ziņu par notikušo.

Kopā ar "Estonia" aizgāja bojā 852 cilvēki... Uzskata, ka lielākā daļa nepaguva izkļūt no kuģa. 80 metru dziļumā guļošais vraks atrodas ap 100 kilometru no Somijas dienvidrietumu piekrastes. Izcelšana tika atzīta par pārāk dārgu.

Zviedrijas, Somijas un Igaunijas valdību oficiāli nosauktā avārijas versija ir nepilnības prāmja konstrukcijā. Tas ļāvis viļņiem atraut priekšgala lūku. Līdzīgu viedokli izteikuši arī virkne aculiecinieku.

Tomēr vairāki neatkarīgi pētnieki apgalvo – kuģis nogremdēts apzināti. Piemēram, nav skaidrs, kas noticis ar kapteini Āvo Pihtu, ko daži redzējuši izglābto vidū, bet kurš vēlāk pazudis. Prāmja vraku detalizēti pētījusi vācu ZDF telekanāla žurnāliste Juta Rābe, sadarbojoties ar amerikāņu miljonāru Gregu Bēmisu.

Juta Rābe: Es esmu noskaidrojusi, ka aiz priekšgala lūkas aizvērtņiem bija noglabāta sprāgstviela un caurums kuģa priekšgalā izveidojās tieši tāpēc. Mūsu filmētajos videokadros ir labi redzamas sprādziena pēdas.

Žurnāliste ir veidojusi 14 dokumentālas, vienu mākslas filma un uzrakstījusi grāmatu. Tiek uzstāts, ka jārīko jauna izmeklēšana. Tam netrūkst arī pretinieku.

Tomēr ir aptaujas, kas liecina, ka, piemēram, Zviedrijā neatkarīgu izmeklēšanu vēlētos vairums iedzīvotāju. Juta Rābe tic, ka kādreiz apstiprināsies viņas versija, ka prāmis izmantots, lai no Krievijas uz ASV vestu kodolieročus. Aukstā kara beigās tas esot bijis izdevīgi ASV valdībai.

Juta Rābe: Viņi pirka ieročus Krievijas laboratorijās oficiālā ceļā un maksāja lielu naudu, lai šie ieroči nenonāktu melnajā tirgū. Pārvadāt ieročus tika izlemts ar pasažieru prāmjiem. Un tā bija galvenā kļūda. Nevainīgiem cilvēkiem bija jāiet bojā tādēļ, ka kāds nolēma ieročus iznīcināt, lai sabojātu Krievijas un ASV attiecības.

Tikmēr Zviedrijas un Somijas valdība arī pēc 10 gadiem turpina apsvērt ieceri par masu kapa vietu izsludināto vraku pārklāt ar betona kupolu.

Komentāri (14)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu