Lielākā Vācijas autoražotāja invāzija "premium" segmentos ir nevienmērīga.
"Volkswagen" luksusauto spožums un posts (27)
"Vai "VW" pārcelšanās uz augstākiem (lasi - dārgākiem) tirgus segmentiem ir veiksmīga?" jautā britu "Autocar" un atbild, ka jau no paša sākuma Lielā Ferdinanda (Piha) dižajiem plāniem par "tautasmašīnas" ierindošanu līdzās S klasei un "Ranger Rover" bija daudz pretinieku un vēl vairāk skeptisku prognožu. Lai cik kvalitatīvs būtu "Volkswagen" - un nav noslēpums, ka demokrātiskajos segmentos tas ir neapšaubāms līderis šajā ziņā, vārdam ir milzīga nozīme automobiļu klasēs, kur cenas sākas ar 30 un vairāk tūkstošiem latu. Jau pirms "Phaetons" ražošanai uzkombinētās stikla zvērnīcas Drēzdenē un "Colorado" pārsaukšanas par "Touareg" varēja diezgan skaidri paredzēt, ka prestižo sedanu klasē, kur konservatīvisms ir visizteiktākais, Volfsburgai neveiksies. "Volkswagen" apgalvo, ka "Phaeton" ieņem 35% no V12 sedanu tirgus, taču skaitliskā izteiksmē tas ir niecīgs lielums. Kopš pagājušā gada beigām pārdoti tikai 3400 "ugunsratu" ar V6 vai W12 dzinējiem. Un kopējā luksusmašīnu tirgū šādiem motoriem pieder tikai desmitā daļa tirgus, jo nav grūti uzminēt, ka topā ir V8, un arī pieprasījums pēc dīzeļmotoriem aug ik dienas.
Jūs jautāsiet, kāpēc gan "Phaeton" neparādās ilgi auklētais W8 motors? Atklājies, ka tas ir tik sarežģīts un dārgs ražošanā, kā arī tik neekonomisks, ka lietderīgāk bija izvēlēties "Audi" motoru. Pēdējā W8 pieturvieta ir visu laiku dārgākais "Passat" ar šādu motoru, taču arī tā dienas ir skaitītas - jaunajā "Passat" motori tiks iebūvēti šķērsvirzienā un W8 tur vienkārši nebūs vietas.
Taču "Volkswagen" piecus gadus biedēja cilvēkus ar vabolei līdzīgu prototipu, kurš nu ir finalizējies tūkstoš un vienu zirgspēku jaudīgā briesmonī ar 8 litru W16 dzinēju, septiņpakāpju ātrumkārbu un no gravitācijas neatkarīgu (tātad - praktiski nerealizējamu) maksimālo ātrumu. Nav šaubu, ka "Veyron" ir simtprocentīgs "high - tech", taču tas nav nekāds "Bugatti", bet gan neticami dārga "VW vabole". Kā secina žurnāls "CAR", lielo korporāciju problēma ir nespēja saprast leģendas noilgumu. Ja kāda slavena automarka ir mirusi dabīgā nāvē pirms desmitiem gadu - ardievu! Ar līdzīgām sekmēm var mēģināt uzcelt no mirušajiem daudzas citas savulaik slavenas auto markas, un "VW" nav vienīgais, kas mēģina ekspluatēt leģendu: miera nav arī "Hispano - Suiza" u.c.
Gevins Grīns ("CAR") pat apgalvo, ka "Honda" 90. gados nekas nebūtu traucējis uzlipināt slavenu sporta auto ražotāja emblēmu uz alumīnija "NSX", taču tā tik un tā būtu "Honda". Laimīgā kārtā japāņiem tas neienāca prātā un superkupeju hrestomātijā viņi ierakstīti ar savu, nevis svešu vārdu. Galu galā vecajos labajos laikos katrs centās kļūt slavens ar saviem sasniegumiem, nevis svešām spalvām, tad kāpēc lai tas nenotiktu tagad. Labs piemērs ir "Pagani Zonda", kas no nepabeigta prototipa piepeši nominēta par vienu no mūsdienu labākajiem "supercar". Un vēl taču ir "Koenigsegg", "Mangusta" utt.
Protams, tam visam piemīt arī sava daļa snobisma. Pusmiljonu vērtu automobiļu ražotāji ir atkarīgi no bagātiem un attiecīgi untumainiem pircējiem. Kad "Rolls-Royce" un "Bentley" uz īsu brīdi (otrais nu jau pavisam) pārgāja "Volkswagen" īpašumā, pasaules bagātākais automobiļu kolekcionārs Brunejas sultāns atteica visus pasūtījumus. Bet ja tā, tad kas pirks "Veyron" par miljonu?