/nginx/o/2018/09/28/11454095t1hc5d7.jpg)
Vēl trīs gadus mediķi varēs strādāt vairāk virsstundu, nekā to atļauj Darba likums, paredz pērnā gada nogalē pieņemtie grozījumi Ārstniecības likumā, kas šodien, 1. janvārī, stājušies spēkā.
Vēl trīs gadus mediķi varēs strādāt vairāk virsstundu nekā atļauj Darba likums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Likuma izmaiņas nosaka, ka virsstundu skaits turpmākos trīs gadus nevar pārsniegt 16 stundas nedēļā, kas ir divas reizes vairāk, nekā to pieļauj Darba likums. Virsstundu darbs pieļaujams tikai ar ārstniecības personas piekrišanu.
Šāda "vienošanās" starp Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību, slimnīcām un valsti tika panākta saistībā ar Saeimas un aizejošās valdības veiktajiem soļiem, lai no šī gada palielinātu mediķu darba samaksu par 20%. Šāds kompromiss ļaus mediķiem strādāt vairāk stundu vienā darba vietā, kā arī palīdzēs risināt cilvēkresursu trūkumu nozarē.
Kopumā no nākamā gada mediķi drīkstēs strādāt 56 stundas nedēļā, par visām stundām, kas pārsniedz normālo darba laiku jeb 40 stundas saņemot dubultu samaksu.
No 2009. līdz 2017.gadam Latvijā mediķi varēja strādāt kopumā 60 stundas nedēļā pagarinātā normālā darba laika ietvaros (2017.gadā sākās pakāpeniska pāreja uz normālo darba laiku). Šajā laikā gan par visu darba laiku maksāja vienādi, ne dubultā.
Normālā pagarinātā darba laika regulējums, vienojoties visām pusēm, kā kompromisa solis tika ieviests ekonomiskās un finanšu krīzes laikā 2009.gadā, lai ļautu mediķiem vairāk nopelnīt, strādājot ilgākas stundas vienā darba vietā. Tas paredzēja iespēju ārstniecības personai noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, nosakot par tām visām vienādu darba samaksu.
Tikmēr citās nozarēs strādājošajiem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā, bet par virsstundām maksā dubultā.
Kā ziņots, pagājušā gada decembrī Saeima un valdība pieņēmusi vairākus lēmumus, lai palielinātu mediķu darba samaksu par 20% jau no šī gada 1.janvāra.
Saeima pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas nosaka valdībai uzdevumu rast finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai turpmākos trīs gadus par vidēji 20%. Likuma grozījumi nosaka, ka valdība, sagatavojot 2019.gada budžetu un vidējā termiņa budžeta ietvaru, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20% apmērā: 2019.gadā - 87,48 miljonus eiro, 2020.gadā - 191,22 miljonus eiro, bet 2021.gadā - 314,6 miljonus eiro.
Savukārt valdība pieņēma nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai palielinātu ārstniecības personu darba samaksu par 20% jau no šī gada 1.janvāra.
Arī aizejošā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) informēja, ka, lai palielinātu mediķu atalgojumu no šī gada 1.janvāra, atrasts viss nākamgad nepieciešamais finansējums 87,5 miljonu eiro apmērā. Politiķe norādīja, ka atrasts viss nepieciešamais finansējums "un pat vairāk".
Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome, kuru apmierina līdz šim Saeimas un valdības veiktie soļi, lai nodrošinātu mediķu atalgojuma palielinājumu, vienbalsīgi lēmusi atbalstīt pieļaujamo virsstundu skaita palielināšanu turpmākos trīs gadus.
Iepriekš arodbiedrība šādu ierosinājumu neatbalstīja, jo tā nebija pārliecināta, ka tiks veikti visi nepieciešamie soļi, lai palielinātu mediķu darba samaksu turpmāko trīs gadu laikā.