Teroristi, kuri šonedēļ pazemoja gandrīz visu Krieviju, nav Čečenijas valdības neatkarības cīnītāji, bet gan Krievijas armijas realizētā terora pazemotie un izmisumā nonākušie cilvēki, kuri darbojušies bez bijušā Čečenijas prezidenta Mashadova ziņas, tā ekskluzīvā intervijā mūsu korespondentam Ansim Bogustovam paziņojis Ahmeds Zakajevs. Viņš ir čečenu pašpasludinātās Ičkerijas republikas un tās prezidenta Aslana Mashadova oficiālais pārstāvis. Mēģinot rast politisku risinājumu Čečenijas neatkarības alkām, pirmdien Kopenhāgenā viņš sasaucis Pasaules čečenu kongresu.
Čečeni ir cilvēki, kas pazaudējuši visu.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ičkerijas republikas valdības pārstāvji nožēlo Maskavas terora akta iznākumu, bet cer, ka tas atvērs acis pasaulei, ka pretēji Maskavas propagandai pašmāju un pasaules presē genocīds pret viņu tautu turpinās, mērdējot pusbadā un jau ceturto ziemu liekot ģimenēm ar bērniem dzīvot speciālās nometnēs, teltīs.
Ahmeds Zakajevs: “Viņi dzīvo necilvēciskos apstākļos. Neviena ģimene Čečenijā nu jau vairākus gadus nevar būt pārliecināta, ka nākamajā rītā vispār pamodīsies. Iedomājieties, cik deformēta ir šo cilvēku psiholoģija. Viņi vairāk neredz gaismu tuneļa galā. Viņi vairāk neredz izeju. Tie ir cilvēki, kas pazaudējuši visu. Vienlaikus šie cilvēki redz klajos melus presē par to, kā tiek atjaunota mierīgā dzīve republikā. Cik lielus militāros un politiskos panākumus Krievija gūstot un ka pasaulē viņu darbību visi atbalsta. Šie cilvēki vairāk neredz nekādas citas iespējas un ķeras pie galējām metodēm.”
Report.: Tomēr Maskavā nebūtu lijušas tik daudzas asinis, ja Krievijas valdība būtu pieņēmusi Zakajeva caur presi piedāvātos starpniecības piedāvājumus, jo prezidenta Mashadova vārdā Ahmeds Zakajevs centies nomierināt savus karstgalvīgos tautiešus.
Ahmeds Zakajevs: “Es uzrunāju ar radio starpniecību šos cilvēkus, aicinot viņus uz apdomīgu rīcību. Atgādināju, ka Krievijas varas struktūras, kuras jau ir iznīcinājušas desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju mūsu zemē, nez vai atturēsies no iebrukuma, pat ja riskētu nogalināt arī vairākus simtus nevainīgu cilvēku. Tai pašā laikā arī Krievijas vadītājiem mēs piedāvājām izdarīt visu, lai novērstu šo asinsizliešanu. Krievija šo iespēju neizmantoja, viņi varēja pārtraukt karadarbību vai arī sarīkot masu slepkavību Maskavā. Viņi izvēlējās pēdējo, tādā veidā paši turpina radīt to izmisumu cilvēkos, kas provocēs arī uz līdzīgām akcijām turpmāk.”
Report.: Maskavas teātrī iebrukušie kaujinieki nekādā veidā gan neesot saistīti nedz ar “Al Qaeda”, ne ar prezidenta Mashadova valdības neatkarības cīnītājiem, tomēr centušies panākt tos pašus mērķus, vismaz Putina un Mashadova miera sarunu sākšanu, lai tādējādi apstādinātu karaspēka ņirgāšanos par Čečenijas civiliedzīvotājiem.
Ahmeds Zakajevs: “Mēs nevaram garantēt, ka šādi notikumi neatkārtosies, kamēr Krievijas armija neizies no valsts un nesēdīsies pie miera sarunu galda. Mēs kā Čečenijas valdība nevaram kontrolēt vientuļos kaujiniekus, kuri paši pieņem savus lēmumus un rīkojas pēc saviem ieskatiem. Lai arī Mashadova administrācijai piedāvā izvērst karadarbību ienaidnieka aizmugurē, mēs pagaidām neizvērsīsim savu cīņu par brīvību ārpus savas teritorijas. Tomēr, ja sāksim šādu karadarbību Krievijā, tad tā arī paziņosim. Mēs esam tik stipri, kā vēl nekad. Un, ja vajadzēs, būsim gatavi turpināt šo karu arī 15 gadus.”
Report.: Šos draudus Ičkerijas brīvības cīnītāji gan patur kā iespēju, bet tagad aicina izmantot mirkli un sēsties pie sarunu galda, lai novērstu krievu armijas ņirgāšanos par civiliedzīvotājiem. No savas puses solot pārtraukt partizānu uzbrukumus, tiklīdz sāktos jelkādas miera sarunas starp Putina un Mashadova valdībām. Turklāt tādā gadījumā, viņaprāt, arī tā sauktie Mashadova nekontrolētie čečenu kaujinieki pārtrauktu karadarbību.
Ahmeds Zakajevs: “Nav neviena čečena, kurš būtu ieinteresēts karu turpināt. Visiem ir apnicis šis karš. Ja tagad krievi piekristu politiskajām miera sarunām, esmu pārliecināts, ka visi čečeni pārtrauktu cīņu un tie, pirmkārt, būtu paši kara nomocītie civiliedzīvotāji, jo viņi vēlas tikai mieru. Tādi ekscesi neturpināsies tikai tad, ja krievi piedāvās mieru. Pagaidām Maskava turpina savu propagandu. Patiesībā viņi baidās šo karu pārtraukt, jo tad atklāsies tie noziegumi, kurus pasaules organizācijas nosaukušas par noziegumiem pret cilvēci. Lūk, viņi baidās no kara izbeigšanas, jo citādi nāksies atbildēt.”
Report.: Pirmdien Kopenhāgenā saaicinātais Pasaules čečenu miera kongress kā pirmā čečenu miera sarunas iniciatīva no Krievijas puses uztverta naidīgi. Krievijas prezidents piedraudējis Dānijai, ja tā pieļaus kongresu, nebraukt uz nākošajā nedēļā paredzēto Krievijas un ES samitu, kad būtu jāparaksta Kaļiņingradas miera līgums par vīzu režīmu braucieniem caur Lietuvu. Un nebraukt arī uz vizīti Dānijas karalistē principā. Tiesa, Dānijas parlaments, ātri sanācis uz ārkārtas sēdi, atbildēja, ka nekādi nevar iztraucēt noturēt šādu kongresu, jo tas būt pret Dānijas konstitūciju.