Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" no 2019. līdz 2028. gadam attīstībā plāno ieguldīt 396 miljonus eiro, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātais Latvijas elektroenerģijas sistēmas desmit gadu attīstības plāns.
Pieciem projektiem, kuru investīcijas tiek lēstas 277,2 miljonu eiro apmērā, ir piesaistīts vai tiek plānots piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.
"Kopējo interešu projekti ir nozīmīgi ne tikai Latvijas elektroapgādes sistēmas drošuma uzlabošanai, bet arī starptautiskā mērogā, paredzot ciešāk integrēt Baltijas un Skandināvijas valstu elektroenerģijas tirgus, lai Baltijā pietiekamā apmērā būtu pieejama lētākā Skandināvijas elektroenerģija," sacīja AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.
Patlaban līdzfinansējums ir piešķirts trim projektiem - "Kurzemes loka" trešās kārtas elektrolīnijas un apakšstaciju būvniecībai, kam piešķirts 55 miljoni eiro ES līdzfinansējums, bet kopējās investīcijas sasniedz 128 miljonus eiro, Latvijas - Igaunijas trešā starpsavienojuma elektrolīnijas būvei un apakšstacijas paplašināšanai (kopējās investīcijas – 83,7 miljoni eiro, līdzfinansējums - apmēram 61%), kā arī jaunas 330 kilovoltu elektropārvades līnijas, kas savienos Rīgas TEC-2 ar Rīgas HES, būvniecībai (9,89miljoni eiro ES līdzfinansējums, kopējās investīcijas – 19,98 miljoni eiro.
Diviem pārējiem plānā minētajiem projektiem, kas paredz divu esošo elektropārvades līniju no Valmieras līdz Tartu Igaunijā un līdz Tsirgulinai Igaunijā jaudas palielināšanu, Eiropas finansējums vēl nav piešķirts, jo tos plānots uzsākt tikai 2020.gadā, taču tie ir iekļauti 2015.gada novembrī apstiprinātajā otrajā kopējo interešu projektu sarakstā līdzfinansējuma saņemšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem. Šiem projektiem plānotais ES līdzfinansējums ir 50% apmērā no kopējām izmaksām.
"Augstsprieguma tīkls" plāno arī rekonstruēt 330 kilovoltu un 110 kilovoltu apakšstaciju un sadales punktu, kā arī 330 kilovoltu un 110 kilovoltu elektropārvades līnijas, nomainīt 330 kilovoltu autotransformatorus un 110 kilovoltu transformatorus, kā arī īstenot citus uz pārvades sistēmas darbspēju uzturēšanu vērstus projektus, kuros no 2019. līdz 2028. gadam, atbilstoši apstiprinātajam plānam, tiks ieguldīti 226,26 miljoni eiro.
Finanšu ieguldījumi tiek plānoti tā, lai ilgtermiņā novērstu pārvades iekārtu novecošanos - lai iekārtu, kuras vecākas par kritisko vecumu, skaits nepalielinātos un, lai ilgtermiņā neviena iekārta nepārsniegtu savu kritisko vecumu.
SPRK ieskatā plāns atbilst Eiropas Kopienas (EK) tīkla attīstības plānam un Elektroenerģijas tirgus likumā noteikto pārvades sistēmas operatora pienākumu izpildei, tostarp elektroenerģijas sistēmas drošuma nodrošināšanai saskaņā ar Tīkla kodeksā noteiktajām prasībām, nodrošina iespēju tuvākajos 10 gados novērst starpvalstu savienojumu pārslodzes, ņemot vērā elektroenerģijas tirgus darījumu apjomus reģionā, jaunos starpvalstu savienojumus starp Lietuvu un Zviedriju, kā arī Lietuvu un Poliju, elektroenerģijas biržas darbību un nepieciešamību nodrošināt atbilstošās pārvades jaudas.
Jau ziņots, ka SPRK padome šodien apstiprinājusi AST iesniegto elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības plānu laika periodam no 2019. gada līdz 2028. gadam.
Nozīmīgākie attīstības plānā ietvertie pasākumi ir kopīgu interešu projekti, kas nodrošinās Latvijas turpmāku integrāciju vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū - iekšzemes līniju posmā Ventspils, Tume un Imanta, "Latvijas - Igaunijas trešā starpsavienojuma izbūvi, iekšēju līniju starp Rīgas TEC2 - Rīgas HES, kā arī Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas integrāciju un sinhronizēšanu ar Eiropas tīkliem (pirmais posms). Plānā ietverti arī 330 kilovoltu pārvades tīkla pastiprināšanas projekti - elektropārvades līnijas Tartu (EE) - Valmiera (LV), Tsirgulina (EE) - Valmiera (LV), kas ietilpst Eiropas nacionālo elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru asociācijas plāna 2018 projektā kā prioritārais koridors "Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns".
Plānā ietverto kopīgo interešu projektu kopējais plānotais ieguldījumu apjoms ir 169,57 miljoni eiro, no kuriem 50-61% paredzēts ES līdzfinansējums. Vienlaikus plānā ir iekļauti projekti, lai apturētu pārvades tīklu novecošanās tendences, nodrošinot pārvades sistēmas stabilu darbību, un projekti, kas vērsti uz pārvades sistēmas darba spēju uzturēšanu.
