Vēbers kā EK prezidents būtu prognozējams, taču viņš nav spilgta personība

Viņš pauda nožēlu, ka par vadošo kandidātu no ETP nav izvēlēts bijušais Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs. Pēc eksperta domām, Vēbers ir gudrs, gados salīdzinoši jauns un prognozējams, tomēr labāks kandidāts būtu cilvēks, kas ir ar nedaudz aktīvāku un plašāku redzējumu.

"Vēberu daudzi varētu saukt par ļoti klasisku kandidātu un no viņa nav gaidāmi lieli pārsteigumi, kas ir pozitīvi. Bažas neraisa arī viņa izteikumi saistībā ar Krieviju. Vienlaikus tie, kas par viņu balsoja, acīmredzot gribēja cilvēku, kas nav ļoti spilgta personība. Galā ar Eiropas Savienības (ES) izaicinājumiem viņš tiks, bet jautājums, vai viņš pats nāks ar skaidru un inovatīvu reformu piedāvājumu? Drīzāk to darītu Stubs," pieļāva Gobiņš.

Biedrības prezidents arī uzsvēra, ka Vēberam klātos grūti cīņā ar EK pirmo viceprezidentu Fransu Timmermanu, kurš ir pieteicis vēlmi kandidēt uz šo amatu un ir ļoti labs runātājs. "Timermanss runā labāk par Vēberu, viņam ir izcilas un skaistas runas, kā arī viņš ir atraktīvāks. Vienlaikus Timermanss ir vājš darītājs. Neesmu redzējis, ka viņš būtu paveicis ko ļoti būtisku saistībā ar viņam dotajiem uzdevumiem. Citi komisāri ir bijuši spilgtāki savos darbos," komisāru vērtēja eksperts.

Gobiņš vērsa uzmanību, ka Vēbers un arī Timermanss ir vāji vai viduvēji kandidāti. Tāpat viņi nav ļoti mīlēti no dalībvalstu vadītājiem, kuriem būs liela nozīme gala izvēlē. "Tā rezultātā, izvēles gadījumā tie, kas tiek nominēti, nemaz var netikt pie amata. Tādā gadījumā nevar izslēgt, ka parādās vēl citas kandidatūras," pieļāva "Eiropas kustības Latvijā" prezidents.

Viņš arī minēja, ka kandidātu, kas gribētu ieņemt pašreizējā EK prezidenta Žana Kloda Junkera vietu, netrūkst, tomēr potenciālie kandidāti ļoti pragmatiski vērtē to, cik liela varbūtība ir gūt atbalstu no dažādu valstu delegātiem, kas piedalās balsošanā par kandidātu izvēli, tādēļ arī daļa politiķu šobrīd jau ir attiekušies no tālākas kandidēšanas.

Jau vēstīts, ka ETP ceturtdien kongresā Helsinkos par savu vadošo kandidātu uz EK prezidenta amatu izraudzījusies Vēberu.

Vēbers jau septembra sākumā oficiāli paziņoja par kandidēšanu uz EK prezidenta amatu. "Mēs nevaram turpināt tā, kā mēs šobrīd esam ES," tviterī rakstīja Vēbers. "Es palīdzēšu Eiropu atdot atpakaļ cilvēkiem un atjaunot saikni starp pilsoņiem un ES. Es vēlos iedarbināt jaunu nodaļu ES."

Savukārt oktobra sākumā par savu kandidatūru uz EK prezidenta amatu no ETP saraksta paziņoja Stubs. Paziņojot par savu nodomu, Stubs sacīja, ka Eiropas vērtības, tostarp likuma vara un liberālā demokrātija, tiek apdraudētas gan no ārpuses, gan iekšpuses.

Par savu kandidatūru uz EK amatu paziņojis arīTimmermanss, kurš kļuvis par sociālistu vadošo kandidātu pēc slovāku diplomāta un pašreizējā EK viceprezidenta enerģētikas jautājumos Maroša Šefčoviča lēmuma pirmdien atsaukt savu kandidatūru.

Izskanējis, ka uz šo amatu varētu kandidēt arī Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni, kas vada pret imigrāciju noskaņoto labējo partiju "Līga".

Saskaņā ar tā dēvēto vadošo kandidātu sistēmu vislielākās izredzes ieņemt EK prezidenta amatu ir tās frakcijas kandidātam, kas EP vēlēšanās iegūs visvairāk balsu.

Tomēr viņam jāspēj panākt arī ES dalībvalstu līderu atbalstu.

Galīgais lēmums par nākamo EK prezidentu jāpieņem EP.

EP vēlēšanas notiks 2019.gada maijā.