/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Krievijai nevajadzētu kavēties ar savas armijas izvešanu no Gruzijas un arī no Moldovas. Ar šādu aicinājumu Maskavai šodien klajā nākuši NATO valstu ārlietu ministri. No Ziemeļatlantijas alianses ārlietu ministru sanāksmes Briselē ziņo Ansis Bogustovs. NATO 19 dalībvalstis, kā arī septiņas topošās dalībvalstis, tostarp arī Latvija, paudušas tiešu un nepārprotamu atbalstu Gruzijas suverenitātei un neatkarībai.
NATO uzskata, ka Krievijai jāizved militārie spēki no Gruzijas (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kontekstā ar šo – NATO aicina Krieviju jau tuvākajā laikā pabeigt sarunas ar Gruziju par savas armijas izvešanu, kā apsolījusi jau 1997. gadā. NATO ieskatā Gruzijai ir jāpaliek arī vienotai valstij, kas uzskatāms par īpaši izceļamu punktu klaji citādo Maskavas uzskatu dēļ. Krievija, kā zināms, rīko pat atsevišķas Gruzijas šķeltniecisko reģionu vadītāju apspriedes.
Tāpat Ziemeļatlantijas sabiedrotie sola Gruzijai NATO vislabvēlīgāko partnervalsts statusu. Tomēr, lai arī Krievijas militārās bāzes Gruzijā kļuvušas par vienu no aktuālākajiem NATO un Krievijas attiecību jautājumiem, ASV ārlietu sekretārs Kolins Pauels īpaši izcēlis, ka šim jautājumam nevajadzētu aptumšot Maskavas un Briseles attiecības.