Trauksme, depresija, posttraumatiskais stress: visa pasaule ir psihiskās veselības krīzes priekšā (6)

Visu pasaules valstu "kolektīvā neveiksme šīs globālās veselības krīzes risināšanā" noved pie ciešanām, no kurām varētu izvairīties. Lai arī psihisko problēmu cēloņi un ārstniecības iespējas tiek apgūtas arvien labāk, tomēr pagaidām psihisko problēmu epidēmiju vēl nav izdevies veiksmīgi ierobežot, ziņo "The Guardian".

"Psihiskās veselības pakalpojumiem parasti ir sliktāka kvalitāte nekā fiziskās veselības pakalpojumiem," norādīts akadēmiskajā žurnālā "Lancet" publicētajā pētījumā.

Psihiskās veselības krīze ir atbildīga par miljoniem cilvēku nāvi, kam parasti tiek piedēvēti citi cēloņi. Pašnāvību gadījumos kā oficiālais nāves cēlonis bieži tiek norādīti negadījumi. Opioīdu pārdozēšanas gadījumos - narkotikas. Taču "pret garīgajām saslimšanām jāizturas kā pret riska faktoru", norāda Hārvarda Universitātes Medicīnas fakultātes profesors Vikrams Patels. 

Globālās veselības jomas iniciatīvas lielākoties vērstas pret nāvējošām slimībām, parasti - fiziskām. Taču pētījuma autori aprēķinājuši, ka ik gadu varētu novērst apmēram 13,5 miljonus nāves gadījumu, ja efektīvi tiktu ārstēti to psiholoģiskie cēloņi.

Psihiskās veselības jomā ikviena valsts ir attīstības valsts, uzsver eksperti. 

"Valdības investīcijas un palīdzība garīgās veselības aprūpei ir nožēlojami zema," teikts pētījumā. Balstoties uz Pasaules Bankas datiem, aprēķināts, ka psihiskās veselības krīzes nerisināšana līdz 2030.gadam radīs zaudējumus 16 000 miljardu ASV dolāru apmērā - šis skaitlis iegūts, aprēķinot, cik lielus zaudējumus ekonomikai nodara šāda veida veselības problēmas, kuru dēļ cilvēki nespēj pilnvērtīgi strādāt.

Dažās valstīs garīgās veselības problēmas noved ne tikai pie nabadzības, bet arī pāridarījumiem pret to skartajiem cilvēkiem vai pat viņu ieslodzīšanas. "Daudzās valstīs turpinās cilvēktiesību pārkāpumi un pāridarījumi. Liels skaits cilvēku ir ieslodzīti psihoneiroloģiskajās slimnīcās un cietumos vai arī dzīvo uz ielas, bieži bez juridiskas aizsardzības," uzsvērts pētījumā.

Daļā valstu cilvēki ar psiholoģiskām problēmām nemaz nevēršas pēc palīdzības. Indijā un Ķīnā veiktās aptaujas rāda, ka vairāk nekā 80% cilvēku ar psiholoģiskām vai atkarību problēmām nemeklē palīdzību. Bet pat tie, kas to dara, sastopas ar zemu pakalpojumu kvalitāti.

Savukārt cilvēktiesību pārkāpumi visbiežāk tiek izdarīti pret šizofrēnijas slimniekiem un cilvēkiem ar mācīšanās traucējumiem. "Desmitiem tūkstoši cilvēku ar garīgām kaitēm ir ieslodzīti paši savās mājās, lūgšanu nometnēs un tradicionālajās ārstniecības iestādēs," teikts pētījumā.

Kad cilvēki tiek atbrīvoti - bieži vien bez brīdinājuma vai pietiekami tam nesagatavojot -, tas var novest pie aizturēšanas, ieslodzījuma un pāragras nāves.

Pētījuma autori iesaka izvirzīt garīgo veselību par augstāku veselības aprūpes prioritāti, nekā tas bijis līdz šim.