Kamēr ASV plosās pēdējās desmitgadēs spēcīgākā viesuļvētra “Florensa”, dosimies 73 gadu senā pagātnē, lai pieminētu kādu citu ne mazāk postošu viesuļvētru, kas savu zenītu sasniedza 1945. gada 15. septembrī Floridas dienvidos un īsi pēc Otrā pasaules kara noslēguma atnesa šaušalīgu postu.
Postošā viesuļvētra sākās 1945. gada 12. septembrī un ilga līdz pat 20. septembrim, savu zenītu sasniedzot 15. septembrī Floridas dienvidos. Kad viesuļvētras epicentrs atradās netālu no Floridas štata pilsētas Orlando, tās progress un virziens tika izsekots ar eksperimentāla armijas radara palīdzību.
Viesuļvētras sākumi meklējami kaut kur virs Atlantijas okeāna, tomēr, tā kā pēckara periodā vēl netika veikti transatlantiskie kuģu maršruti, nav pat mazākās skaidrības, kurā vietā šī vētra pārtapa par tropisko ciklonu.
15. septembra rītā vētra bija sasniegusi Bahamu salas. Vēja ātrums bija sasniedzis 215 kilometrus stundā un teju pilnībā nopostīja Houmstedas armijas gaisa bāzi, iznīcinot vismaz 366 lidmašīnas un 25 dirižabļus un izraisot postošus ugunsgrēkus angāros.
Pēc tam vētra turpināja plosīties virs sauszemes un lēnām virzījās uz Floridas štata vidieni. Leitnants Deivids Atlass (Lt. David Atlas) nolēma nebēgt no vētras, bet nofilmēt radara darbību. Vēlāk viņš izveidoja pirmo paātrināto viesuļvētras radara filmu, kas ļāva labāk saprast viesuļvētru dinamiku un tropisko ciklonu attīstību stundu laikā.
Drīz vien viesuļvētra nonāca virs okeāna, bet jau pēc dažām stundām pieņēmās spēkā virs Dienvidkarolīnas. Virzoties uz ziemeļiem, tā saskārās ar auksto gaisa fronti un pierima, tomēr joprojām izraisot stiprus vējus Filadelfijā.
Kopumā viesuļvētras laikā bojā gāja 26 cilvēki un tika radīta postaža 60 miljonu dolāru vērtībā.
