Lasītājas grēksūdze: kā pamest vīru un aiziet pie mīļākā?
Karsts temats

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

ziema pāris

FOTO: depositphotos.com

Ar portālu Postimees sazinājusies kāda 27 gadus veca sieviete - viņa aizdomājusies par jautājumu, kā pamest vīru un aiziet pie mīļākā. Iespējams, kādam jau pašā saknē radīsies nosodījums - kā drīkst uzdot šādu jautājumu? Bet vai katrs gadījums nav individuāls? Un vai viss ir tik viennozīmīgi?

"Varat uzreiz mani nomētāt ar akmeņiem, bet, pirms to darāt, lūdzu, uzklausiet! Man ir vajadzīgs viedoklis no visas sirds. Laulībā esmu astoņus gadus, bērnu nav. Plāns par bērniem bija, bet nolēmām to uz laiku atlikt. Tomēr ir viss pārējais - abiem neslikts darbs, savs miteklis, mašīna utt. Varētu likties - dzīvo un priecājies, bet nu pirms jau 2-3 gadiem es sapratu, ka jūtas pret vīru ir padzisušas, pat vairāk - mirušas. Dažkārt gadās nelieli jūtu uzplaiksnījumi, bet ļoti reti. Viņš mani mīl, tas ir redzams un jūtams. Es iemīlēju citu, un mums ir abpusējas jūtas. Viņš vēlas pēc iespējas ātrāk noformēt mūsu attiecības oficiāli un ne no viena neslēpties. Es arī to ļoti vēlos.

Taču ir viens liels bet. Viņš ir precējies un viņam ir divi bērni. Par to, kādas attiecības viņam ir ar sievu, es neesmu lietas kursā, bet, spriežot pēc visa, nekā tur viņiem nav, kaut gan es to droši nevaru zināt.

Baidos pamest vīru un nocirst visu kā ar nazi, jo negribas pēc tam nožēlot to, ka neesmu novērtējusi to, kas bijis. Tomēr dzīvot ar cilvēku, kas mani kaitina, kaut mīl mani, arī negribas. Negribas arīdzan viņu mocīt ar šādām attiecībām. Skatos uz viņu un domāju - kāds viņš tomēr man ir tuvs cilvēks, bet es viņu nemīlu.

» Juris Rubenis: ir trīs vārdi, ap kuriem griežas visa pasaule, - patiesums, mīlestība un drosme

Strādāt pie attiecībām un krīzes neredzu jēgas, ir bijis daudz kas. Sākt jaunas attiecības, kuram ir tāda bagāža, lai vai kā tas neizklausītos, protams, ir biedējoši un satraucoši, be, paralēli tam, jaunajās attiecībās būtu arī daudz kā patīkama. Es esmu gatava strādāt un risināt problēmas, mēs abi tam esam gatavi.

Apdomāties un dzīvot tālāk ar vīru - tas nav variants, jo es sevi nobeigšu ar domu, ka viss varētu būt citādāk un nožēlošu neizdarīto.

Justies vainīgai divu mazu bērnu dēļ (līdz 10 gadu vecumam) arī nav izeja - bērnus neviens nepametīs un no viņiem neatteiksies. Kā pieņemt pareizu lēmumu? Ko darīt? Riskēt? Kā jūs rīkotos manā vietā?"

Kā tikt galā ar šo jautājumu? Savu viedokli ieraksti komentāros!

Šī izvēle nav viegla, taču situācija ir bieži izplatīta.

Uz augšu