Iekšlietu ministrijas (IeM) izveidotā starpinstitūciju darba grupa pabeigusi cilvēku tirdzniecības novēršanas valsts programmas no 2004. līdz 2008. gadam izstrādi, kuru līdz 1.novembrim paredzēts iesniegt izskatīšanai valdībā.
Izstrādāta cilvēktirdzniecības novēršanas programma līdz 2008.gadam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
IeM Preses centra vadītāja Laura Karnīte atgādināja, ka programmas mērķi - sekmēt cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu -, iecerēts panākt, īstenojot mērķtiecīgus preventīvos (apkarošanas, sodīšanas un izmeklēšanas), izglītības, kā arī atbalsta pakalpojumu cilvēku tirdzniecības upuriem pasākumus, apvienojot valsts un sabiedrības centienus. Darba grupa programmas izstrādei pēc IeM parlamentārās sekretāres Lindas Mūrnieces iniciatīvas izveidota jūlijā, pirms mēneša Mūrniece un iekšlietu ministrs Māris Gulbis praktiski jau pabeigto programmas projektu pārrunāja ar Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētāju Inesi Šleseri, kā arī 16 nevalstisko organizāciju un IeM Sabiedrības konsultatīvās padomes pārstāvjiem. Otrdien programmas izstrādātāji ar to plāno iepazīstināt arī žurnālistus, kurus plašāk par nule kā pabeigto apjomīgo projektu informēs Mūrniece un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 2. (Tikumības) policijas nodaļas priekšnieks Artūrs Vaišļa. Jau ziņots - Latvijā kopš 2000.gada jūnija, kad stājās spēkā par cilvēku tirdzniecību atbildību paredzošs krimināllikuma pants, kopumā par šo noziegumu ierosinātas 38 krimināllietas. 2000.gadā par šo noziegumu ierosināta viena krimināllieta, 2001.gadā - 12, vēl gadu vēlāk - 14, bet šogad - desmit lietas. Cilvēku tirdzniecība nav tikai Latvijas problēma vien, arī pasaulē kopumā cilvēku tirdzniecību, īpaši sieviešu un bērnu tirdzniecību, uzskata par trešo ienesīgāko biznesu pēc narkotiku un ieroču tirdzniecības. Saskaņā ar ANO informāciju katru gadu pasaulē tiek pārdoti vairāk nekā četri miljoni cilvēku, un tas nelegālajiem kriminālās pasaules sindikātiem nodrošina ienākumus apmēram septiņu miljardu ASV dolāru (aptuveni 3 892 000 latu) apjomā. Šīs tirdzniecības slēptās darbības dēļ nav iespējams statistiski apkopot informāciju par upuriem, tāpēc pasaules praksē parasti izmanto policijas statistiku un dažādu avotu aptuvenos aprēķinus. Saskaņā ar Starptautiskās migrācijas organizācijas datiem katru gadu par cilvēku tirdzniecības upuriem kļūst aptuveni divi tūkstoši Baltijas valstu iedzīvotāju.