Pirts bauda (5)

Laucinieki, īpaši pēc vasarā piedzīvotā sausuma, tā šķaidīties nevar atļauties. Parēķināju, ka, ejot pirtī, es izlietoju spaini ūdens matu mazgāšanai un tad vēl vairākas krūzes pirts garam. Un viss, bet esmu tīra līdz nākamajai sestdienai. Pirti var pielīdzināt baznīcai. Tikai pēc tam, kad miesa nolikusi nedēļā uzkrāto smagumu, gars spēj ieiet svētnīcā. Pareizi uzcelta un iekārtota pirts dod labu veselību, možu garu un lieliski attīra vislielāko orgānu — ādu. Man vistīkamākā šķiet latviešu pirtiņa, kur nav pārlieku karsts, uz akmeņiem tiek mests smaržīgs gars un var vicināt kuplas, dažādu augu slotiņas. Piršošanās lielmeistari šajā rakstā diez vai atradīs ko jaunu, gribu šajā pelēkajā laikā jūs iedvesmot regulāri rūpēties par savu augumu un tad arī gars lidos. Iemērc slotiņas Ja pirtī iešana nav pēkšņa iegriba vai gadījums, tad laikus vajag iemērkt slotiņas. Vasarā, kad peramies ar tikko sietām, dažādu augu slotām, pietiks, ja tās apliesiet ar vēsu ūdeni pāris stundas pirms pēršanās. Bet žāvētās slotiņas vajag mērcēt vismaz 12 stundas, kaut citi iesaka to darīt visu diennakti. Nekādā gadījumā nevajag augus pārbiedēt, aplejot ar verdošu ūdeni — lapas lāga neturēsies pie zariem. Uz iemērktajām slotām vajag uzlikt slogu, lai nepeld pa virsu, bet vēlāk var apsegt ar slapju drēbi, lai visas lapiņas vienmērīgi uzsūktu ūdeni. Lāvas labiekārtošana Parasti jau pirtī sildās uz neapklātas lāviņas. Agrāk uz lāvas dēļiem liku siena vai svaigas zāles kārtu ko apsedzu ar nolietotu palagu, lai smilgas nelien dibenā. Liku arī svaigas papardes, bet tad radās aizdomas, ka dažiem cilvēkiem no šiem mīkstajiem klājumiem rodas pumpaina alerģija un atteicos no jaukajām izjūtām un sutīgās pirts gultiņas. Bet tik un tā — iesaku. Gribu atgādināt, ka sēžot uz augšējās lāvas, galvai no griestiem būtu jāatrodas vismaz 30 cm attālumā. Gatavošanās pirtij Nereti pirts dienā ierodas ciemiņi. Tad nu namamāte ir muļķīgā situācijā, jo pieklājība liek ciemiņus uzcienāt, taču pirtī paēdušam iet ir ļoti smagi un neveselīgi. Bet gatavot cienastu pēc pirts nav spēka… Tomēr viesmīlības dogmas ir jāaizmirst un labsajūtas labad labāk neko neēst. Tomēr esmu novērojusi, ka vismaz es tukšā dūša nevaru izturēt pirts slodzi, te var līdzēt augļi un krabju nūjiņas. Pienu dzert nevajadzētu, jo tas, tiekoties ar kuņģa skābi, saiet biezpienainā pikā un atkal esam ieguvuši kluci vēderā. Sulas un tējas gan ir labu labās. Pirms iešanas karsētavā jāsamitrina āda ar remdenu ūdeni, bet par ziepēm vispār aizmirstiet! Zintnieki saka, ka ziepju un ūdens tvaiku savienojums slikti ietekmē veselību. Pēc kārtīgas pirts jāizmazgā tikai mati, nekāda ziepēšanās un poru aizlīmēšana! Galvā uzliec cepuri, nevajag nemaz pirkt dārgās mices speciālizētajos veikalos, arī no tīras vilnas adīta cepurīte pasargās galvu no pārkaršanas. Ieklausies sevī Pirtī vajag ļauties savām izjūtām un nevis jāseko citu varoņdarbiem. Vasarā pats ej siet savas slotas un plūc katru augu, kas uz tevi skatās. Pa vidu liec augus: asinszāli, piparmētru, lupstāju, dievkociņu, pelašķi, papardi, raudeni; apkārt dažādus zariņus: lazdu, alksni, liepu, ievu, ceriņu, vītolu, apsi, ozolu un tad visapkārt lokanus bērza zariņus. Ziemai paredzētās slotas tomēr iesaku siet tikai no bērziem, jo citi augi peroties nomet lapas un pēriens tad vairāk līdzinās kāvienam. Sildīšanās Cepure galvā, āda mitra, rāpies uz lāvas. Sagaidi pirmos sviedrus un tad ej noskaloties. Augums vēl nav