Februārī turpinās iztiesāt ar sirmgalvja nāvi saistītā Rēzeknes slimnīcās ārsta Tihonova lietu

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Tiesnešu ķēde ar ģērboni Augstākās tiesas plēnumā, kurā tiesneši analizē un vērtē Augstākās tiesas darbu 2008.gadā.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Rēzeknes tiesa 12.februārī turpinās skatīt saistībā ar sirmgalvja nāvi pie kriminālatbildības saucamā Rēzeknes slimnīcas ārsta Georgija Tihonova lietu.

Lietas izskatīšanu tiesa sākusi šovasar, un līdz šim notikušas trīs sēdes, taču bez rezultāta, liecina dati tiesu informatīvajā sistēmā.

Plānots, ka tiesnesis Pēteris Novičenoks lietu turpinās skatīt 12.februārī plkst.10.

Jau vēstīts, ka pie kriminālatbildības mediķis tiek saukts pēc Krimināllikuma 138.panta 2.daļas - par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīga pildīšanu, ja tas izraisījis cietušā inficēšanos ar cilvēka imūndeficīta vīrusu vai B vai C hepatīta vīrusu, vai bijis par iemeslu cietušā nāvei.

Par šādu likumpārkāpumu paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Policijas iepriekš izbeigto kriminālprocesu pret Tihonovu, kurš aizsūtīja pacientu ar miokarda infarktu mājās, kur viņš mira, Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors atjaunoja pērn martā.

2015.gada 14.martā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde Rēzeknes slimnīcā nogādāja kādu senioru. Dzīvesvietā uztaisītās kardiogrammas rezultāti norādīja, ka vīrietim ir akūts miokarda infarkts, aģentūru LETA iepriekš informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina.

Rēzeknes slimnīcas dežurējošais ārsts nenoteica vīrietim precīzu klīnisko diagnozi un nenodrošināja saslimšanai atbilstošu ārstēšanu, kā rezultātā turpinājās viņa veselības traucējumi. Dežurējošais ārsts pacientu nosūtīja mājās, kur pēc dažām stundām iestājās vīrieša nāve.

Tā paša gada 22.maijā policija sāka kriminālprocesu. 2016.gada 28.novembrī policija pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jo izmeklēšanas gaitā netika iegūti pierādījumi tam, ka ārsta darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Cietušie pārsūdzēja policijas lēmumu uzraugošajam prokuroram, vēlāk arī amatā augstākam prokuroram. Viņu sūdzība tika noraidīta.

Pērn februārī cietušie ar sūdzībām vērsās Latgales tiesas apgabala prokuratūrā. 2.martā Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, izskatot cietušo sūdzības, secināja, ka tās ir pamatotas un apmierināmas, bet lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir nelikumīgs.

Virsprokurors pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa atjaunošanu, atceļot lēmumu par tā izbeigšanu.

"Gan procesa virzītājas inspektores, gan prokuroru secinājums par to, ka ārsta darbībās nav konstatējama cēloņsakarība ar cietušā nāves iestāšanos, ir acīmredzami kļūdains, izdarīts nepareizi, vērtējot lietā iegūtos pierādījumus un nepareizi izprotot un interpretējot pierādīšanas priekšmeta būtību konkrētajā kriminālprocesā, ko nozīmē cēloņsakarība noziedzīgā nodarījumā par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu," norāda Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors.

Lēmumā par kriminālprocesa atjaunošanu norādīts, ka ārsta darbībās ir saskatāma cēloņsakarība, jo ārsts ar savu neprofesionālo rīcību veicināja personas nāves iestāšanos.

Kā ziņots, saistībā ar konkrēto gadījumu Rēzeknes slimnīcas komisija pauda, ka Tihonovs nepareizi uztvēra pacienta veselības stāvokli. Rīgas Austrumu slimnīcas kardiologi un tiesu mediķi policijai norādīja, ka ārsts nepareizi interpretēja elektrokardiogrammu, noteica kļūdainu diagnozi un pieņēma nepareizu lēmumu par ārstēšanas taktiku. Minētā diagnostikas kļūda varēja veicināt nāves iestāšanos.

Ekspertu komisija atzina, ka nevar prognozēt slimības gaitu, taču pacients nesaņēma mūsdienu iespējām atbilstošu ārstēšanu infarkta gadījumā.

Uz augšu