Krīze Zimbabvē: kā savilkt jostas, ja iedzīvotāji jostas nevar atļauties?

Neapmierinātība ar esošo situāciju Zimbabvē ir no jauna veicinājusi pret valdību vērsta noskaņojuma pieņemšanos spēkā - un tas vien tikai dažus mēnešus pēc prezidenta vēlēšanām jūlijā, kuras notika bez gandrīz par mūžīgo uzskatītā Zimbabves prezidenta Roberta Mugabes piedalīšanās un kuras tik daudzi zimbabvieši uzskatīja par jaunu sākumu. 

Jaunais prezidents Emersons Mnangagava pasludināja Zimbabvi par atvērtu uzņēmējdarbībai, tomēr Zimbabves iedzīvotāji tagad arvien skaļāk jautā - kā? 

Zimbabve šobrīd pārdzīvo smagāko ekonomisko krīzi kopš pilnīga ekonomikas sabrukuma pirms desmit gadiem, kad vietējā valūta tika likvidēta hiperinflācijas dēļ, kas pārsniedza vienu miljardu procentu.  

Kopš tā laikā cenas Zimbabvē galvenokārt tiek izteiktas ASV dolāros. Tomēr valstī vērojamais ASV dolāru deficīts spiež valsts iedzīvotājus izmantot valdības izlaisto surogātvalūtu, kas tiek dēvēta par obligācijzīmēm, kā arī mobilo naudu, kas ir līdzekļi, kuri tiek elektroniski ieskaitīti cilvēku banku kontos. 

Abi šie maksāšanas līdzekļi melnajā tirgū ļoti strauji zaudē savu vērtību attiecībā pret ASV dolāru. 

Nopietnas problēmas rodas tad, kad Zimbabves iedzīvotāji mēģina izmantot šos divus oficiālos maksāšanas līdzekļus. Mazumtirgotāji, kas savus dolārus vēlāk novirza uz melno tirgu, pieprasa samaksu tikai dolāros. Savukārt citi tirgotāji nosaka divas cenas – vienu dolāros, bet otru mobilajā naudā. 

Pat valsts institūcijas nepieņems mobilo naudu un obligācijzīmes atsevišķos darījumos, piemēram, ja cilvēks vēlas samaksāt nodokļus par importētu automašīnu. 

Lielākā daļa valsts sektorā strādājošo gan savu algu saņem tieši mobilajā naudā. 

Cilvēkiem, kas arvien vairāk piedalās melnajā tirgū, cenšoties iegūt ASV dolārus, Zimbabves valdība pagājušajā mēnesī par nelegālu valūtas tirdzniecību noteica jaunu sodu - līdz pat desmit gadiem ieslodzījuma. 

Daudzos zimbabviešos šī situācija ir radījusi neizpratni. 

"Kā valdība var atteikties pieņemt naudu, ko tā pati izmanto, lai maksātu cilvēkiem, un pēc tam vēl arestēt mūs par to, ka mēs meklējam valūtu, kas strādā?” sašutis jautā Takudzva Ndlovu, biroja darbinieks no Harares. 

Ndlovu mēnesī saņem 450 ASV dolārus, kas viņam tiek izmaksāti mobilajā naudā. Vīrieša banka, tāpat kā visas citas Zimbabves bankas, vairs neizsniedz ārvalstu valūtas elektroniskās naudas kontu īpašniekiem. Zimbabves valdība gan uzsver, ka elektroniskās naudas vērtības oficiālā attiecība pret ASV dolāru ir viens pret vienu. 

“Melnais tirgus ir mana vienīgā iespēja. Mēs esam nevainīgi cilvēki, kas tikai mēģina izdzīvot, bet valdība mūs padara par noziedzniekiem,” sūdzas vīrietis. 

Zimbabves Arodbiedrību kongresa viceprezidente Peišensa Taruvinga mobilo naudu sauc par bezvērtīgu. 

"Algas katru dienu zaudē savu vērtību,” viņa norāda. 

Valūtas krīze veicina iedzīvotāju neapmierinātību. Novembrī demonstrācijās devās opozīcijas atbalstītāji, savukārt valsts slimnīcu ārsti šobrīd streiko, pieprasot lielākas algas un labākus darba apstākļus. 

Ārstiem mobilajā naudā tiek maksāti vidēji 350 dolāri mēnesī, tomēr, melnajā tirgū samainot šo naudu skaidrā naudā, viņi iegūst vien 100 ASV dolārus. 

Pieprasījums pēc ASV dolāriem Zimbabvē saglabājas augsts, un policija regulāri rīko reidus, lai noķertu nelegālos valūtas tirgotājus. 

Daudzi Zimbabves iedzīvotāji bažījas, ka atkārtosies desmit gadus senie notikumi, kad visus viņu ietaupījumus iznīcināja hiperinflācija. 

Pazīmes rada pamatu bažām - oktobrī gada inflācija valstī sasniedza 28,5%, kas ir augstākais līmenis kopš 2009.gada. 

“Vērojams pilnīgs uzticēšanās sabrukums,” iedzīvotāju noskaņojumu pret valdību raksturo ekonomists un aktīvists Brigss Bomba. 

Iedzīvotāji arī pauž neapmierinātību ar valsts izsludinātajiem taupības pasākumiem. 2019.gada budžetam valdība ir devusi nosaukumu “Taupība labklājībai”. 

“Taupība nabadzībai,” tā to komentē attīstības eksperts Čarltons Tsodzo. 

“Mums tiek lūgts savilkt jostas, bet vai politiķi saprot, ka mēs jostas vairs nemaz nevaram atļauties?” viņš jautā.