/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2018/11/23/11595275t1hb4f3.jpg)
Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien piedalījās Golodomora 85.gadadienai veltītajos upuru piemiņas pasākumos Ukrainā, paužot nosodījumu Staļina laika padomju represijām pret Ukrainas tautu, informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Vējonis atbalsta centienus starptautiski nosodīt genocīdu pret Ukrainas tautu (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Manai vizītei Ukrainā ir simboliska nozīme. Šodien, 85.gadadienā kopš traģiskajiem notikumiem, mēs pieminam Golodomora upurus. Latvija, tāpat kā Ukraina, cieta no Staļina režīma noziegumiem. Mēs atbalstām Ukrainas centienus panākt vēsturisko taisnīgumu un panākt starptautisku genocīda pret Ukrainas tautu nosodījumu. Jau 2008.gadā Latvija atzina Golodomoru par genocīdu pret Ukrainas tautu," uzsvēra Vējonis, uzrunājot klātesošos Golodomora piemiņas forumā "Ukraine remembers, the World Acknowledges".
Pēc foruma Valsts prezidents un Ukrainas prezidents, kā arī citas amatpersonas apmeklēja Golodomora piemiņas memoriālu, kur nolika ziedus pie skulptūras "The Bitter Memory of Childhood". Tāpat Valsts prezidents piedalījās aizlūgumā 1932.-1933.gada bada upuru piemiņai.
Vējonis līdz 25. novembrim oficiālā vizītē apmeklē Ukrainu.
Golodomors bija masveida bads Ukrainā 1932.-1933.gadā, kas iestājās, padomju varas iestādēm atņemot pārtiku Ukrainas zemniekiem. Šīs Staļina laika represijas bija vērstas pret Ukrainas sabiedrības turīgāko daļu ar mērķi iznīcināt “ukraiņu nacionālismu” un vēlmi pēc lielākas pašnoteikšanās. Bada rezultātā pēc dažādām aplēsēm bojā gāja 3,5-7,5 miljoniukraiņu. 2008.gadā Saeima atzina Golodomoru par genocīdu pret Ukrainas tautu.