Arī pats Jānis Pāvils II jau lidostā neskopojās ar vārdiem un tīrā latviešu valodā (!) teica: „Pirmais, ko izjūtu, ierodoties jūsu Tēvijā, ir pateicība Dievam par man piešķirto dāvanu - par iespēju noskūpstīt Latvijas zemi un tikties ar tās cildeno tautu. Jau sen esmu lūdzis no Dieva žēlastību apmeklēt Baltijas valstis un šodien, nesot miera sveicienu visiem Latvijas iedzīvotājiem, varu paust cieņu jūsu zemei, kas atrodas Baltijas, šī Eiropas reģiona, centrā. Darot skaidrāku un cildenāku vietējo iedzīvotāju kultūru, kristietība ir atstājusi dziļu un neizdzēšamu zīmi jūsu tautā. Domas nekavējoties pievēršas mūkam Meinardam, kurš XII gadsimta šai zemei nesa Evaņģēlija vēsti, liekot ieraugu jaunai dzīvei, kas šeit tiek turpināta joprojām."
Man, piemēram, nav zināms, vai Francisks arī prot runāt tīrā latviešu valodā, kā arī nav skaidrs, vai viņš būs tikpat labsirdīgs, kā Jānis Pāvils II. Jā, atmiņu stāstos daudzi saka, ka vizītes laikā no Jāņa esot starojusi patiesi dievišķa mīlestība, laipnība un mierinājums visiem sāpju cietējiem, kuru Baltijas valstīs 1993. gadā noteikti netrūka. Tiesa, var jau gadīties, ka Francisks būs tāds kā ekscentriskais pāvests Džūda Lovs skandalozajā Paolo Sorentīno seriālā “Young Pope” vai gluži pretēji – garlaicīgs un formāls. To mēs visu redzēsim pirmdien, kad Francisks gaužām pieticīgos apstākļos ar “airBaltic” reisu ieradīsies Latvijā.
Lai nu kā tur būtu ar Francisku, Jānis Pāvils II 1993. gadā, atvadoties no Latvijas solīja lūgt par to, lai mums izdotos pārvarēt visas grūtības: “Paturēšu savā sirdī arī grūtības, kas nomoka jūsu zemi, un solu lūgt no Dieva jums tālredzību, gudrību un nepieciešamo drosmi tās pārvarēt.” Nav brīnums, ka Jāni 2014. gadā pats Francisks pasludināja par svēto, jo pēc vizītes mums, patiesi, viss tikai gāja uz augšu. Piemēram, neilgi pēc tam, 1994. gadā, Rīgā atvērās pirmais “McDonalds”. Sakritība? Nedomāju vis.