Nākotnes cilvēki mūs varētu saukāt par “vistu ļaudīm”

Vistas

FOTO: AFP / Scanpix

Zināms, ka daudzas sen zudušas kultūras mēs šodien pazīstam tikai pēc tā, ko tās atstājušas aiz sevis. Piemēram, auklas keramikas kultūra, kas dzīvoja Eiropā 3. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, tā nodēvēta daudzo keramikas izstrādājumu dēļ, kas atrasti vēlāk. Savukārt mūs nākotnē kāds varētu pavisam mierīgi nodēvēt par “vistu cilvēkiem”.

Lūk, izrādās, ka parastā mājas vista var kļūt par nozīmīgu cilvēka saimniekošanas rādītāju nākotnes arheologiem. Kopējais vistu (Gallus gallus domesticus) svars pārsniedz visu savvaļas putnu svaru kopā, turklāt pieradināto vistu kauli slēpj nozīmīgu informāciju par rūpniecisko lauksaimniecību.

“Vistas ir piemērs, kā mēs esam izmainījuši biosfēru, lai tā kalpotu mūsu vajadzībām,” teica pētījuma, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Royal Society Open Science”, autore Kerisa Benete.

Vistas pārņem pasauli

Benete ir ģeoloģe, kas kopā ar saviem kolēģiem nodarbojas ar pazīmju meklēšanu, kas ģeoloģijas vēsturē iezīmētu jaunas ēras sākumu. Viens no priekšnosacījumiem, kas iezīmē epohu, ir “indeksa fosilija”. Tās ir fosilijas, kas atrodamas visā pasaulē un ir pietiekami unikālas, lai iezīmētu konkrētu  periodu, kas atšķiras no laika pirms un pēc tam. Vistas varētu būt antropogēna “indeksa fosilija”.

Pasaulē šodien ir aptuveni 21,4 miljardi pieradinātu dzīvu vistu. Šo vistu kopsvars ir aptuveni 5 miljardi kilogramu, turklāt vistas ir sastopamas visā pasaulē. 2014. gadā cilvēks apēda aptuveni 62 miljardus vistu.

Daudzi vistu kauli nonāk izgāztuvēs, kur tie var labi saglabāties, kļūstot par potenciālo “indeksa fosiliju” nākotnē.

Mainīgās vistas

Ja nākotnes arheologi patiesi atradīs vistu kaulu fosilijas, viņi, visticamāk, secinās, ka šos radījumus tādus neizveidoja daba. Benete ar kolēģiem izanalizēja Londonā atrastu vistu kāju kaulu datubāzi. Visi kauli bija atrasti laika posmā no romiešu ēras, kas sākās mūsu ēras 43. gadā, līdz pat mūsdienām. Atklājās, ka senāk vistas bija mazas, līdzīgas saviem savvaļas senčiem (Gallus gallus). Ap 1340. gadu pieradinātās vistas kļuva nedaudz dūšīgākas, iespējams, vistu sugu krustošanas eksperimentu dēļ.

Ap 1950. gadu strauji sāka mainīties vistu kaulu izmērs. Vistas kājas kauls mūsdienās ir trīs reizes platāks un divas reizes garāks nekā tādas pašas sugas vistai 1957. gadā.

“Tas ir pārsteidzoši,” izdevumam “Live Science” teica Benete.

Mūsdienu vistu lielais izmērs nav nejaušība, proti, tas ir 1948. gada lielveikalu sacensību “nākotnes vista” rezultāts. Tā laikā vistu audzētāji tika aicināti izaudzēt pēc iespējas lielākas vistas, kas spētu dēt vēl ātrāk. Mūsdienu vistas aug tik strauji, ka to kauli ir poraināki nekā senākajām vistām. Parasti vistas tiek nokautas 7 nedēļu vecumā, bet, ja tām ļauj dzīvot ilgāk, tad tās mēdz nīkuļot.

Nākotnes ģeoķīmiķi pēc vistu kaulu molekulām varēs noteikt vistu uztura sastāvu, bet DNS paraugi no fosilijām ļaus novērot dažādas mutācijas.

“Tā kā vistu, tāpat kā cilvēku, populācija turpina strauji pieaugt, palielinās arī plastmasas un fosilā kurināmā izlietojums. Ņemot to vērā, antropocēns varētu būt beidzies jau 1950. gadā, kad visi šie procesi aizsākās,” piebilda Benete.

Uz augšu