Aizejošā Einara Repšes valdība ir lepojusies ar to, ka stājusies ceļā valsts izzadzējiem un par prioritāti pasludinājusi korumpantu iznīdēšanu. Un tomēr jāsaka, ka normālam ierindas pilsonim tādi deklaratīvi mērķi šķiet kaut kas tāls un ne visai līdz galam izprotams.
Pērkam demogrāfisko sprādzienu (16)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ja vērtē, ko demisionējusī valdība ir paveikusi, kas reāli te un tagad uzlabotu cilvēku ikdienu, tad nav nemaz tik daudz, ko pieminēt. Bet tomēr ir! Parunāsim par vienu no labajiem un reālajiem darbiem – uz atvadām Repšes valdība palielināja pabalstus par bērnu piedzimšanu un kopšanu. Daži prognozē, ka tas Latvijā var izraisīt demogrāfisko sprādzienu.
Svinīgs brīdis! Varbūt esam izdarījuši būtisku soli mūsu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai! Ar šādiem vārdiem valdības lēmumu palielināt bērnu pabalstus ir sveicis aizejošais premjers Einars Repše. Šī nu beidzot ir tā reize, kad viņam var piekrist.
13 neatkarības gados neviena valdība tā īsti nebija pagriezusies ar seju pret bērniem, bet šajā ir pat bērnu un ģimenes lietu ministrs un šajā jomā notikušas neiedomājamas lietas.
Ingūna Ēbela, Glābiet bērnus priekšsēdētāja: „Nozīmīgu lomu spēlē arī tīri politiskā sakritība, sakritība personālijās, ka gan Bērnu tiesību apakškomisija Saeimā, gan arī šo sekretariātu vadīja vienas partijas pārstāvji, ka viņus abus tik tiešām interesēja šīs bērnu lietas, un vēl bija tāda fantastiska sakritība, kā dažreiz astroloģijā gadās, ka ir labvēlīgs zvaigžņu stāvoklis bērniem, ka šīs partijas prioritāte ir šīs te bērnu lietas.”
Report.: Pilnīgi jādomā, ka brīnumi notiek. Tiesa, labklājības uzlabošana nav lēts prieks. Lai ģimene līdz ar bērna piedzimšanu varētu saņemt gandrīz 300 latus, par simts latiem vairāk nekā tagad, bet pēc tam bērna pirmajā dzīves gadā valsts spētu maksāt vienam no vecākiem algu robežās līdz 450 latiem, budžetā jau nākamgad ir jāatrod 30,6 miljoni. Nesen Saeimā bija karstas debates par skolotāju algām, kam vajadzēja 15 miljonus. Izglītības ministrs tad teica, ka valstij tas nozīmējot bankrotu. Un galu galā, kā zināms, krita arī Repšes valdība. Labklājības ministre Dagnija Staķe gan sola, ka nekādiem nepatīkamiem pārsteigumiem nevajadzētu būt un nauda atradīsies.
Dagnija Staķe: „Es tomēr domāju, ka šis pasākums noteikti mums nākotnē atmaksāsies, jo faktiski mērķis ir šobrīd uzlabot demogrāfisko situāciju ģimenēs, kas ir tie, kurus mēs uzskatām par vidusmēra nodrošinātiem cilvēkiem. Pirmām kārtām tie ir valsts iestāžu darbinieki, tās ir skolotājas, ārstes, ierēdnes.”
Ingūna Ēbela: „Tas ir fantastiski, ja vien to tagad neviens neatcels. Un visas tās runas par to, ka tik sāks dzemdēt dzērāji un visādi degradēti ļautiņi, - dzērāji un visādi degradēti ļautiņi ir dzemdējuši pirms tam un dzemdēs arī tagad. Latvijas tauta jau nevar vadīties un balstīt savu valsts politiku, izejot no dzērājiem un degradētiem ļaudīm.”
Report.: Ideja par algas maksāšanu vienam no vecākiem aizgūta no Igaunijas, bet prakse ar pabalstiem tā saucamajiem sociāli nelabvēlīgajiem cilvēkiem būtu aizgūstama no Lietuvas.
Ingūna Ēbele: „Viļņā šo jautājumu risinot tādā veida, ka katram no šiem vecākiem jaunajā ģimenē ir norēķinu karte, uz kuru valsts pārskaita šo naudu. Šīs kartes lietošana automātiski izslēdz iespēju iegādāties cigaretes un alkoholu.”
Report.: Demogrāfiskā situācija Latvijā ir tāda kopš 1987. gada – dzimstība ir samazinājusies divas reizes. No 42 līdz 20 tūkstošiem bērnu gadā. Ģimenēs Latvijā vidēji ir viens vai divi bērni – optimāli būtu trīs. Dagnija Staķe solīja: ja dzims bērni, tad būs bērnudārzi un skolas. Pašlaik tā ir milzīga problēma, piemēram, Rīgā rindās uz vietām bērnudārzos vien gaida tūkstošiem bērnu. Tā kā pašvaldības vienas nevar uz līdzenas vietas uzcelt desmitiem bērnudārzu, valsts ir gatava ieguldīt tajā arī savu naudu. Valdībā un Saeimā tiek apspriesti vēl arī citi likumi un dokumenti, kas ļaus cilvēkiem justies drošāk un plānot savu ģimenes pieaugumu, piemēram, ir minama koncepcija par ģimenes valsts politiku – plāns nākamajiem deviņiem gadiem, un tajā ir virkne labu lietu.
Inese Šlesere, Saeimas deputāte, LPP: „Sākot ar mājokļu iegādi, iespējams, arī pensiju koeficientu palielināšana par katru uzaudzināto bērnu. Arī pensionēšanās vecuma samazināšana par katru uzaudzināto bērnu, kā arī iespējama daļēja ēdināšanas apmaksa skolā, kā arī lielāks valsts līdzfinansējums mācību līdzekļu iegādei.”
Report.: Zaļā gaisma ir dota. Tām sievietēm, kuras nākamā gada janvārī vēlas doties dekrētā un izbaudīt valsts labvēlību pret bērniem, laiks pārdomām nav ilgs – līdz aprīlim.