Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No mammas stāstiem dzirdēts, ka 30. gados Liepājā bijušas dažādas skolas, arī vācu, poļu, ebreju. Aiz skolas durvīm katrs runājis dzimtajā valodā, slieksni pārkāpjot – latviski.
Tagad, vērojot valsts rīcību, citādi runājošos pievēršot latviešu valodai, kļūst dīvaini: ja likums pieprasīs krieviem rēķināt, mācīties ķīmiju un fiziku latviski, vai tiešām piespiedīsim viņus mīlēt arī Latviju? Valodnieks un etnogrāfs Austris Grasis, dzīvojot ārzemēs, no savas un dēla pieredzes pārliecinājies: vislabāk svešvalodu var iemācīties, pamatīgi apgūstot mātes valodu. Viņaprāt, latviešu valoda jāmāca visās skolās, nav šaubu. Vienīgi veids, kādā Izglītības un zinātnes ministrija sasteigti cenšas krieviski runājošos piespiest pāriet uz valsts valodu, ir aplams un raisa naidu: „Nevienu nevar asimilēt ar varu, asimilācija notiek galvā." A.Grasim ir teorija, ko viņš darītu izglītības ministra vietā: pirmkārt, veicinātu mātes valodas mīlestību pašu latviešu vidū, tad darītu visu, lai citas tautības var runāt mātes valodā un cienīt dzimto kultū- ru – tikai tādā gadījumā viņi spētu iemīlēt zemi, kurā dzīvo. Pašsaprotami, ka visiem, kas šeit vēlas iegūt labu augstāko izglītību, tas jādara latviešu valodā. Sasteigto pārlatviskošanu vislabāk raksturo sabiedrības reakcija: piketi un protesta akcijas. Vai esam tik spēcīgi, ka varam atļauties pašu rokām radīt ienaidniekus, jautā valodnieks. Viens no piemēriem, kā demokrāts kļūst par nacionālistu, ir stāsts par cilvēku, kurš pirms 15 gadiem strādājis Latvijas Tautas frontes laikrakstā Atmoda un Padomju Savienības Komunistiskajai partijai pieprasījis Nirnbergas tribunālu, bet tagad iedvesmo akciju Krievu skolas ir mūsu Staļingrada. Žurnālistu, Saeimas deputātu Nikolaju Kabanovu tagad salīdzina ar Žirinovski. Viņš ir tas, kurš Valsts prezidentes inaugurācijas ballē atļāvās noslaucīt seju viņas karogā. N.Kabanovs ir izglītots cilvēks, kurš simbolizē to jauno krievu paaudzi, kas šeit dzimuši, bet jūtas naidīgi valstij, saka politologs Artis Pabriks. Tikai viens no daudzajiem, kurš pārliecināts, ka krieviem ir tiesības neasimilēties un runāt dzimtajā valodā līdz pat augstākajai izglītībai.