lāga iesilis, ja jūti, ka jāiet tūdaļ siltumā, dari tā. Otrajā sildīšanās reizē iesaku uz ādas uzklāt veikalā nopērkamo skandināvu pirts sāli. Man ļoti patīk tas ar lavandām vai oranžs ar burkāniem un ananāsiem. Tad sviedri sāk skriet aumaļām, tikai jāsargās, lai sāls neiekļūst acīs vai pušumos, sāpēs. Īpaši iezied vietas, kas smeldz, lai veicinātu šlaku izdalīšanos. Ļoti nomierinošs pasākums ir pašrocīga vecās ādas norullēšana. Lai veicinātu svīšanu, uzmetiet uz akmeņiem garu un, vicinot slotiņu, izlīdziniet gaisa masas. Kad rodas sajūta, ka nu gan jāiet laukā, dari tā, tikai nesteidzies, ka nepaslīdi. Noskalo augumu ar vēsu ūdeni, ja gribas kliegt, dari tā, ne velti ziloņi arī taurē, gāžoties upē. No eļļainās sāls augums kļuvis maigs un smaržīgs, bet sāls iedarbība turpināsies arī nākamajā sildīšanās reizē. Ietinies dvielī un, laimīgi elpojot, skaties uz horizontu. Kad paliek vēsi, atgriezies pirtī. Pēršanās Trešajā reizē varētu jau domāt par pēršanos, tikai iepriekš jāuzsildās. Var ar lietotiem kafijas biezumiem vai klijām norīvēt raupjākās ādas vietas un taukaino degunu. Kad jūti, ka esi gatavs pērienam, lūdz, lai to paveic mīļš cilvēks. Nekad neļauj sevi pērt cilvēkam, kas tev ir netīkams, kaut arī tas būtu visviedākais pirtnieks, kas tev sola visbrīnišķīgākās dzīves pārmaiņas. Vispirms uz akmeņiem uzlej garu, tad ar slotiņām virs pēršanai pagrieztās muguras iegriež gaisu un tad per ar divām slotiņām «augstu ceļot, viegli laižot». Vispirms gan vajag 3 reizes ar abām siltajām slotām peramo nobraucīt virzienā no pleciem uz pēdām. To pašu izdara pēršanas beigās. Peroties viegli un nedaudz iegriežot slotiņu, var panākt burvīgākas izjūtas, nekā no visa spēka zvetējoties. Pērt sāk no pēdām un virzās uz augšu. Tad pa sāniem un rokām uz leju. Iegriež slotās silto garu un pasilda krustus. Kad peramais apgriezies uz muguras, priekšu per līdzīgi, saudzīgāk apstrādājot vēderu un sirds rajonu. Beidzot karsto gaisu ar riņķveida kustībām no pēdām aizvada līdz saules pinumam. No lāvas celies lēni, jo var sareibt galva, tad lēniņām jāiet iegremdēties aukstā ūdenī. Ziemā, kad uzkritis pūkains sniegs, iesaku izmantot šo ūdens veidu, tas līdzinās rasas procedūrām vasarā. Strauja temperatūras maiņa labvēlīgi ietekmē centrālo nervu sistēmu, sirds asinsvadu sistēmu, veicina vielmaiņu un atjauno muskuļu spēku. Bet ar pašmocībām gan nevajag nodarboties. Pazīstu cilvēku, kurš tik ilgi tupēja dīķī, līdz sagaidīja klīniskās nāves tuvumu. Toties daudzi, arī viņš, zina, ko nozīmē izjūtas, kad pēc enerģētiskās pēršanas iegremdējoties līdz matu galiem aukstā ūdenī, izjūtams efekts, ko rada smalkā ķermeņa daļēja atdalīšanās no fiziskā. Tā ir narkotiska baudas sajūta, pēc kuras tiecas ikviens, kas kaut reizi to pieredzējis. Dievdusa Un nu seko pats jaukākais: ietinies siltā halātā, uzvelc vilnas zeķes, sasedzies un paguli. Mācītājs Krists Kalniņš pēc pēršanās parasti aizmieg Dievdusā. Kad baudīta atelpa, ej vēlreiz sildīties un pērties, atkal satuntuļojies un baudi brīnišķās izjūtas, kad nekur nav jāsteidzas, ir tikai vienīgi miers un laime. Es vēl palūdzu, lai mans dzīvesbiedrs ar «Ekoell» masāžas eļļu man izmasē muguriņu. Kaut daudzi domā, ka regulāri lieku sevi kopt kosmētiķei, atzīšos, ka pati tieku ar sevi galā. Dabiskas maskas gan negatavoju, bet pērku tās veikalā. Uzziežu uz sejas masku, rokām un kājām ir dabiskie «Ekoell» krēmi un skaistums manī ieplūst pa visām šūniņām. Var sākties jauns darba cēliens.