Par ko mēs nepadomājam, pērkot dzīvokli

FOTO: Unsplash

Laikā, kad dzīvokļus piešķīra valsts, pašvaldība vai darba vieta, neuzdeva jautājumus - kas tos būvējis, cik labi būvējis, kādi materiāli izmantoti, kā tie kalpos ilgtermiņā. Mūsdienās, kad īpašumus pērkam par saviem līdzekļiem, ņemot aizdevumu bankā gandrīz visas darba dzīves garumā, pārāk maz iedziļināmies svarīgos faktoros, kas ir ļoti nozīmīgi kvalitatīvai dzīvei un īpašuma vērtības saglabāšanai ilgtermiņā.

Sadarbībā ar nekustamo īpašumu sludinājumu portālu City24.lv konsultē būvkompānijas un nekustamo īpašumu attīstītāja “Merks” nekustamo īpašumu pārdošanas projektu vadītāja Dace Tumšā.

Kas jāņem vērā, pērkot dzīvokli jaunuzbūvētā vai renovētā ēkā?

Vispirms jānoskaidro atbildes uz šādiem jautājumiem:

Vai dzīvojamais nams ir sadalīts atsevišķos dzīvokļos?

Iespējami divi iegādes varianti: pirmais - ēka, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos. Pircējs pērk īpašumu, kas zemesgrāmatā reģistrēts kā atsevišķs dzīvoklis. Šajā gadījumā pircējs pērk atsevišķu īpašumu, un, pārdodot tālāk, nav jāpiedāvā pirmpirkuma tiesības saviem kaimiņiem.

Ja ēka nav sadalīta dzīvokļa īpašumos, pircējs būs iegādājies nevis dzīvokli klasiskā izpratnē, bet domājamās daļas no visas kopējās ēkas, ar konkrēta dzīvokļa lietošanas tiesībām, kas definētas lietošanas līgumā. Sliktākajā gadījumā šāda līguma pat var nebūt. Pārdodot šo dzīvokli, jārēķinās, ka būs jāpiedāvā pirmpirkuma tiesības citiem ēkas līdzīpašniekiem.

Vai zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, piederēs dzīvokļu īpašniekiem?

Būtiski noskaidrot, kam pieder dzīvokļu mājas zeme. Piemēram, ja zeme nepieder attīstītājam (Rīgā ir projekti, kas tiek realizēti uz nomātas zemes), jārēķinās, ka papildus nekustamā īpašuma nodoklim būs jāmaksā arī zemes nomas maksa, kā apmēru var noteikt zemes īpašnieks jeb nomātājs.

Ir arī gadījumi, kad viena ēka un tai piederošā teritorija var atrasties ne tikai uz vienas, bet divām un pat trīs zemes vienībām. Var gadīties, ka, iegādājoties nekustamo īpašumu, izrādīsies, ka esam nopirkuši pat vairākus īpašumus - atsevišķās zemesgrāmatās būs ierakstīta autostāvvieta, bērnu rotaļu laukums un citi objekti. Tas nozīmē, ka arī nekustamā īpašuma nodoklis būs jāmaksā par vairākiem objektiem.

Jānoskaidro, kā līgumā definēta ēka, kur plānots iegādāties dzīvokli.

Piemēram, dzīvojamā māja patiesībā var būt definēta kā viesnīca vai ražošanas telpas, jo attiecīgā teritorija, kur māja uzcelta, nav piemērota dzīvojamo māju būvēšanai. Pērkot īpašumu komerciāla rakstura ēkā, jārēķinās ar paaugstinātām nekustamā īpašuma nodokļu likmēm, kā arī ar citām niansēm, kas laika gaitā var rasties. Piemēram, būs ierobežotas kreditēšanas iespējas, ja īpašums būs ražošanas ēka, bet hipotekārais kredīts tiks lūgts mājokļa iegādei.

Vai ēka un tās renovācija ir nodota ekspluatācijā?

