Renovācija grīdai – pretrunīgi vērtētā vinila seguma ieklāšana

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Unsplash

Savulaik grīdas segums pārsvarā asociējās ar koka dēļiem, parketu, akmens vai keramikas flīzēm, taču nu pienākuši laiki, kad grīdas segumu sortimentā ir visai viegli apmaldīties. Pēdējos gados interjera dizaineru vidū slavu ir izpelnījušās vinila grīdas, kas sevi visai labi attaisno – šāds grīdas segums ir vieglāk kopjams, tas ir izturīgs, absorbē skaņu, ir samērā lēts, turklāt vairums ražotāju ir radījuši visai sekmīgas koka dēļu, flīžu un pat marmora un betona imitācijas. Mūsdienās par vinilu mēdz izteikties visai pozitīvi, kaut arī senāk tas izpelnījās diezgan nelabvēlīgu reputāciju. 

Vinila grīda galvenokārt ir veidota no sintētiska materiāla polivinilhlorīda, taču tā satur arī kvarca smiltis, stiklšķiedru, dekoratīvo plēvi un ir ar virsējo aizsargslāni. Savulaik no vinila grīdām daudzi māju īpašnieki vairījās tieši kaitīgo komponentu dēļ, bet šodien vinila grīda ir dabai draudzīgs materiāls, ko pēcāk ir iespējams pat otrreizēji pārstrādāt.

Populārs segums, bet izraisa onkoloģiskas saslimšanas

Vinila grīdas ir radušās samērā nesen – tās tika izgudrotas 1930. gados, 2. pasaules kara laikā. Tolaik mājas remonta izmaksu samazināšana bija visai būtisks jautājums. Jau 1950. gados vinila grīdas segums visai nopietni sacentās ar linoleju. Taču jau 1970. gados ārsti sāka novērot savādu kopsakarību – daudzi vinila grīdu seguma ražotņu darbinieki, kā arī vinila grīdu īpašnieki sāka slimot ar audzējiem. Ķīmijas speciālisti izpētīja, ka vinila segumu ražošanas un lietošanas gaitā rodas ķīmiska viela dioksīns, kuras regulāra un ilgstoša ietekme ir kancerogēna. Vinila grīdas segumu ražošanā izmantoja azbestu, kadmiju un svinu, kas arī var izraisīt onkoloģiskas kaites, it īpaši plaušu vēzi. Tieši šā iemesla dēļ vairums ražotāju vēl pat šodien iesaka neizmantot vinila grīdas segumus, kas ražoti pirms 1990. gada. Pretēji pirmajām vinila grīdām mūsdienu plāksnes ir ražotas no ilgtspējīgiem un ekoloģiskiem materiāliem.

Vinila grīdas segumi spēj imitēt teju jebkuru citu dabīgo segumu, piemēram, dēļu grīdas, akmens plāksnes, betonu, flīzes un citas virsmas. Bez virsmu dekoratīvām variācijām vinila grīdas segumam pastāv arī vairākas noslogojuma klases un ieklāšanas veidi, piemēram, ir līmējamie segumi, “Click” jeb klipšu sistēmas segumi un pašlīmējošās plāksnes.

Vinila priekšrocības

* Viegli kopjams – atliks vien izsūkt un izmazgāt grīdu, un tā atkal būs tīra un mirdzoša.

* Ūdensizturīgas ar priekšnoteikumu, ka segums ir pareizi ielikts un nav bojāts.

* Ērts. Atšķirībā no koka dēļu, akmens vai keramisko flīžu seguma vinila grīdas segums ziemā nepaliek auksts un staigāšana pa to ir patīkamāka.

* Ekonomisks.

* Izturīgs – vinila grīdas segumu mēdz uzskatīt pat par ļoti izturīgu materiālu, kas pie pareizas kopšanas un uzstādīšanas var nokalpot no desmit līdz 20 gadiem.

* Viegli ieklājams – neraugoties uz to, ka vinils pieprasa kvalitatīvi sagatavotu grīdas apakšējo slāni, paša vinila seguma klāšana ir vienkārša un ātra.

Vinila trūkumi

* Potenciāla toksisku gāzu izdalīšanās pēc grīdas ieklāšanas. Kaut arī mūsdienu grīdas ir šķietami ekoloģiskākas, tomēr neilgu laika sprīdi pēc ieklāšanas no vinila var iztvaikot ķīmiski gāzveida savienojumi, kas savukārt var būt kaitīgi mājiniekiem un radīt īslaicīgas elpceļu problēmas.

* Kaut arī vinils skaitās ekoloģisks materiāls, tas dabā degradēsies pēc krietni ilga laiciņa.

* Vinils var neatgriezeniski bojāt apakšējo grīdas slāni, kas savukārt nozīmē, ka, mainot grīdas segumu, atkal nāksies labot apakšējo grīdas slāni.

* Grūti labojams – lai gan vinila grīdas segums ir pārklāts ar īpašu aizsargslāni, tas tomēr negarantē simtprocentīgu aizsardzību pret skrāpējumiem un citiem bojājumiem. Diemžēl, kad kāds vinila dēlis vai neliels laukums nebūs labojams, perfektu grīdu būs iespējams atgūt tikai pēc visa seguma nomaiņas.

* Ķīmiskie traipi un dzeltēšana. Vinila aizsargslānis arī negarantē aizsardzību pret krāsas zudumu, pret konkrētām ķīmiskām vielām vai materiāliem, piemēram, iekrāsošanos var veicināt pat gumija, tādēļ uz vinila grīdas izvairies no paklājiem ar gumijas pamatni. Savukārt zemas kvalitātes vinils laika gaitā var nodzeltēt, it īpaši, ja tas atrodas tiešu saules staru ietekmē. Jāteic gan, ka labas kvalitātes vinils ir izturīgs pret dzeltēšanu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu