Noraida prasību par Šleserei piederošo bēniņu privatizācijas atcelšanu (34)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja Ģenerālprokuratūra prasību, kurā apstrīdēta nama Vecrīgā, Grēcinieku ielā 11, bēniņu koplietošanas telpu privatizācijas likumība un darījumi, ar kuriem pie īpašuma tikusi Saeimas deputāte Inese Šlesere (LPP).

Atbildētāju statusā šajā lietā ir mākslinieku darbnīcas pašreizējā īpašniece Šlesere (LPP), šo telpu privatizētāja Nellija Kršeminska, kā arī Rīgas pilsētas valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisija (RDzMPK). Ģenerālprokuratūras Personu un valsts aizsardzības departamenta prokurors Guntis Akmeņkalns apstrīdēja vairākus darījumus par kultūras pieminekļa statusā esošā nama Grēcinieku ielā 11 bēniņu privatizāciju. Prasībā tiek lūgts noteikt, ka bēniņu telpas ir visu nama iedzīvotāju īpašums. Prokurors prasību cēlis divu nama iemītnieču Emmas Romanovas un Tamāras Gordinas interesēs, taču abas nama iemītnieces vērsties pie tiesību sargiem pilnvarojuši arī citi nama iedzīvotāji. Romanova un Gordina šodien tiesai sacīja, ka vēlas, lai bēniņos, tāpat kā agrāk, varētu "žāvēt veļu". Turklāt bēniņu izbūve jau tagad nama iemītniekiem radījusi virkni neērtību - izjaukta nama ventilācijas sistēma, tāpēc 40 nama dzīvokļi "smok" un pa ventilācijas lūkām dzīvokļos "birst tārpi". Turklāt bēniņos tiekot novietoti smagi būvmateriāli, kas bojājot dzīvokļu griestu segumu zem tiem, tāpēc viena dzīvokļa iemītnieks "no pārdzīvojumiem nomiris". Šleseres advokāte Ieva Ramiņa gan iebilda pret šādiem apgalvojumiem. Viņa informēja, ka nama ventilācijas sistēmu pēc īpašuma iegādes salabojusi tieši viņas pārstāvamā, turklāt nākotnē paredzēts nama bēniņus pārbūvēt, padarot pievilcīgāku visas Vecrīgas panorāmu. Patlaban šie darbi gan apstājušies, jo ar tiesas lēmumu liegts namā veikt pārbūvi. Šodien tiesas sēdē Akmeņkalns uzsvēra, ka nekādā gadījumā par likumīgu nevarētu tikt atzīta bēniņu privatizācija, jo savulaik privatizācijai nodota nevis mākslinieku darbnīca, bet gan "mākslinieku darbnīcas vīzija", proti, nelikumīgi privatizētas bēniņu telpas, kurās "nekādas mākslinieku darbnīcas nebija". Prokurors apgalvoja, ka vēlas "būt maksimāli godīgs", norādot, ka "nebūtu īpaši noskumis", ja par spēkā neesošu tiesa neatzītu pirkuma līgumu, ko ar tagadējo īpašnieci Šleseri noslēgusi Kršeminska. Ja tiesa atzītu par nelikumīgiem dokumentus par Grēcinieku ielas nama bēniņu privatizēšanu, atsevišķā prasībā būtu jāvērtē līgums, kuru Kršeminska slēgusi ar Šleseri. Šīs prasības ietvaros arī varētu tikt vērtēts, vai Šlesere uzskatāma par labticīgu īpašuma ieguvēju, norādīja Akmeņkalns. Savos paskaidrojumos tiesai prokurors atsaucās uz Senāta spriedumiem tā sauktajā Mottes dzīvokļu lietā, atzīstot, ka tiesai būtu jāvērtē, vai arī darījumiem, kas notikuši uz nelikumīgās dzīvokļu privatizācijas pamata, ir "jākrīt" vai arī ne. ""Mottes lietā" krita arī darījumi," sacīja Akmeņkalns, atgādinot, ka tiesa īpašuma iegādes darījumus atzinusi par spēkā neesošiem. Akmeņkalnam oponēja Šleseres advokāte Ramiņa, kura bija vienisprātis ar RDzMPK pārstāvi Inetu Mūrnieci, ka līdz 2000.gada 30.decembrim, kad likumā par privatizāciju veikti grozījumi, bijis atļauts privatizēt mākslinieku darbnīcu, ja šīs telpas bijušas iezīmētas nama plānā - mākslinieku darbnīcai nav obligāti bijis jābūt nodotai ekspluatācijā, proti, tai nav bijis jāpastāv kā objektam. Līdz ar to īpašums 1999.gadā privatizēts likumīgi, uzskata advokāte. RDzMPK lēmumā, ar kuru Kršeminskai atļauts privatizēt Grēcinieku