"Enefit": Šogad būtiski iezīmēsies patērētāja loma elektrības un gāzes patēriņa kontrolē

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Pixabay

Šogad līdz ar globālo energoresursu cenu kāpumu, valstiska līmeņa lēmumiem par dabasgāzes tirgus pilnīgu atvēršanu un obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pārskatīšanu, daudz būtiskāk iezīmēsies arī katra patērētāja loma sava elektrības un gāzes patēriņa kontrolē, uzskata energouzņēmuma "Enefit" valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Energouzņēmuma valdes priekšsēdētājs skaidro, ka aizvadītajā gadā Latvijas enerģētikas nozare sasniedza sava veida briedumu, kad patērētāju izdevumus par elektrību vai dabasgāzi galvenokārt ietekmēja globāli atvērtā tirgus procesi, nevis vietējā tirgus regulējuma vai infrastruktūras izmaiņas.

"Meklējot veidus, kā mazināt cenu kāpuma ietekmi un optimizēt savus izdevumus par enerģiju, risinājums vairs nav tikai lētākās elektrības cenas izvēle. Tas ir tāpat kā ar autobraukšanu - izvēloties lētāko degvielas uzpildes staciju var ietaupīt vien pāris eiro, bet būtiskākam izdevumu samazinājumam ir nepieciešama radikālāka pieeja - jāmaina savi paradumi, jāizvēlas ekonomiskāks auto vai arī jāpāriet uz alternatīvu degvielas veidu," pauž Bethers.

Viņš norāda, ka pērn pieredzētais elektroenerģijas cenu kāpums ir straujākais pēdējo piecu gadu laikā, tomēr tas ir normāls tirgus process.

Lai arī sniegota ziema un nokrišņiem bagāts pavasaris var palielināt ūdens daudzumu Latvijas un Skandināvijas hidroelektrostacijās, jārēķinās, ka elektroenerģijas cenas saglabāsies augstākas nekā ierasts arī 2019.gadā.

Energoresursu cenas jau šobrīd darbojas kā stimuls nozares attīstībai un veicina aktīvāku energoefektivitātes risinājumu ieviešanu uzņēmumos un mājokļos. Bethers uzsver, ka

šogad turpināsies enerģētikas tirgus attīstības nākamā fāze, kur pēc tirgus infrastruktūras sakārtošanas tirgotāji ievieš arvien jaunus risinājumus energoefektivitātei, bet patērētāji aktīvāk gūst izpratni par ieguvumiem no sava patēriņa efektivitātes uzlabošanas vai arī izvēlas kļūt par enerģijas ražotājiem.

"Jau šobrīd aktīvākie saules enerģijas paneļu uzstādītāji Latvijā ir tieši lielās mājsaimniecības. Savukārt ēku būvniecībā un renovācijā aktuālākais jautājums ir tās enerģijas patēriņš un gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības sāk nopietni izvērtēt investīcijas energoefektīvos risinājumos. Tas iezīmē pozitīvu tendenci, kur vienas nozares izmaiņas virza attīstību daudzās citās saistītajās nozarēs," pauž "Enefit" valdes priekšsēdētājs.

Viņš norāda, ka gāzes cenu deregulācija mājsaimniecībām noslēgtu dabasgāzes tirgus atvēršanu Latvijā un vienlaikus dotu inerci jaunai izaugsmei gan tirgotāju, gan patērētāju pusē. Tādējādi katra patērētāja rokās būtu pilnībā visi mājokļa enerģijas jautājumi un iespēja tos kontrolēt pēc saviem ieskatiem.

Pašlaik dabasgāzes tirgus liberalizācijas sākumā pieņemtā likumdošana paredz, ka jau no šī gada janvāra vairs nepastāv standartizēti regulēta un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināta gāzes cena.

Tomēr joprojām nav izstrādāti detalizēti nosacījumi tirgus deregulācijas procesam, kas visiem tirgus dalībniekiem sniegtu skaidru vīziju par aktīvu mājsaimniecību iesaistīšanu atvērtajā gāzes tirgū, skaidro Bethers.

"Ņemot vērā, ka mājsaimniecību apkures izdevumos gāze bieži ir ievērojami lielāka izdevumu pozīcija nekā elektroenerģija, pilnībā noslēdzot tirgus atvēršanu, šajā segmentā sagaidāma daudz proaktīvāka patērētāju darbība nekā elektroenerģijas tirgus gadījumā un tas pats sagaidāms arī tirgotāju aktivitātē, izvērtējot šo segmentu," pauž "Enefit" valdes priekšsēdētājs.

Viņš arī norāda, ka "priekšvēlēšanu cīņu karstumā nozarei un patērētājiem būtiskais obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājums kļuva par partiju savstarpējo cīņu bubuli bez konkrēta iznākuma. Turklāt populistisku solījumu pilnās diskusijas deformēja sabiedrības izpratni par atjaunojamo energoresursu atbalstu un panāca asu nostāju pret to, ignorējot faktu, ka tieši zaļie energoresursi ir kritiski svarīgi ilgtspējīgai enerģijas ražošanas attīstībai Latvijā un visā Baltijā."

Bethers uzsvēra, ka nākamajai valdībai jau šī gada sākumā būs jāspēj nonākt pie konkrētiem lēmumiem, lai uzsāktu reālu darbu pie OIK sistēmas izmaiņu ieviešanas, kas būtiski ietekmēs enerģētikas nozares tālāko attīstību. Tomēr, izvērtējot daudzos priekšlikumus, ir svarīgi saglabāt fokusu uz to, kā atbalstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu jēgpilni un mērķtiecīgi, nevis vai to vispār darīt.

"Šī gada dienas kārtībā ir arī Nacionālais Enerģētikas un Klimata plāna (NEKP) gala versijas izstrāde, kurā ietvertie mērķi siltumnīcefekta emisiju mazināšanai veidos nākotnes prioritātes enerģētikas nozarē, tai skaitā atsevišķu energoresursu izmantošanai, kā arī veicinātu pāreju uz jaunu un efektīvāku tehnoloģiju plašāku pielietojumu tautsaimniecībā,"

pauda Bethers.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu