Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/09/02/11363954t1h3c3f.jpg)
Jau kuro reizi pēdējo 13 gadu laikā ir solīts uzcelt Nacionālo bibliotēku, ir sperti pirmie soļi un pausta apņēmība, bet ir jautājums – kāpēc šoreiz būtu jānotic, ka būs un būs jau pēc četriem gadiem? Kad iepriekšējā kultūras ministre solīja darīt visu, lai Nacionālo bibliotēku uzceltu laikā, jūs viņai ticējāt?
- Bibliotēkas uzcelšana nav ticības, bet ir darba jautājums. Ir jādara viss iespējamais, lai piesaistītu atbalstītājus noteiktos termiņos. Es esmu sākusi pirmās sarunas, ir saņemti pirmie signāli. - Jūs intervijā laikrakstam "Diena" teicāt, ka ir nokavēts vesels gads bibliotēkas celtniecībā. "Ir ļoti daudz nesakārtotu lietu, kur ir jāstrādā politiskā līmenī." Kuras ir tās lietas, kuras jūs risināsiet politiskā līmenī? - Es jau viņas risinu, jo satikšanās starp mani un Rīgas mēru nav privātpersonu tikšanās. Jau pirmajā darba nedēļā es apmeklēju Rīgas mēru un pirmais jautājums bija par bibliotēku. Es biju kopā ar savu padomnieku Krastiņa kungu, kurš reizē ir arī Rīgas domnieks. Mēs sarunājām ļoti konkrētas lietas par zemes lietām, par apmaiņām, kāda notiek kavēšanās. Tur bija virkne tehnisku jautājumu, ko mēs izrunājām un tālāk deleģēsim, bet pirmajai tikšanai ir jānotiek politiķu starpā. Es gribu teikt, ka ir ļoti uzlabojušās attiecības starp Kultūras ministriju un Rīgas domi. - Sarunas ir viena lieta. Vai jūs nospraudāt jau konkrētus termiņus, kuros Rīgas domei ir jānodod zemesgabali valstij? Kādi būs termiņi, kuros valsts atgūs zemes? - Temps ir nosprausts tāds, ka gada vidū ir jāatgūst visas zemes. Protams, būtu ļoti labi, ja tas notiktu labticīgi, vienojoties ar īpašniekiem. Rīgas dome ir cits gadījums. Gada otrā pusē mums ir jāsāk kārtīgi projektēt. - Varētu atkal iet gadi? - Valstij ir diezgan daudz instrumentu, kā rīkoties ar nacionālas nozīmes objektiem, ja ir nepieciešama zeme. - Tas nozīmē atsavināšanu valsts interesēs? - Man nepatīk lietot to vārdu, bet tik tiešām sabiedrība gaida. Ne jau velti jūs, nenogaidot pirmās simts dienas, man uzdodat šo jautājumu. Ticības vēl nav, ir cerība šobrīd. Tas netiek darīts, lai attaisnotu cerības. Gada vidū tas ir jāizdara. Valsts sekretāram esmu deleģējusi pārrunāt ar advokātu un iestrādāt līgumā par tempiem, kādā ir jāstrādā. - Vai līgumā tempi nav minēti? - Tās ir ļoti tehniskas detaļas, bet mums ir nosprausti jauni termiņi. - Jūs šonedēļ arī tikāties gan ar "Microsoft" pārstāvjiem, gan arī ar vietējiem informācijas tehnoloģiju firmu vadītājiem. Jūs aicinājāt viņus ziedot. Kāpēc jūs vispirms runājāt ar informācijas tehnoloģiju firmām, nevis ar Sabiedrības informācijas biroju, kuram būtu kopējs redzējums, kas būtu tas, kas nepieciešams, lai īstenotu bibliotēkas projektu? - Esmu uzrakstījusi vēstuli Emša kungam un ceru, ka mums būs ļoti laba sadarbība ar šo biroju, bet līdz šim viņi nav izstrādājuši nacionālo programmu, kura ir manā rūpju lokā tagad. Muzeji, arhīvs, arī vienotais informatizācijas tīkls. To ir sarežģīti stāstīt, bet politiskā atbildība jau ir man. Tas, kas ir sabiedrībai pārāk maz skaidrots, ka Gaismas pils ir daļa no Gaismas tīkla. Tas nav tīkls, ar kuru zvejo, bet tas ir valsts vienotais informatizācijas tīkls, kur ļoti liela daļa tiek novirzīta informācijas tehnoloģijām līdzekļu, bet viņi attīstās. Te ir maza ierīce, es viņu attaisu, un te saiet iekšā 10 000 disketes. Informācijas tehnoloģijas attīstās ārkārtīgi strauji. Mums ir jāstrādā paralēli ar to. - To mēs zinām, ka tehnoloģijas strauji attīstās. Vai ministrija redz, kāds ir tas tīkls, kuru uzbūvēt? Vai nebūs tā, ka mums kaut ko uzdāvinās un pēc tam būs jāpērk tehnoloģijas par dārgu naudu no dāvinātāja? - Nav tādas abstraktas ministrijas. Ir speciālisti, kuriem uzticos. Koordinācijas padome pie ministrijas apvieno gan Nacionālo bibliotēku, Vilka