Lai izvairītos no neplānotiem un nepatīkamiem pārsteigumiem, jāpievērš uzmanība tam, vai māja pēc veiktas renovācijas atkārtoti ir nodota ekspluatācijā. Šo faktu pircējs var nepamanīt, ja neuzdod jautājumus pārdevējam. Ēka, kas jau tikusi nodota ekspluatācijā un reģistrēta šajā statusā zemesgrāmatā, veicot tās pilno renovāciju, ir jāsaskaņo būvvaldē un veiktie darbi jānodod ekspluatācijā. Jāatceras, ka zemesgrāmatā šis fakts neparādās.

Vai “mežmala” nepārvērtīsies par “šosejmalu”?

Ne mazāk svarīgs aspekts ir projekta atrašanās vieta, apkārtējā infrastruktūra un mājokļu projekta apkārtnes “nākotnes plāni”. Par pilsētas centru lielākoties ir pārliecība, ka būtisku izmaiņu nebūs, bet par apkārtnes projektiem bieži šādas pārliecības nav.

Vai ir skaidrs plāns, kas notiks apkārtnes tuvumā? Vai pēkšņi garām neies tilts vai šoseja, būtiski samazinot īpašuma vērtību? Vai blakus neuzsliesies ražošanas vai noliktavas ēkas? Vai tieši pretim nebūs nākamā dzīvojamā māja, aizsedzot skatu, kāds paveras šodien? Svarīgs ir arī auto stāvvietu jautājums - vai tā ir garantēta, vai, to meklējot, vakaros dažkārt nāksies apbraukāt apkārtējās ielas.

Lai noskaidrotu, kas sagaidāms tuvākajā apkārtnē no infrastruktūras attīstības un būvniecības plāniem, iespējams vērsties vietējā pašvaldībā. Piemēram, par Rīgas un tās apkaimes teritoriju plānošanu iespējams uzzināt Rīgas domes pilsētas attīstības departamentā, izpētot mājas lapā pieejamo informāciju vai dodoties uz konsultāciju klātienē.

Kurš ir ēkas būvnieks un kurš – attīstītājs?

Tā kā dzīvokli iegādājamies ilgākam laikam, noteikti ir vērts noskaidrot – vai dzīvokļu attīstītājs Latvijā strādā pietiekami ilgu laiku, vai tā ir jauna un vēl nezināma kompānija? Turklāt ne mazāk svarīgi ir noskaidrot, kas ir dzīvokļa būvnieks, kāda ir tā pieredze dzīvojamo ēku celtniecībā.

Ja dzīvojamo māju projektam gan attīstītājs, gan būvnieks, gan pārdevējs ir viens, tas sniedz drošības un skaidrības sajūtu. Šis aspekts var būt izšķirošs situācijās, ja pēc iegādes tomēr atklājas kādas nepilnības.

“Mūsu dzīvojamo māju projektiem mēs esam gan attīstītājs, gan būvnieks, gan pārdevējs, gan arī - garantijas sniedzējs. Tas nozīmē, ka visā dzīvokļa iegādes procesā jums būs viens, uzticams sadarbības partneris. Ja pēc iegādes tomēr atklāsies kādas nepilnības, tad mēs paši tās arī novērsīsim,” stāsta Dace Tumšā. “Mūsu ilgus gadus veidotā reputācija ir atkarīga no klientu apmierinātības, jo mēs neesam šeit tikai uz dažiem gadiem, dažiem projektiem. Mūsu celtajos mājokļos dzīvo jau vairāk nekā 1000 ģimenes. Daudzi klienti pie mums ir nonākuši, redzot savu draugu un paziņu kvalitatīvos dzīvokļus “Merks” celtajos projektos un par tiem dzirdot pozitīvas atsauksmes.”

Būtiski ir arī noskaidrot, kāda ir attīstītāja un būvnieka agrāk īstenoto projektu vērtība šodien. Ir tādi jauni dzīvojamo māju projekti, kuri pirkti par augstu cenu, bet jau pēc dažiem gadiem to vērtība krīt, jo rodas dažādas problēmas ar kvalitāti. Īpašnieki cenšas atbrīvoties no dzīvokļiem šajā namā, daudzi no tiem tiek izlikti otrreizējā tirgū. Bet ir arī tādi jaunie projekti, kuru vērtība gadu gaitā ir tikai augusi, pat neņemot vērā pārdzīvotās krīzes cenu svārstības.

Uz augšu