Ziemā par trešdaļu aug tehnisko problēmu pieteikumu skaits daudzdzīvokļu ēkās

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Pixabay

Līdz ar ziemas sezonas iestāšanos tehnisko dienestu izsaukumi daudzdzīvokļu ēkās pieaug par aptuveni 30%, jo pirmās straujākās temperatūras izmaiņas uzskatāmāk parāda citkārt nepamanāmus ēku defektus. Ēku apsaimniekošanas uzņēmuma Latvijas Namsaimnieks tehniskās palīdzības dienesta dati liecina, ka visbiežāk jeb divās trešdaļās gadījumu dzīvokļos problēmas rodas ar santehnikas un cauruļvadu sistēmām; arī mitruma radīti bojājumi, laikus nepamanīti, var radīt nozīmīgas avārijas situācijas. Tāpēc dzīvokļu īpašniekiem ir būtiski regulāri veikt sava mājokļa apskati, par aizdomām un bojājumiem informējot ēkas apsaimniekotāju.

Vidēji mēnesī tiek saņemti 1500 izsaukumi, un, analizējot biežākās problēmas, redzams, ka 70% no tiem jāveic kanalizācijas un ūdensvadu remonts. Nākamie pēc pieteikumu popularitātes ir elektrotīklu bojājumi, kas veido aptuveni 15% izsaukumu, tikpat bieži ēkās tiek pieteikti nelieli ēku konstrukciju remontdarbi. Kā norāda Latvijas Namsaimnieka tehniskās pārvaldes vadītājs Aleksejs Gončarovs, dzīvokļu īpašnieku aktivitāte, pat ziņojot par potenciāliem bojājumiem, ir galvenais priekšnoteikums savlaicīgai problēmu novēršanai: “Apsaimniekotājs pastāvīgi var pārbaudīt tikai brīvi pieejamās konstrukcijas koplietošanas telpās. Tāpēc arī dzīvokļu īpašniekiem jārūpējas par savu īpašumu, domājot par visu ēku kopumā. Katram dzīvokļa īpašniekam vismaz reizi mēnesi būtu jāveic ekskursija pa savu mājokli, pārbaudot sienu un griestu stāvokli, santehnikas un apkures savienojumus - vai tie nav kļuvuši vaļīgi, vai nav novērojama mitruma veidošanās.”

Lai dzīvokļu īpašnieki varētu vieglāk atpazīt potenciālos bojājumus un zinātu, kam pievērst pastiprinātu uzmanību, Latvijas Namsaimnieka tehniskā dienesta eksperti ir apkopojuši informāciju par piecu populārāko tehnisko problēmu cēloņiem dzīvokļos.

Ūdens – lielākā dzīvokļu nelaime

Viens no biežākajiem avārijas dienesta izsaukumu iemesliem ir ūdensvadu plīsumi un dzīvokļu applūšana. Raksturīgi, ka ar ūdensvadiem saistītie bojājumi ir ļoti smagi, jo šeit nav iespēju ātri reaģēt – bojājums ir tūlītējs, un pietiek ar dažām minūtēm, lai dzīvoklis applūstu, nopludinot arī kaimiņu īpašumu.

FOTO: Pixabay

Šeit iemesli mēdz būt vairāki:

  • Mūsdienu sadzīves ķīmijas šķīdina ne vien taukus, bet laika gaitā arī metālu un plastmasu. Tāpat arī kaut minimāli, bet ūdenī ir sastopams hlors. Tas viss rada agresīvu vidi, kuras iespaidā cauruļvadu savienojumu un arī pašu cauruļu izturība samazinās, kas palielina iespēju tiem plīst.
  • Karstā un aukstā ūdens cauruļvadu aizaugšana, kas ar dažādiem nosēdumiem caurplūdes diametru var samazināt no normāliem 25-32 mm līdz 5-10 mm. Rezultātā visbiežāk ir jūtamas problēmas ar ūdens spiedienu un rodas papildu slodze uz visu ūdensapgādes sistēmu.
  • Tikpat smagas sekas kā stāvvada plīsums var radīt arī sadzīvē bieži izmantotie lokanie vai tā saucamie mīkstie savienojumi, ar kuriem tiek pieslēgtas veļas mašīnas, trauku mazgājamās mašīnas un arī citas ierīces. Šie savienojumi ir samērā neizturīgi un ūdens spiediena maiņas rezultātā mēdz ātri nolietoties un plīst. Tāpēc ieteicams lokanos savienojumus laikus nomainīt ar cietajiem, jo pat vienas veļas mašīnas satura izlīšana uz grīdas var radīt ievērojamus bojājumus dzīvoklim.
  • Strauju temperatūras izmaiņu rezultātā mēdz atskrūvēties apkures sistēmu, radiatoru, dvieļu žāvētāju un dažādi santehnikas savienojumi. Tos ieteicams pārbaudīt vismaz ziemas sākumā un pavasarī – vai neveidojas mitrums un nav manāmas sāls nogulsnes uz tiem.

Pametot mājokli uz vairākām dienām, vienmēr ir ieteicams noslēgt ūdens ievadus dzīvoklī, lai novērstu applūšanas draudus. Avārijas ļoti bieži notiek naktīs vai prombūtnes laikā, turklāt arī pilošs krāns vai tualetes pods var mēnesī patērēt 30 kubikmetrus ūdens.

