Iedzīvotāji neizpratnē - kāpēc netika rīkota publiska apspriešana par Skanstes tramvaja izbūvi?

Skanstes ielas rajons ar augstceltnēm.

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Piedaloties Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas izbraukuma sēdē, vairāki iedzīvotāji pašvaldības pārstāvjiem šodien veltīja asus pārmetumus par to, ka par Skanstes tramvaja izbūvi netika rīkota publiskā apspriešana.

Komiteja šodien organizēja izbraukuma sēdi, lai iepazītos ar aktuālo informāciju par Skanstes tramvaja izbūves projektu. Būvprojekta izstrādātāju SIA "BRD projekts" pārstāvis Jānis Bidzāns atgādināja, ka projekta realizācija sadalīta piecos posmos - jaunizbūvējamie līnijas posmi sadalīti divās kārtās, savukārt pārbūvējamie - trīs. Patlaban visiem posmiem ir saņemtas būvatļaujas un izstrādāts būvprojekta minimālais sastāvs.

Viņš pastāstīja, ka tramvaja sliedes tiks izbūvēts esošās brauktuves robežās, pa vidu ielai. Tas nozīmē, ka viena josla katrā virzienā būs pilnībā atvēlēta automašīnām un otru joslu mašīnas dalīs ar tramvaju.

Rīgas domes deputāts Olafs Pulks (V) interesējās par to, kā īsti nākotnē tiks regulēta satiksme, jo, ja automašīnām būs atļauts pārvietoties pa tramvaja sliedēm, tramvaji ieslīgs nebeidzamos sastrēgumos tāpat kā privātie auto. Uz to Bidzāns atbildēja, sakot, ka, galvenokārt, sastrēgumus vakaros un no rītiem radot tas, ka Miera ielas krustojumā ir atļauts kreisais pagrieziens. "Izbūvējot tramvaju šie manevri vairāk nebūs, tādēļ arī sastrēgumiem vairs nevajadzētu būt," sacīja projektētājs.

Viņa teikto papildināja arī Satiksmes departamenta pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins, norādot, ka ar satiksmes organizēšanu ir iespējams variēt, nosakot dažādus kreisā pagrieziena ierobežojumus, piemēram, tikai sastrēgumu laikā vai tikai darba dienās.

Tāpat Pulks interesējās par nenotikušo sabiedrisko apspriešanu pirms tika izsniegtas projekta posmu būvatļaujas. "Esmu informēts, ka likums Rīgas būvvaldei nenosaka par pienākumu rīkot publisko apspriešanu pirms būvatļaujas izsniegšanas, taču neviens arī neliedz to darīt. Kādēļ apspriedes nebija un vai izsniegtās atļaujas vēl var apstrīdēt," taujāja deputāts, uz ko Bidzāns norādīja, ka apstrīdēšanas termiņš vēl esot spēkā un, ka sabiedriskā apspriede notiks par 10 plānoto kastaņkoku izzāģēšanu Pērnavas ielā.

Tieši tas, ka par projekta īstenošanu nav bijusi sabiedriskā apspriede, satrauca lielu daļu klātesošo iedzīvotāju, kuri pauda neizpratni par sabiedrības neiesaistīšanu.

Iedzīvotāji interesējās par to, vai tiešām visa pārbūve notiks esošo ielu un ietvju platumā, jo pašreizējais projekts liecinot, ka 50 centimetri iekš kapu teritorijas tomēr tikšot skarti. Šādus aprēķinus iedzīvotāji ieguvuši, salīdzinot projektu ar oficiālajām pašvaldības topogrāfijas kartēm. Bidzāns gan šādu iespēju noliedza, sakot, ka viņiem esot aktuālie topogrāfiskie mērījumi un nekas neesot mainīts, tādēļ kapi noteikti netikšot skarti. Vēlāk iedzīvotāji pašvaldības pārstāvjus aicināja arī doties uz konkrēto teritoriju un ar metramēru pārbaudīt, kam ir taisnība, taču vienoties par šādu aktivitāti neizdevās.

Komentējot to, kādēļ projektā nav iekļauta veloinfrastruktūra, Bidzāns sacīja, ka to neparedzot projekta noteikumi, jo visas attiecināmās izmaksas saistītas tikai ar tramvaju līniju, bet citas infrastruktūras izveidi tas neparedz.

Biedrības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis Kaspars Zandbergs gan pauda neticību par Bidzāna vārdiem, taujājot, kādēļ realizējot tādu pašu projektu Liepājā vai Daugavpilī, velojoslas veidot var. Bidzāns gan norādīja, ka to, visticamāk, realizējot pašvaldības par savu naudu un tādu lēmumu var pieņemt arī Rīga, ja vēlas.

Iedzīvotāji pauda kritiku šādam pamatojumam, sakot, ka "pēc tam taču neviens neraks tikko uztaisītu ielu" un iedzīvotāji, visticamāk, atkal palikšot bez velojoslām. Tāpat sanākušie uzstājīgi jautāja - kura institūcija izlēmusi, ka par projektu nevajag rīkot sabiedrisko apspriešanu un cik cilvēkiem būtu jāparakstās, lai novērstu, piemēram, koku izciršanu. "Ja 1000 pateikts - necērtam kokus - vai projekts tiks pārskatīts? Ja parakstīsimies, ka vajag velojoslas - vai tās būs," taujāja iedzīvotāji.

Par apspriešanas nerīkošanu atbildīga esot Rīgas būvvalde, taču par to, cik cilvēkiem būtu jāiesaistās, lai viņu viedoklis beidzot tiktu ņemts vērā, atbildi nebija spējīgi sniegt ne Satiksmes departamenta, ne Pilsētas attīstības departamenta, ne "Rīgas satiksmes", nedz arī citu institūciju pārstāvji.

Jau vēstīts, ka "Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība" projekta būvprojektu par 2,05 miljoniem eiro izstrādā SIA "BRD projekts". Būvprojektēšanu paredzēts dalīt piecās kārtās - jaunizbūvējamais posms sadalīts divās kārtās, savukārt pārbūvējamais - trīs.

Projekts paredz 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūvi pa maršrutu Pērnavas iela - Senču iela - Zirņu iela - Skanstes iela - Sporta iela, un vēl apmēram trīs kilometrus garas esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukciju līdz pilsētas centram.

Projekta kopējās izmaksas ir 97,40 miljoni eiro, neieskaitot PVN. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums ir 65,66 miljoni eiro, "Rīgas satiksmes" līdzfinansējums ir 27,40 miljoni eiro un citi publiskie līdzekļi snieguma rezerves priekšfinansēšanai esot 4,33 miljoni eiro.

Projekta "Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība" mērķis ir veicināt ilgtspējīgu sabiedriskā transporta izmantošanu Rīgā, Rīgas sabiedriskā transporta tīklā iekļaujot mazāk savienotas pilsētas attīstības apkaimes.

Uz augšu