Galvenie riski Eiropas ekonomikai un potenciālais haoss Lielbritānijā
"The Economist" analītiķe intervijā TVNET

FOTO: AFP / Scanpix

Potenciālais tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu, kritumi finanšu tirgos un dažādi citi satricinājumi pēdējo mēnešu laikā radījuši bažas par ekonomiskās situācijas stabilitāti pasaulē. Kādi riska faktori var skart Eiropas un eirozonas ekonomiku, kā arī mūs? Portālam TVNET britu laikraksta “The Economist” izpētes komandas analītiķe Ana Luisa Andrade norāda, ka riska faktori ir dažādi – sākot ar dabiskām tirgus norisēm, beidzot ar politiķu pieņemtajiem lēmumiem.

Riska faktori Eiropas ekonomikai

Andrade norāda, ka autobūves sektors atsevišķās Eiropas valstīs ir ļoti nozīmīga ekonomikas daļa, un pašlaik pastāv risks, ka Vācijas autoindustrija varētu piedzīvot kritumu un pat nonākt recesijā. Pēc jaunākajiem industrijas pārskatu datiem redzams, ka pagājušā gada pēdējos mēnešos Vācijas autobūves ražošanas apjomi samazinājušies par gandrīz diviem procentiem. To varētu būt ietekmējis pieprasījuma kritums ASV, kur noteikto ievedmuitas tarifu dēļ Vācijā ražotās automašīnas ievērojami sadārdzinājušās. 

Tā kā Vācija ir lielākā eirozonas ekonomika, šāda veida problēmas var iezīmēt ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos visā Rietumeiropas reģionā.

“Vēl viens būtisks risks Eiropas ekonomikai ir sarunu izgāšanās par jaunu tirdzniecības līgumu ar ASV. Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ir gatavs jaunām sarunām, tomēr piesardzību rada fakts, ka viņš ir protekcionisma politikas piekritējs. Tādēļ ir ļoti liela iespējamība, ka viņš var izstāties no šīm sarunām, ja redzēs, ka potenciālais tirdzniecības līgums nebūs labvēlīgs ASV,” saka Andrade.

Negatīva sarunu iznākuma gadījumā var tikt ietekmēts viss autobūves sektors Eiropā, jo autoeksports uz ASV ir būtiska auto industrijas ienākumu daļa, kas ietekmē kopējo Eiropas ekonomiku.

Tāpat analītiķe piebilst, ka Eiropas Centrālā banka ir sniegusi palīdzību vājākajām eirozonas ekonomikām – Itālijai, Grieķijai un Portugālei, taču šo valstu valdības nereti “piemirst”, ka tām ir parādi.

Kas varētu ietekmēt Baltijas valstis?

Runājot par Baltijas valstīm, Andrade uzsver, ka šajās valstīs maksāšanas līdzeklis ir vienotā Eiropas valūta, līdz ar to arī lielākie riski ir cieši saistīti ar norisēm eirozonā.

“[Baltijas valstu] ekonomikas ir atvērtas, tās ietekmē iepriekš nosauktie riski. Kas attiecas uz iekšējiem riskiem, tie ir mērāmi ilgtermiņā un faktiski nav atkarīgi no ārējiem faktoriem. Viens ir sarūkošais darbspējīgo iedzīvotāju skaits, otrs – konkurētspējas mazināšanās. Nedrīkst aizmirst arī par banku sektora nedienām, kuru dēļ  Latvijas reputācija ievērojami cieta jau pagājušajā gadā,” saka analītiķe.

Viņa uzsver, ka nedrīkst aizmirst arī par “Brexit” ietekmi uz Baltijas valstu ekonomiku, jo Lielbritānija Latvijas un Lietuvas uzņēmējiem ir ļoti svarīga tirdzniecības partnere.