ielas 11 nama bēniņus, atļauja privatizēt mākslinieku darbnīcas dota vēl 260 personām. Ja tiesa šo lēmumu atzītu par nelikumīgu, visas šīs personas zaudētu tiesības uz īpašumiem. Akmeņkalns gan norādīja, ka būtu iespējams no lēmuma "izslēgt" Kršeminsku un atzīt, ka lēmums ir prettiesisks tieši attiecībā uz viņu. Mūrniece uzsvēra, ka tiesāšanās ap Grēcinieku ielas namu kavējot tā privatizāciju - ja ar namu ir saistīts kaut viens tiesas process, kas varētu mainīt īpašuma domājamās daļas, privatizācijas jomā "nekas nav darāms". Ramiņa tiesai pauda viedokli, ka Šlesere īpašumu ieguvusi likumīgi. "Ir tiesiskās paļāvības princips," sacīja advokāte, uzsverot, ka viņas kliente pirms īpašuma iegādes rūpīgi pārbaudījusi visu informāciju, tostarp Valsts zemes dienesta (VZD) izsniegtās izziņas, uz kuru pamata RDzMPK ļāvusi nama koplietošanas telpas nodot privatizācijai. Tiesas procesa gaitā tika pārbaudīts VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas izsniegts dokuments, kurā fiksēts, ka Kršeminskas privatizētā mākslinieku darbnīca bijusi iezīmēta Grēcinieku ielas 11 nama plānā. Šā dokumenta likumību apšaubīja VZD pārstāvis Andis Romānovs. Viņš uzsvēra, ka nama Grēcinieku ielā 11 tehniskās inventarizācijas lietā bēniņi nav iezīmēti. Lietas materiālos pieejamo dokumenta kopiju, kurā redzams, ka nama inventarizācijas lietā figurē mākslinieku darbnīca, VZD "nekad nav izsniedzis", jo bēniņu telpās inventarizācija neesot veikta. Romānovs arī apgalvoja, ka VZD dokuments, kas kalpojis strīdus īpašuma privatizēšanai, nav apstiprināts VZD noteiktajā kārtībā - uz tā trūkst gan dažu amatpersonu parakstu, gan zīmogu, un tas neatbilst lietvedības noteikumiem par iestādes izsniegto dokumentu noformēšanu. "Iespējams, kādas nelikumības taisītas," sacīja Romānovs un uzsvēra - Kršeminska nekad VZD nav pieprasījusi izsniegt inventarizācijas lietu, tāpēc nav saprotams, kā dokumenti nonākuši RDzMPK rīcībā. VZD pārstāvis gan pieļāva, ka VZD varētu būt šos dokumentus izsniegusi, taču tie "nav gājuši caur lietvedību". Pēc VZD pārstāvja paskaidrojumu uzklausīšanas prokurors Akmeņkalns piebilda, ka "brīnumi mūsu valstī ir visādi", pieļaujot, ka VZD varētu tikt veikta pārbaude, lai šīs iespējamās nelikumības atklātu un novērstu. Šleseres advokāte uzsvēra, ka viņas pārstāvamā nelikumībās nav vainojama. Ja viņai no īpašuma vajadzētu atteikties, varētu tikt celta prasība vai nu pret Rīgas domi, vai arī pret valsti, kurā mākslinieku darbnīcas ieguvēja prasītu atlīdzināt visus ar īpašumu saistītos izdevumus. Turklāt likums nosakot - mākslinieku darbnīca ir daudzdzīvokļu mājā esoša telpa, kas iezīmēta mājas plānā, sacīja Ramiņa. Akmeņkalns gan skaidroja, ka līdz šim neesot dota precīza definīcija, ko nozīmē jēdziens "mākslinieku darbnīca". "Krievu laikos mākslinieku darbnīcas cēla un piešķīra māksliniekiem par īpašiem nopelniem," sacīja prokurors, norādot, ka tiesību sistēmā tiek izšķirtas tikai dzīvojamās un neapdzīvojamās telpas. Šodien Rīgas apgabaltiesa šajā lietā nolasīja saīsinātu sprieduma tekstu. Pilns spriedums procesa dalībniekiem būs pieejams no 8.septembra, kad 20 dienu laikā to varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Akmeņkalns sacīja, ka spriedumu noteikti pārsūdzēs apelācijas kārtībā. Jau ziņots, ka prokurors tiesā cēlis 12 prasības par pārkāpumiem vairāku Rīgas centra namu bēniņu un pagrabstāvu privatizācijā. Prasībās lūgts atjaunot kopīpašuma tiesības uz telpām, kuras privatizējušas atsevišķas personas.

Komentāri (34)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu