Atklātā vēstulē aicina Valsts prezidentu izsludināt grozījumu Darba likumā

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Valsts prezidents Raimonds Vējonis

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Vairākas būvniecības, viesmīlības un apsardzes nozares organizācijas atklātā vēstulē aicina Valsts prezidentu izsludināt grozījumus Darba likumā, kurus Saeima apstiprināja 1.novembrī, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā.

Vēstulē pausts, ka likuma pieņemšana ir vitāli nepieciešama, lai veicinātu plašāku nozaru koplīgumu slēgšanu un lielāku valsts uzticēšanos sociālajam dialogam.

Nosodot tiesībsarga aicinājumu Valsts prezidentam nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai, sabiedriskās organizācijas vēstulē uzsver, ka likumu atbalstījuši ne tikai darba ņēmējus un darba devējus pārstāvošās organizācijas, bet arī Ministru kabinets.

Iesaistītās puses ir sniegušas izsvērtu ekonomisku un juridisku pamatojumu, kas pierāda tā ieguvumus sabiedrībai un atbilstību Latvijas Satversmei.

Sabiedriskās organizācijas vēstulē atgādina, ka valstī noteiktā minimālā alga Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā un noteiktais apmērs ir neatbilstošs lielai daļai nozaru, tādējādi cieš ne tikai darba ņēmēji, bet arī tiek radīts būtisks ēnu ekonomikas risks un pamats negodīgai konkurencei.

Tas lielā mērā skaidrojams ar Latvijā vēsturiski pastāvošo tendenci radīt universālus noteikumus visām nozarēm, kas līdz šim nav ļāvis īstenot Satversmē un starptautiskajās tiesībās aizsargātās tiesības uz ģenerālvienošanos slēgšanu.

Vēstulē teikts, ka būvniecības nozare ir pirmā, kas spējusi atrast kopīgu valodu par nozarei svarīgiem jautājumiem, slēdzot ģenerālvienošanos. Koplīgums paredz būtiski celt minimālo algu nozarē no valsts noteiktajiem 430 eiro mēnesī līdz 780 eiro mēnesī, tādējādi nodrošinot gandrīz 60 000 būvniecībā strādājošo taisnīgu atalgojuma atskaites punktu un augstākas sociālās garantijas.

Šobrīd arī citas nozares, tostarp viesmīlības un apsardzes nozares ir sākušas sarunas par ģenerālvienošanās noslēgšanu, lai to minimālais atalgojums atbilstu reālajai situācijai nozarē un radītu labvēlīgāku un godīgāku uzņēmējdarbības vidi.

Vienlaikus vēstulē uzsvērts, ka piemaksa par virsstundās nostrādāto laiku joprojām nevarēs būt mazāka par 50% no noteiktās mēnešalgas. Tāpat arī arodbiedrības vairākkārt ir atgādinājušas, ka virsstundu darbs var būt tikai izņēmuma gadījums un tas nevar kalpot par būtisku darbinieka ienākuma avotu.

"Tādēļ likuma ietvaros noslēgta ģenerālvienošanās ne tikai dod skaidru ieguvumu darbiniekiem, bet arī atbilst pasaules praksei attiecībā uz virsstundu apmaksu, vienlaikus motivējot darba devējus pienācīgi uzskaitīt un darbiniekiem atlīdzināt nostrādātās virsstundas," teikts vēstulē.

Vēstuli parakstījuši Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, Latvijas Būvnieku asociācijas, biedrības "Latvijas ceļu būvētājs", Latvijas Restorānu biedrības un Drošības nozares kompāniju asociācijas vadītāji.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Saeima 1.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā.

Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Atbilstoši Darba likumam nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apmērs ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda likumprojekta autori.

Par jauno virsstundu apmaksas kārtību ir vienojušies arī sociālie partneri - darba devēju un darba ņēmēju pārstāvošās organizācijas.

Tiesībsarga birojs gan uzskata, ka iecere par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu, nav pietiekami pamatota, turklāt ar šo priekšlikumu tiek ierobežotas darbinieku tiesības, kā arī vienlīdzības princips.

Uz augšu