“Brexit” bez vienošanās var izraisīt haosu Lielbritānijā

Andrade norāda, ka ““Brexit” ietekmēs gan ES, gan pašas Lielbritānijas ekonomiku. Ja tiks panākta vienošanās par izstāšanās noteikumiem, tad Lielbritānijas izstāšanās nebūs tik sāpīga, jo faktiski tiks saglabāti iepriekš noslēgtie tirdzniecības līgumi ar ES. Ja vienošanās netiks panākta, kas ir sliktākais iespējamais scenārijs, tad jārunā par paaugstinātiem riskiem Lielbritānijas ekonomikai.”

Jautāta, kādas norises sāksies Lielbritānijas ekonomikā pēc tās izstāšanās no ES, “The Economist” analītiķe uzsver, ka faktiski tūlīt pēc “Brexit” tirdzniecības jomā sāksies zināms haoss, kas noteikti negatīvi ietekmēs sterliņu mārciņas vērtību.

“Lielbritānijas ekonomikā var sākties recesija. Paredzams, ka ārvalstu investīciju apjoms, ņemot vērā jaunos noteikumus, mazināsies. Tomēr, panākot vienošanos ar Briseli, Lielbritānija var saglabāt ekonomisko izaugsmi arī pēc izstāšanās no ES,” saka Andrade.

Kritums finanšu tirgos nenozīmē draudus Eiropai

Pēdējos mēnešos vērojams kritums pasaules finanšu tirgos, un atsevišķi lielie tehnoloģiju uzņēmumi to saista ar Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos. Andrade saka, ka Eiropas ekonomikai bīstamus riskus šādas norises nerada.

Cenu kritums ir saistāms ar pasaules ekonomikas izaugsmes prognozēm, kā arī tirdzniecības konfliktiem starp ASV un Ķīnu. Šādas norises tirgos ir dabiskas, tomēr zināmu piesardzību atsevišķu valstu politikā tas var ieviest,” norāda analītiķe.

Politisko notikumu ietekme uz ekonomiku

Raugoties uz ekonomiskajām norisēm Eiropā, nedrīkst aizmirst arī par politisko aspektu. Pēdējo gadu laikā ir bijuši dažādi politiskie satricinājumi, piemēram, jau iepriekš minētais “Brexit”. Pagājušā gada beigās par spilgtākiem piemēriem kļuva nemieri Francijā, kur valda neapmierinātība ar pastāvošo varu, tāpat arī Itālijā, kur pie varas ir populistu valdība.

“Šo politiķu lēmumi var būtiski bremzēt dažādu lēmumu pieņemšanu, kas tiešā veidā ietekmē ekonomisko izaugsmi reģionā. Eiropas Centrālās bankas palīdzības programmu izbeigšana un nepareizu politisko lēmumu pieņemšana kopumā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Visā Eiropā ir dažādas populistu kustības, kas nereti traucē pieņemt dažādas reformas,” pauž Andrade.

Veidojot valdību, jāuzmanās no populistu ietekmes

“The Economist” analītiķe vērš uzmanību arī ilgstošajam valdības veidošanas procesam, kas pašlaik ir aktuāls temats ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā.

“Pēc vēlēšanām redzam, ka parlamenti kļūst arvien fragmentētāki un ir ļoti grūti izveidot jaunas valdības. Arī izveidotās valdības nav diez cik spēcīgas.

Ja valdībā toni nosaka populisti, tad nepārdomātu lēmumu gadījumā valsts var nebūt gatava kādam nopietnākam satricinājumam,” brīdina Andrade, kura piebilst, ka kopumā 2018. gadā politiskā darbība gan būtiski nav ietekmējusi Eiropas ekonomiku.

Pozitīvās iezīmes ekonomikā

Kā svarīgākos pozitīvos aspektus šogad Andrade redz, ka Eiropas ekonomika saglabājas stabila un spēcīga. 

“Eiropas valstīs darbojas dinamisks tirgus, kurā vērojama izaugsme. Runājot par banku sektora ievainojamību atsevišķās ES valstīs, jāsaka, ka tas joprojām ir visai trausls, taču kopumā situācija kļūst labāka, jo, piemēram, Grieķijas un Portugāles valdības ir darījušas daudz, kas stiprinājis šo valstu banku sektorus,” noslēdz Andrade.

Uz augšu