Iesniegts pieteikums elektrotīklu sinhronizācijas finansējuma saņemšanai

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: BNS foto/Scanpix

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmu operatori "Augstsprieguma tīkls" (AST), "Litgrid" un "Elering" trešdien, 10.oktobrī, iesnieguši pieteikumu Eiropas Komisijas (EK) infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF) elektrotīklu sinhronizācijas projekta pirmā posma finansējuma saņemšanai 432 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja AST Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Aija Ikstena.

Atbilstoši investīciju pieprasījumam no visas summas AST paredzēti 77,72 miljoni eiro, "Litgrid" - 167,05 miljoni eiro, bet "Elering" - 187,79 miljoni eiro. EK projektu ieviešanas aģentūra (INEA) izvērtēs visus pieteikumus un lēmumu paziņos 2019.gada februārī vai martā.

Ikstena norādīja, ka pēc finansējuma apstiprināšanas tiks slēgts granta līgums un sākts modernizēt iekšējo Baltijas infrastruktūru.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Baltijas valstis pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025.gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēties ar Eiropas energosistēmu, lai samazinātu atkarību no Krievijā esošās infrastruktūras.

Kopumā sinhronizācijas projekts, ko iecerēts pabeigt līdz 2025.gadam, var izmaksāt aptuveni miljardu eiro. Viss sinhronizācijas projekts tiks īstenots trīs posmos. Sinhronizācijas projektu veido investīcijas Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmās, nepieciešamo vadības sistēmu atjaunināšanā un nostiprināšanā un šīs investīcijas ir nepieciešamas neatkarīgi no tā, kāds sinhronizācijas scenārijs tiek izraudzīts.

Plānots, ka Baltijas valstu elektrotīklus sinhronizēs ar kontinentālās Eiropas tīkliem 2025.gadā. Tādā veidā tiks veidota drošāka sadarbība ar Eiropas energosistēmām atbilstoši vienotiem darbības principiem, kā arī Baltijas energosistēmu pakalpojumu klāsta paplašināšana, kuri tiek nodrošināti Eiropas energosistēmās - frekvences regulēšana, rezervju tirdzniecība, patēriņa slodzes regulēšana utt.

Visās trīs Baltijas valstīs jau patlaban tiek īstenota virkne projektu, kas saistīti ar plānoto tīklu sinhronizāciju. Latvijā notiek darbs pie projektu "Kurzemes loks", "Igaunijas-Latvijas 3.starpsavienojums", "330 kilovoltu līnija Rīgas TEC-2-Rīgas HES" realizācijas, kā arī diviem projektiem par esošo 330 kilovoltu līniju Igaunija-Latvija rekonstrukciju.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu