Desmit Apple produkti, kas pilnībā izgāzās

FOTO: ITAR-TASS / Scanpix

Šodien, 12. septembra vakarā, Apple produkcijas cienītāji varēs uzzināt to, kādas ierīces būs sagaidāmas tuvākajā nākotnē. Atliek tikai cerēt, ka neviena no tām nebūs tāda izgāšanās, kā sekojošās desmit ierīces, kas Apple un pasaules vēsturē iegāja, kā absurdas, neparocīgas, nepraktiskas un varbūt nedaudz smieklīgas.

Apple III (1980-1981)

FOTO: Wikimedia Commons

Apple III bija pirmais Apple dators, kura radīšanā nepiedalījās Stīva Džobsa partneris Stīvs Vozniaks. Rezultātā tika radīta nepilnību apsēsta ierīce, kuras mātesplate uzkarsa pārāk ātri, radot dažādas problēmas. Pat mikročipi lāgā nestāvēja savās vietās, bojājot visu sistēmu kopumā.

Apple Līza (1983-1985)

FOTO: ITAR-TASS / Scanpix

Līza bija Apple personālais dators, kas tika radīts 80. gados. Tas bija ārkārtīgi lēns un sarežģīts turklāt sākumā maksāja 9,995 tūkstošus dolāru. 1986. gadā Apple padevās un ļāva Lizas īpašniekiem tā vietā par 1500 dolāru iegādāties Mac Plus, kurš parasti maksāja 4100 dolārus.

Apple portatīvais Macintosh dators (1989-1991)

FOTO: By Rama - Own work, CC BY-SA 2.0 fr, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=38880877

Šim datoram piemita kāda nepavisam ne jautra problēma: baterijas dēļ to dažreiz nevarēja ieslēgt; pat tad, kad tas bija pieslēgts strāvai. Turklāt tas svēra 7,2 kilogramus. Nav nemaz tik portatīvs, vai ne?

Apple Ņūtons (1993-1998)

FOTO: AP/Scanpix

Šis planšetdators “lepojās” ar ārkārtīgi īsu baterijas darbības laiku, kā arī ļoti vājo un nepraktisko displeju. Tas arī kļuva bēdīgi slavens savas sliktās rokraksta atpazīšanas dēļ. Tomēr tas iedvesmoja nākotnes planšetdatorus, bez kuriem mēs nevarētu iedomāties savu dzīvi.

Apple Pipins (1995-1996)

FOTO: Wikimedia Commons

Kad tika laista klajā Apple spēļu konsole Pipins, tā ieguva ārkārtīgi maz uzmanības, jo tajā laikā jau bija radītas populārās Playstation, Nintendo un Sega spēļu konsoles.

Bija lēsts, ka jau pirmajā gadā izdosies pārdot 300 tūkstošus 600 dolāru vērtā Pipina vienību, tomēr patiesībā izdevās pārdot starp 12 un 42 tūkstošiem šo ierīci.

Apple 20. gadu jubilejas Macintosh (1996-1997)

FOTO: Wikimedia Commons

Jubilejas Macintosh tika izlaists ierobežotā daudzumā par godu Apple 20. gadu jubilejai. Tā cena bija 8 tūkstoši dolāru.

Neskatoties uz zemajiem pārdošanas rādītājiem, šī ierīce joprojām ir ārkārtīgi populāra kolekcionāru vidū. 2010. gadā pilnībā strādājoša datora cena ar visu iepakojuma kasti bija viens tūkstotis dolāru.

Apple eMate (1997-1998)

FOTO: ITAR-TASS / Scanpix

Ierīce eMate patiesībā bija visai neslikta un kalpoja kā iedvesma vēlākajai PowerBook sērijai. Tiesa, Apple to nekad nepadarīja pieejamu plašākam patērētāju lokam, jo tas bija domāts tikai izglītība iestādēm. Tieši tāpēc šis produkts nekad nekļuva populārs. Interesants fakts – līdz pat šai dienai Apple nav atklājis, cik daudz šo ierīču viņiem izdevās pārdot, un kāda bija peļņa.

Apple “Hokeja ripas” pele (1998-2000)

FOTO: Wikimedia Commons

Šis Apple eksperiments ar datorpeles dizainu pievērsa plašu patērētāju uzmanību, tomēr ne pārāk pozitīvu iemeslu dēļ. Tās izmērs bija pārāk mazs, lai to varētu ērti lietot, kā arī tās apaļā, hokeja ripai līdzīgā forma, bija nepraktiska un visai neglīta. Divus gadus pēc tās izlaišanas to pārstāja ražot.

Power Mac g4 Cube (2000-2001)

FOTO: By User:Uelef - Own work, Public Domain, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=534989

Par spīti ierīces inovatīvajam dizainam cilvēki to pamatīgi kritizēja. Tā bija ārkārtīgi dārga turklāt tai līdzi pat nenāca monitors, un tās korpusā viegli radās plaisas.

U2 iPods (2004-2004)

FOTO: AP/Scanpix

Tā kā starp grupu U2 un Apple pastāvēja partnerattiecības, Apple radīja grupai veltītu iPodu, piedāvāja ekskluzīvu iespēju saņemt U2 singlu “Vertigo” caur iTunes veikalu, radīja reklāmu, kurā piedalījās grupas dalībnieki, kā arī pirmie vēsturē izveidoja digitālu “kastes komplektu”, kurā ietilpa visi U2 albumi.

Ierīce neguva panākumus. Tā bija par 50 dolāriem dārgāka nekā tās identiskā, baltās un hroma krāsas kopija. Izrādījās, ka U2 nebija pietiekams iemesls, lai pārmaksātu.

Uz augšu