Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/09/02/11363713t1hed8d.jpg)
Sveiki! Ja Tu lasi šo rakstu, visticamāk, ka atrodies darbā un to dari laikā, kad Tavs darba devējs ir pārliecināts, ka Tu čakli strādā. Varbūt Tu mierini sevi ar domu, ka šajā brīdī nedaudz atvelc elpu no tiešajiem darba pienākumiem un tas taču nav nekas slikts, taču droši vien atceries, ka atpūtas brīžiem tiek ieteikts atrauties no datora un atpūtināt kā acis, tā rokas.
Neuztraucies, neviens Tevi negrasās nosodīt. Pirmām kārtām tā dara vairākums Latvijas interneta lietotāju un to dara nevis tāpēc, ka gribētu darba laikā laiskoties vai ieriebt priekšniekam, bet gluži vienkārši ir pārāk daudz iemeslu, kādēļ internets nav pieejams citviet — mājās, atpūtas vietās, kafejnīcās. Vai nu tas mums šķiet pārāk dārgs, vai neesam apgādājušies ar nepieciešamajām iekārtām (piemēram, klēpjdatoru, lai varētu sērfot internetā no kafejnīcās izvietotajiem hot-spotiem), vai gluži vienkārši tehnoloģiski nav iespējams internetu ierīkot vietās, kur mēs vēl mēdzam uzturēties ārpus darba.
Pat ja tiešo darba pienākumu veikšanai darbiniekam nav vajadzīgs internets, viņa datoru atslēgt no globālā tīmekļa pašreizējās interneta izplatības posmā Latvijā būtu diezgan liels neprāts. Pirmkārt, strauji saruktu interneta lietotāju skaits. Otrkārt, mēs pavirzītos lielu soli atpakaļ interneta satura un piedāvājuma ziņā, kas jau tā Latvijā nav nekāds spožais.
Protams, ir arī Latvijā organizācijas, kas dažādu apsvērumu dēļ liedz darbiniekiem darba laikā sērfot internetā, un domājams, ka pie mums arī pienāks tāds laiks, kad maksājumus internetbankā, e-pastus draugiem un portālus apmeklēsim tikai un vienīgi ārpus darba.
Ja Eiropas Savienības valstīs mājās internetu lieto 35% iedzīvotāju, kas ir 2/3 visu interneta lietotāju, bet ASV globālajam tīmeklim no mājas pieslēdzas vairāk nekā 55% iedzīvotāju (vairāk nekā 2/3 interneta lietotāju), tad Latvijā mājās internets ir tikai 7% iedzīvotāju jeb mazāk nekā 18% interneta lietotāju, liecina «Statistical Indicators Benchmarking the Information Society» 2003. gadā veiktais pētījums. Šķiet, ir skaidrs, ka 7% Latvijas iedzīvotāju neatmaksājas piedāvāt interneta bankas pakalpojumus, turklāt tikai 3% ir pastāvīgais pieslēgums, bet pārējiem ir iezvanpieeja, kas izmaksu un ātruma ziņā nav īsti piemērota finanšu transakciju veikšanai vai bilžainu portālu aplūkošanai.
Jāteic, ka mājas interneta izplatība Latvijā ir ne tikai ārkārtīgi zema salīdzinājumā ar rietumvalstīm, kur aizliegums izmantot internetu privātām vajadzībām darba laikā ir norma, bet arī Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu vidū. No mums atpaliek tikai Rumānija, kura, kā zināms, vēl nav gatava kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti.
No ES kandidātvalstīm visaugstākā mājas interneta izplatība ir Slovēnijā — vairāk nekā 60% interneta lietotāju ir iespēja pieslēgties globālajam tīmeklim mājās, savukārt šajā valstī ir viszemākais interneta kafejnīcu un publisko interneta piekļuves vietu izmantošanas rādītājs. Latvijā toties ir viens no augtākajiem interneta lietošanas rādītājiem darbā ES kandidātvalstu vidū. Šajā ziņā mēs varam līdzināties tādām interneta izplatības pionierēm kā Igaunija un Slovēnija.
Aptuveni 6% Latvijas iedzīvotāju internetu lieto vairāk nekā sešas stundas nedēļā, bet mazāk nekā stundu nedēļā internetā sērfo mazliet vairāk nekā 8%. Tiesa, pētījumā netika iekļautas skolēnu līdz 16 gadiem sniegtās atbildes, tāpēc, iespējams, interneta lietotāju skaits un internetā pavadītais laiks reāli ir ilgāks.
Jāteic, ka jauniešu interneta izmantošanas ieradumi būtu īpaša pētījuma vērti, jo tieši viņi būs tie, kuriem sazināšanos ar interneta starpniecību un virtuālās vides izmantošanu saskarsmē ar sabiedrību būs jāprot izmantot ikdienā un no kuru gatavības pieņemt informācijas sabiedrības priekšrocības arī lielā mērā atkarīgs, vai un cik efektīvi izmantosim tehnoloģiju sasniegumus mūsu dzīves uzlabošanai.
Par laimi, pētījums rāda, ka Latvijā ir salīdzinoši maz tādu, kas izmantojuši internetu mājās un no tā atteikušies. Aptuveni 2% Latvijas iedzīvotāju lietojuši internetu mājās, bet tad atteikušies no mājas pieslēguma un sākuši to izmantot citur. Igaunijā šie skaitļi ir ievērojami augstāki.
Ne sevišķi iepriecinoši ir dati par jaunu interneta lietotāju piesaistīšanu pēdējos gados. Gada laikā internetu pirmo reizi bija izmēģinājuši aptuveni 5% iedzīvotāju, bet nospiedošais vairākums — gandrīz piektā Latvijas iedzīvotāju — internetu lieto divus un vairāk gadus. Lai gan interneta pakalpojumu sniedzēju dati liecina, ka ieņēmumi par interneta pieslēguma pakalpojumiem pieaug, diemžēl lielākoties tas liecina par jau esošo interneta lietotāju vēlmi globālo tīmekli izmantot intensīvāk un vairākās vietās, nevis reāli jaunu interneta lietotāju piesaistīšanu.
Pētījuma autori interneta lietošanas intensitāti un pieejamību cieši saista ar telekomunikāciju tirgus liberalizāciju un interneta pakalpojumu cenām. Tiek norādīts, ka Latvijā interneta izplatība ir salīdzinoši zema tieši augsto izmaksu dēļ. ES kandidātvalstīs interneta piekļuve vidēji maksā 4,1% no vidējiem ikmēneša ģimenes ienākumiem, bet Latvijā — 6,2%. Turklāt viena no sāpīgākajām izmaksām ir datora iegāde. Latvijā datora iegādes cena veido 204% no vidējā ģimenes mēneša ienākuma. Eiropā šis rādītājs ir 91%.
Visticamāk, tad, kad datoru cenas mums šķitīs adekvātas, lai tas kļūtu par neatņemamu mājas sastāvdaļu, un interneta pieslēgumu varēsim iegūt par summu, kas mums šķitīs iegūto ērtību vērta, arī mēs pilnīgi mierīgi portālus palasīsim, dzerot rīta kafiju, maksājumus internetā veiksim, nevis paliekot pārdesmit minūtes ilgāk darbā, bet gan ērti atlaidušies mājas dīvānā un fonā klausoties vakara ziņas. Starp citu, kur jūs vislabprātāk lasītu draugu e-pasta vēstules?
Kristīne Jančevska ir ziņu aģentūras LETA portāla «nozare.lv» informācijas tehnoloģiju nozares redaktore. Viņas e-pasta adrese ir kristine.jancevska@leta.lv.