kungs pārstāv gan vienoto valsts bibliotēku informatizācijas tīklu, kuram es uzticos viņa ekspertīzei. Es jau neaicinu kaut kādu konkrētu firmu. Lielais uzstādījums ir gluži tāds pats kā Singapūrā. - Bet "Microsoft" ir konkrēta firma. - Singapūrā šodien aizslēdza ciet veco bibliotēku. Jaunajā bibliotēkā piedalījās atbalstā ar ziedojumiem konkurējoši informācijas tehnoloģiju uzņēmumi. Tā ir prakse. Es neaicināju tikai "Microsoft". Es nākamnedēļ tiekos ar "Oracle". Tā ir likteņa labvēlība, to nevar īsā brīdī sabiedrībai izstāstīt, bet otrajā dienā stājoties amatā, pie manis atnāca ASV vēstnieks ciemos. Es viņam teicu, ka mums tempā tas ir jāizdara, un lūdzu palīdzību, kad privāti braukšu uz ASV, tur man ir draugi, tikties ar lielo programmatūru ražotājiem, bet ne tikai Amerikā, bet arī citur. Es lūgtu atbalstu ziedojumu. Es gribu runāt un man ir jārunā arī ar vietējiem, bet uzticoties vienotās valsts informatizācijas sistēmas speciālistiem, kuri izstrādā. - Vai varat minēt cilvēkus, kuri ir strādājuši pie šā projekta, kuri ir tie, kuriem uzticaties un kuriem prasīsiet padomu tehnoloģiju jomā? - Sandra Ozoliņa vada, tur jau šogad ir izstrādāta ļoti detalizēta tāme, kādā veidā izsludina konkursus par Nacionālās bibliotēkas atbalstu īstenošanas līdzekļiem. Tur ir ārkārtīgi daudz ekspertu piesaistīti. - Sandra Ozoliņa ir no Nacionālās bibliotēkas. Kāpēc jūs tomēr nekonsultējāties ar Sabiedrības informācijas biroju? - Mēs pilnīgi noteikti konsultēsimies, bet tagad bija tā unikālā situācija sākt sarunas par atbalstu. Gudeles kundze bija pirmā, kas uzrunāja vienu lielo programmu ražotāju un paralēli arī nākamnedēļ. Bet ministrs, aicinot un stāstot par šo ambiciozo projektu, ir pilnīgi cits līmenis. To jau nevar nejust partneri ministra sajūsmu par to, arī apņemšanos izdarīt. - Vai ir nosprausti termiņi, līdz kuriem būtu jābūt gatavam tīkla redzējumam? - Tas redzējums jau ir. Tā ir tāme 2004. gadam. Piecu gadu laikā ir paredzēti informācijas tehnoloģiju iegādei gandrīz 13 miljoni latu, un ir skaidrs, kam tas ir vajadzīgs. Bet tas, ko es prasu potenciāliem ziedotājiem, ir nevis tikai programmatūra, bet arī attīstība, lai vismaz desmit gadu garumā mums nebūtu jātērē līdzekļi attīstībai. - Būtisks stūrakmens bibliotēkas projektā ir arī finansējums. Vai jūs redzat konkrētus finansējuma avotus, kurus vajadzētu iedarbināt, lai bibliotēku tomēr varētu uzcelt? - Finansēšanas avoti ir iestrādāti likumā. Pirmie deviņi miljoni latu tagad jau ir no "Latvijas Kuģniecības" privatizācijas, tad bankas maksās savas daļas, tas, ko maksā valsts budžetam, tiek novirzīts un arī ieņēmumi no valsts kapitāla daļām valsts uzņēmumos. Tomēr ir diezgan stabils ieņēmumu avots, un es redzu piecu gadu laikā, ka tomēr mūsu kopprodukts attīstās un mēs varam tādus ambiciozus projektus veikt ar ļoti stingru kontroli un stingriem termiņiem. Atliekot to visu, tas tikai sadārdzināsies. 2010. gads uz mani psiholoģiski iedarbojas ne tikai tāpēc, ka likumā ir rakstīts, ka jāuzceļ līdz 2008. gadam, bet jebkura celtniecība tiek kavēta, viņa ārkārtīgi sadārdzinās. - Jūs cerat, ka augs kopprodukts. Ja atskatāmies vēsturē, parasti kopprodukta pieaugums tiek novirzīts sociāli jūtīgākām sfērām. Kāda būs jūsu cīņas stratēģija vai rīcība, ja arī šī valdība, tāpat kā citas, teiks, ka kultūra nav mūsu prioritāte un nevaram atļauties tik dārgu māju būvēt? - Iepriekšējā valdībā nebija 1. maija sliekšņa. Ja mēs gribam ES būt nacionāla valsts un mēs gribam būt nacionāla valsts ES un nevis kādas federācijas sastāvdaļa. Mēs jau pirmajā dienā kabinetā par to runājām, pēc prezidentes uzrunas sākām neformāli par to runāt, un tik daudz ministru pauda atbalstu, un nekādu cīņu nebūs. Būs solidāra atbildība par valdības deklarācijā uzrakstīto. - Būs ne tikai bibliotēka, bet arī koncertzāle un arī mākslas muzejs? - Jā.