Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/09/01/11356331t1hcbf7.jpg)
Bezmaksas konsultācijas par darbu Īrijā un Lielbritānijā — šādi un līdzīgi sludinājumi bieži atrodami internetā un reklāmas laikrakstā «Rīgas Santīms».
Strādātkārajiem jāatceras, ka aiz šiem sludinājumiem var slēpties krāpnieki un nelicencētas firmas, kas piedāvā darbu ārzemēs. Par to, kas jāatceras strādniekiem un kā neiekrist krāpnieku valgos, stāsta ekonomikas policijas biroja operatīvais darbinieks Nauris Rozenfelds.
Darbs konsultāciju vietā
Darba sludinājumi laikrakstos un internetā ir arī labs informācijas avots policijas darbiniekiem, kas meklē firmas, kuras nelicencēti nodarbojas ar iekārtošanu darbā. — Likumpārkāpēji kļūst gudrāki — sākumā sludinājumu tekstos bija «Konsultējam par darba iespējām», vēlāk tā vietā bija vārds «informācija». Bet tagad jau pat vārdu «darbs» nepiemin — šādas firmas piedāvā konsultācijas par tūrismu un likumdošanu Lielbritānijā, — stāsta N. Rozenfelds. Tāpat jāatceras — ja ir minēts vārds «bezmaksas», firma atradīs veidu, kā saņemt naudu no strādātgribētāja — vismaz par līgumiem vai tūrisma braucienu.
Strādniekam, kas izvēlas kādu no piedāvājumiem, firma sola labi apmaksātu darbu ārzemēs un darba devēja garantētu dzīvesvietu. Pēc tam jau strādnieks samaksā 300 līdz 500 eiro par darbiekārtošanu un noslēdz līgumu ar firmu. Ekonomikas policijas pieredze liecina, ka parasti darbs tiek piedāvāts Anglijā vai Īrijā, bet retāk — Vācijā un Skandināvijas valstīs. Bieži vien strādāt gribošie «iekrīt» uz šādiem piedāvājumiem, jo nav rūpīgi pārlasījuši līgumus — tajos firma var ietver dažādākās atrunas par labu firmai. Turklāt līgumā var ierakstīt, ka tas ir aizdevuma līgums, līgums par tūrisma braucienu vai konsultācijām, bet mutiski strādnieks ar firmu būs vienojies par darbu ārzemēs. Līdzīgi darbojas nelicencētie darbiekārtotāji, kas piedāvā darbu Latvijā — līgumos par iekārtošanu darbā firma ietver atrunas, ka par informācijas patiesumu tai nav jāatbild un darbs netiek garantēts, bet darba meklētājs var cerēt uz informāciju par vakancēm.
Piesardzība jāievēro arī, meklējot darbu sludinājumos, kuros darbs tiek piedāvāts Latvijā. — Cilvēkam piedāvā celtnieka darbu, viņš piezvana uz sludinājumā norādīto telefona numuru, un viņam atbild, ka darbs būs, bet vispirms par iekārtošanu uz bankas kontu jāpārskaita divdesmit lati, lai nokārtotu dokumentus. Citreiz neprasa pārskaitīt naudu, bet aizsūtīt «Zelta zivtiņas» atjaunošanas numuru, — tā N. Rozenfelds.
Tūrists brauc strādāt
Kad līgumi ir parakstīti un savākts pietiekami liels strādnieku skaits, firmas var viņus nosūtīt darbā uz ārzemēm, liekot izlikties par tūristiem. Turklāt tas, ka darbs būs nelegāls, no strādniekiem slēpts netiek. — Nelicencētās firmas iemāca, kā neizraisīt aizdomas un kā atbildēt uz robežsargu jautājumiem. Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad Latvijas strādnieki Lielbritānijā iebrauc caur Īriju, lai apietu robežsardzes kontroli, — bilst N. Rozenfelds.
Nokļūstot valstī, kurā paredzēts darbs, iespējami divi notikumu attīstības varianti: pirmais — strādnieks patiešām atradīs nelegālu darbu un strādās kādā fermā vai fabrikā, taču pastāvēs iespēja, ka viņu pieķers un izraidīs uz dzimteni, un otrais — strādnieku sagaida cilvēks, kuram it kā jāturpina iekārtošana darbā (šie starpnieki parasti labi pārvalda krievu valodu un ir no Latvijas vai citām bijušajām PSRS republikām). Aizbildinoties ar nepieciešamo dokumentu kārtošanu vai arī iekārtošanu darbā, no strādnieka pieprasa vēl 100 līdz 200 eiro. Pēc tam šie cilvēki pazūd un strādniekam jādomā, kā tikt mājās. N. Rozenfelds teic, ka līdzīgi cilvēkus apkrāpj ne tikai nelicencētās firmas, bet arī ārzemnieki, kas Rīgā, uzrunājot cilvēkus uz ielas vai krogos, stāsta, ka Latvijā ir dažas dienas un meklē darbiniekus saviem uzņēmumiem. — Ārzemnieki, kas uzdevās par Čehijas pilsoņiem, piedāvāja darbu mūsu cilvēkiem. No viņiem Latvijā paņēma naudu par ceļu un pēc tam viņi devās uz paredzēto darba vietu Itālijā. Tur par darbiekārtošanu lika samaksāt 300 līdz 400 eiro un pateica, lai gaida darbu. Gaidot arī palika, — atceras N. Rozenfelds.
Kas jāatceras?
Iekārtot darbā Latvijā un ārzemēs var tikai licencētas darbiekārtotāju firmas.
To, vai firmai ir licence, var uzzināt Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā — www.nva.lv, kā arī NVA juridiskajā daļā, tālr. 7021766.
- Nepiekrist šaubīgiem piedāvājumiem, kurus sola nepazīstami cilvēki uz ielas vai krogos.
- Pirms līguma parakstīšanas rūpīgi jāiepazīstas ar tā saturu — ja rodas šaubas, vēlams tā kopiju parādīt juristam.
- Iemaksājot naudu par iekārtošanu darbā, firmai obligāti jāizdod darījuma čeks.
- Ja cilvēks ir apkrāpts un ārzemēs darbu nav atradis, viņš var doties uz jebkuru reģionālo policijas nodaļu Latvijā, līdzi ņemot dokumentus, kas apliecina darījumu ar firmu (līgumus, darījuma čekus u. c.). un jāuzraksta iesniegums par lietas ierosināšanu. Tālāk jau reģionālā policijas nodaļa lems, vai lietu izmeklēt pašiem vai to nodos specializētajai Ekonomikas policijas nodaļai.
- Nelicencēta firma ar darbā iekārtošanas pakalpojumiem nodarboties nedrīkst. Pieķerot firmu šajā noziegumā, policija firmu administratīvi soda, bet, ja gada laikā firma likumu pārkāpj otrreiz, policija ierosina krimināllietu un firmas atbildīgajai personai draud pat līdz 2 gadiem cietumsoda vai sabiedriskie darbi.
- Tiesas ceļā zaudējumu atlīdzību var piedzīt gan no licencētām, gan nelicencētām firmām, kas pārkāpušas darbinieka tiesības, tam par pamatu kalpos policijas konstatētie pārkāpumi firmās un strādnieka iesniegtie dokumenti. To, vai spriedums būs labvēlīgs prasītājam, atkarīgs no līgumiem, kurus cilvēks noslēdzis ar firmu, līgumi juridiski var būt labi uzrakstīti.