/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/10/03/11464473t1h7acb.jpg)
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu noteikt, ka darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka svešvalodu zināšanas, ja tas neietilpst darba pienākumos.
Saeimas komisija atbalsta ierosinājumu liegt bez pamatojuma prasīt darbiniekiem svešvalodu zināšanas (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Komisija vērtēja vairākus ierosinājumus grozījumiem Darba likumā uz otro lasījumu. Deputāti atbalstīja vairākus Saeimas Juridiskā biroja ierosinājumus, bet par vairākām iecerēm vienojās turpināt diskusiju, lemjot par likumprojektu galīgajā lasījumā.
Likumprojektā noteikts, ka darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi vai lietošanu, ja tas neietilpst darba pienākumos. Tāpat noteikts, ka darbiniekiem saziņā ar Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem vai cilvēkiem, kas saņēmuši uzturēšanās atļaujas, ir tiesības saziņai izmantot tikai valsts valodu.
Deputāti, atbalstot vairākus ierosinājumus, izslēdz liegumu bez pamatojuma pieprasīt svešvalodas zināšanas no likuma panta par atšķirīgas attieksmes aizliegumu. Tomēr citos likumprojekta pantos šāds aizliegums ir saglabāts.
Komisija atbalstīja likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā.
Kā ziņots, šo likumprojektu Saeimā iesniedza nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Partija pauda, ka likumprojekta mērķis ir "novērst latviešu lingvistisko diskrimināciju darbā, kā arī veicināt latviešu palikšanu Latvijā un repatriāciju".