/nginx/o/2018/09/03/11372932t1haef9.jpg)
Nu, re - izrādās, rīkošanās un uzdrīkstēšanās ved pie laulībām ar slavenību, lai gan...operators diez vai bija mācītājs tā ka... Bet pilnīgi noteikti precēts ir mūsu nākamais varonis, kurš ir uzticīgs gan sievai, gan savai pirmajai lielajai kino lomai Amerikā - Antonio Banderass un “Desperado”.
“Viņš nemeklēja nepatikšanas, bet nepatikšanas meklēja viņu.” Šo devīzi režisors Roberts Rodrigess pirms 11 gadiem bija piemeklējis pirmajai filmai par mītisku ģitāristu, kurš klīst pa Meksikas ciemeļiem, piekrāvis ģitāras kasti pilnu ar bīstamiem ieročiem. Un šī pati devīze ir spēkā arī šonedēļ uz pasaules ekrāniem iznākošajā triloģijas trešajā, un kā runā, pēdējā daļā “Reiz Meksikā”. Daudziem šī filma ir un arī būs mīļa un gaidīta atkalredzēšanās.
Antonio Banderass, aktieris: “Man tā ir atgriešanās pie tēla, bet arī atgriešanās pie draugiem. Atgriešanās Meksikā un atgriešanās arī pie šāda stila sižetiem. Es mīlu šo varoni. Tā bija mana pirmā galvenā loma, ko nospēlēju Amerikā, tāpēc viņam ir īpaša vieta manā sirdī. Tas bija skaisti.”
Bet viss sākās 1992.gadā, kad 24 gadus jauns amerikānis vārdā Roberts Rodrigess par septiņiem tūkstošiem dolāru uzņēma filmu El Mariachi. Pēc trim gadiem, kad uz ekrāna iznāca turpinājums “Desperado”, abi kinodarbi acumirklī kļuva par kulta filmām, ierindojoties līdzās Tarantino “Lubenei” un Linča “Mežonīgi sirdīs”.
Pirmajā filmā galveno lomu gan tēloja Karloss Gallardo, kurš otrajā daļā parādījās jau kā galvenā varoņa draugs Kampa.
Aktieru vidū Rodrigess ir izslavēts kā režisors, kurš prot aktieriem sagādāt negaidītus uzdevumus, tā teikt, pārbaudes ar uguni.
Selma Haijeka, aktrise: “Es atnāku un viņš paziņo – sagatavojies, tev jālec laukā pa logu. Es prasu – ko?! Tas bija ļoti smagi un man sūrstēja visas maliņas, jo es neesmu labā fiziskā formā. Pēc tam es mērcējos karstā ūdenī, bet nākamajā dienā nespēju pakustēties. Es nespēju aizvērt plaukstu, jo biju turējusies pie tā stieņa tik ilgi.”
Rodrigesam piemīt īpašs talants veidot stilīgas filmas par minimāliem budžetiem. Dārgākā viņa filma izmaksājusi 35 miljonus dolāru, bet parasti izdevumi nepārsniedzot 20 miljonus. Pilnīgs nieks, salīdzinot ar Holivudas simtmiljonu grāvējiem. Taču pie Roberta par sviestmaizi, vai drīzāk kasti tekilas filmējas viņa draugi Kventins Tarantino, Tito Larriva no Los Lobos un nu arī Džonijs Deps.
Džonijs Deps, aktieris: “Es domāju – tā ir tikai tāda kameo lomiņa, iekšā, ārā un viss. Bet kāds, mans aģents vai mana māsa, redzēja filmu un teica, ka es esot visā filma. Man nebija ne jausmas. Jo īpaši pēc deviņu dienu ilgas filmēšanas.”
Pēc dīvainajām jauniešu un bērnu filmām “Fakultāte” un “Spiegu bērni” Rodrigess, šķiet, beidzot ir atgriezies pie tā, ko prot un izjūt vislabāk – melnajām komēdijām ar ugunsbaleta elementiem. Kā tas viņam izdevies, Latvijā varēsim novērtēt nedaudz vēlāk rudenī.