Mitrums – kritisku ēkas bojājumu priekšvēstnesis

Mitruma parādīšanās uz sienām vai griestiem ir viena no visbiežāk ignorētajām problēmām, ko daudzi dzīvokļu īpašnieki uzskata vien par kosmētisku bojājumu. Ja dzīvoklī tiek pamanīti mitruma radīti plankumi vai norasojušas ēkas konstrukcijas, tas ir kritisks defekts, kas ir priekšvēstnesis nozīmīgiem ēkas bojājumiem. Mitrums ēku konstrukcijās visbiežāk iekļūst caur jumtu, nehermetizētām šuvēm sienās, gar logiem vai plaisām. Sākotnēji bojājumi var būt minimāli, bet ar laiku rodas pelējums, kas ir kaitīgs veselībai, turklāt būtiski pieaug apkures patēriņš, jo mitras sienas netur siltumu.

Nesaskaņoti apkures sistēmu remonti

Problēmas apkures sistēmu darbībā un to noregulēšanā visbiežāk rada dzīvokļu īpašnieku nesaskaņoti remonti un iejaukšanās ēkas kopējo sistēmu darbībā. Visbiežāk tas notiek, mainot radiatorus bez iepriekš izstrādāta un saskaņota projekta, patvaļīgi iztukšojot apkures sistēmas, kā arī nepievēršot uzmanību dzīvokļu īpašumos esošo sildelementu tehniskajam stāvoklim. Ja atsevišķos dzīvokļos notiek apkures sistēmas projektā neparedzētas izmaiņas, tas var rezultēties problēmās ar apkures palaišanu, sistēmu atgaisošanu vai nesabalansētu darbību, kad kāda ēkas daļa saņem mazāk siltuma.

FOTO: Pixabay

Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka jebkuri apkures sistēmas uzlabojumi daudzdzīvokļu ēkās veicami, iepriekš saskaņojot to ar ēkas apsaimniekošanas uzņēmumu un sagatavojot projektēšanas dokumentāciju, atbilstoši Latvijas Republikas būvnormatīviem.

Elektrotīkli netiek līdzi modernajam dzīvesveidam

Elektrotīkli ir viens no kritiskajiem mājokļa elementiem, kuru nekorekta darbība var sabojāt elektroierīces vai pat apdraudēt dzīvību. Visbiežāk novērojamas divas problēmas – vecu elektrotīklu pārslogošana un nepārdomāta, pašrocīgi ierīkota jauna elektroinstalācija.

Bieži sastopamas situācijas, kad, nemainot elektroinstalāciju, mājoklis tiek apgādāts ar arvien jaunām ierīcēm, kas var būt arī samērā jaudīgi patērētāji – piemēram elektriskās plītis. Novecojis elektrotīkls var nebūt gatavs šādu iekārtu darbināšanai, un tā pārslodze var izraisīt problēmas ar drošinātājiem vai elektroinstalācijas aizdegšanos.

FOTO: StockSnap / CC0 Licence

Savukārt, veicot elektrotīkla modernizāciju, nereti dzīvokļu īpašnieki izvēlas to veikt tikai daļā telpu, izmanto specifiskām situācijām neatbilstošus vadus, nepareizi plāno sadales kārbas un maina drošinātāju nominālus. Īpaša uzmanība jāpievērš telpām ar paaugstinātu mitrumu. Mainot elektrotīklus vannas istabā un tualetē, kā arī uzstādot tādas ierīces kā boileri, elektriskās siltās grīdas, elektriskie dvieļu žāvētāji un pat parastās rozetes, ieteicams ierīkot noplūdes automātu drošinātājus, kas spēj sajust strāvas noplūdes un atslēgt elektrību bojātajā elektrotīkla posmā, novēršot letālus negadījumus.

Visi elektroinstalācijas darbi ir jāuztic profesionāļiem, turklāt ieteicams regulāri veikt elektrotīklu zemējuma un kabeļu izolācijas pretestības mērījumus. Savukārt gadījumos, kad dzīvoklī ir jūtama kūstošas plastmasas smaka, dzirksteļo vadi vai rozetes, to nevajadzētu uztvert kā īslaicīgu parādību, bet gan nekavējoties atslēgt strāvu un izsaukt apsaimniekotāju.

Skaists remonts pret praktisku pieeju

Pēdējā laikā novērojama pozitīva tendence, ka, veicot dzīvokļa remontu, notiek ne tikai kosmētiski uzlabojumi, bet tiek sakārtotas arī tā inženierkomunikācijas. Vienlaikus vēlme pēc estētiska noformējuma gūst virsroku pār praktiskajiem apsvērumiem un bieži visas komunikācijas tiek aizšūtas ar reģipsi, neparedzot ērtu piekļuves vietu apkopes un remontu veikšanai.

FOTO: StockSnap / CC0 Licence

Pēc lielāka remonta ērta pieeja ūdensvadiem ir īpaši būtiska, jo mēdz gadīties nekvalitatīvi noblīvēti savienojumi, caurules var aizsērēt, kā rezultātā lēnām uzkrājas mitrums. Šie ir ilgstoši bojājumi, kas aiz glīta remonta ir grūti pamanāmi un novēršami. Rezultātā pat neliels pilošs savienojums var radīt nopietnas problēmas.

Uz augšu