/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Latvija ir gatava kopš pirmās dalības dienas Eiropas Savienībā (ES) sākt jaunu ātrgaitas autoceļu, dzelzceļu līniju un citu līdzīgi projektu īstenošanu par ES fonda līdzekļiem. Tas ir iespējams, jo Latvija šonedēļ noslēgusi trīs iestāšanās sarunu sadaļas. Tādējādi mūsu valsts nostājusies desmit kandidātvalstu grupas priekšgalā. Plašāk par nodokļu, reģionālās politikas, tieslietu un iekšlietu sadaļas slēgšanu no Luksemburgas ziņo Ansis Bogustovs.
Latvija ir gatava īstenot ES finansētos projektus.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šī modernā Lisabonas stacija, arī bezmaksas interneta zāles, bezdarbnieku apmācības centrs un jauni autoceļi, kā arī izremontēts veco ļaužu pansionāts. Tās ir tikai dažas jomas, kuras Portugāle, kļūstot ES dalībvalsts, radīja ar ES reģionālās attīstības fondu atbalstu.
Katram projektam – vai tas būtu jauna ostas piestātne Rīgā vai telefona līnija Latgalē, valdības un pašvaldības, kā arī atsevišķas organizācijas un pat privātfirmas varēs iegūt pat līdz 85 procentu lielu Briseles līdzfinansējumu. Jau pirmajos trīs dalības gados uz Latviju plūdīs vairāk kā miljards un 150 miljoni eiro, kas tiks tērēti pašu izvēlētajos projektos un Brisele vienīgi pārbaudīs, vai nauda netiek izsaimniekota un vai mūsu izvēlētie ieguldījumi saskan ar attiecīgo ES forda mērķi.
Roberts Zīle, īpašu uzdevumu ministrs: “Ir daudziem zināms Īrijas piemērs, kas ir veiksmīga naudas apgūšana, Grieķijas piemērs, kas, maigi sakot, nav tik veiksmīgs, tātad, ja Latvija ies apmēram Īrijas ceļu, tad, es domāju, mēs varētu nākošā plānošanas posmā līdz 2013.gadam būt saņēmēji. Gribētu cerēt, ka būsim pa nullēm, ja labi izaugsim. Mēs jau saņemam šo palīdzību, lai kļūtu spējīgāki, kādreiz būtu turīgāki un palīdzētu tiem, kam iet sliktāk.”
Report.: Apgūstot reģionālās attīstības fondu prāvos līdzekļus no Briseles, mums nāksies mainīt arī Latvijas budžeta plānošanas sistēmu, jo Latvijai būs jāmaksā 1/3 līdzfinansējuma tādos projektos, kā ceļu celtniecība vai dzelzceļu būve, bet tie, protams, parasti ilgst vairāk kā vienu gadu.
Kamēr vēl aizvien vecās dalībvalstis nav vienojušās, kādas tieši summas Latvija un citas kandidātvalstis cerēs saņemt no plašajiem reģionu izlīdzināšanas, infrastruktūras un īpašajiem sociālajiem fondiem, reģionālās attīstības sadaļu mēs slēdzam ar atrunu, ka panāktās vienošanās var tiks vēl pārskatītas šī gada laikā.
Ginters Ferhoigens, ES komisārs paplašināšanās jautājumos: “Šo kopējo kandidātvalstīm domāto summu mēs uzzināsim noteikti līdz gada beigām. Tiklīdz mēs to uzzināsim, reģionālās politikas sarunu sadaļa tiks aizslēgta automātiski, jo visas procedūras, procenti un citi jautājumi jau būs sakārtoti. Mēs vienkārši ievietosim šos skaitļus kopējā sistēmā.”
Report.: Arī nodokļu jomā Latvija panākusi īpašas atlaides jūtīgajā jautājumā par tabakas nodokļiem. Brisele piekritusi, ka Latvijā cigarešu cenas Eiropas līmeni sasniegs septiņu gadu laikā. Tas nozīmē, ka viena “Marlboro” paciņa 2010.gadā Latvijā jau maksās gandrīz divus ar pusi latu.
Otrs un daudz lielāks ieguvums Latvijas ekonomikai ir īpašais atviegloto nodokļu režīms Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās, kā arī Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā. Kā paredz speciālisti, nākotnē ES ietvaros daudziem uzņēmējiem šīs izņēmums no kopējā tirgus nodokļiem varētu būt ļoti izdevīgs investīciju mušpapīrs Latvijā.
Trešā ilgi gatavotā un svarīgā slēgtā sarunu sadaļa – sadarbība tieslietās un iekšlietās, tagad pierāda, lai arī vēl netiekam galā ar korupciju, tiesu reformām un citiem šīs nozares jautājumiem, ES uzticas, ka, līdz ar iestāšanos, tātad, visdrīzāk, jau šī gada laikā, labi uzrakstītie un Briseles normām pieskaņotie mūsu likumi tiks arī iedzīvināti.