FM nosauc galvenos riskus dzelzceļa elektrifikācijas un Skanstes tramvaja būvniecības projektos

Dzelzceļa sliedes

FOTO: Andrejs Baburovs / LETA

AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) īstenotā elektrifikācijas projekta un "Rīgas satiksme" īstenotā Skanstes tramvaja būvniecības projekta galvenie riski ir saistīti ar iekļaušanās noteiktajos laika termiņos, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien sēdē uzklausīja FM sagatavoto ziņojumu par ES fondu apguves vidusposma izvērtējumu 2014.-2020.gada plānošanas periodā un aktualitātēm projektu ieviešanā.

Latvijā tiek īstenoti pieci "lielie projekti" - Rīgas Brīvostas pārvaldes īstenotais projekts "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra", LDz īstenotais projekts "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija", Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstība, "Rīgas satiksme" īstenotais projekts "Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība", kā arī Valsts vides dienesta īstenotais projekts "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskāba gudrona dīķi" sanācija, II posms".

"Lielie projekti" ir tādi, kuru kopējās attiecināmās izmaksas ir virs 50 miljoniem eiro vides vai 75 miljoniem eiro transporta jomā. Latvijā šiem projektiem ir paredzēts kopā 492,6 miljonu eiro ES fondu līdzfinansējums.

Rancāne pastāstīja, ka Krievu salas, dzelzceļa elektrifikācijas un Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstības projektiem FM kā lielāko risku saskata iekļaušanos noteiktajos termiņos.

Atbilstoši EK nosacījumiem Krievu salas projektam ir jābūt pabeigtam līdz šā gada 31.martam. Līdz šim datumam Latvijai ir jāinformē EK par mērķu sasniegšanu.

"Ja mēs neapliecinām EK, ka projekts ir pabeigts, tad Latvija un Rīgas brīvosta zaudē 75,8 miljonus eiro. Mēs joprojām riskus vērtējam kā augstus, jo laika ir maz, tomēr no pašreizējiem datiem mēs redzam, ka Daugavas labais krasts tiek atbrīvots un stividori ir piekrituši, un to pārvietošanās uz Krievu salu notiek. Ir vienošanās, ka visu pabeidz līdz 11.martam. Darbu ziņā ir atlicis paveicams darbu apjoms. Turklāt jaunais Rīgas teritoriālais attīstības plāns neparedz iespēju stividoriem pēc 11.marta turpināt darbu pašreizējā vietā," skaidroja Rancāne.

Runājot par LDz īstenoto elektrifikācijas projektu un "Rīgas satiksme" īstenoto Skanstes tramvaja projektu, Rancāne pastāstīja, ka abiem bija ieplānota gada rezerve riskiem, tomēr pašreiz rezerves principā nav.

Dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir saņēmis pozitīvu atzinumu no EK neatkarīgajiem ekspertiem par projekta tehnisko un sociālekonomisko pamatotību investīciju veikšanai ar Kohēzijas fonda atbalstu, vienlaikus norādot uz īpaši rūpīgi vadāmu risku iekļauties plānošanas periodā līdz 2023.gada beigām.

Rancāne uzsvēra, ka FM skatījumā LDz ir jāveic īpaši pasākumi, lai projektu realizētu līdz 2023.gadam. "Iepirkumu procesā ir laika nobīde un vairs nav rezerve laika nobīdei. LDz ir iespējams iekļauties paredzētajā termiņā, bet jāskatās, kas būs ar būvniecības iepirkuma rezultātiem," pauda FM pārstāve.

Dzelzceļa elektrifikācijas projekta attiecināmās izmaksas ir 439 miljoni eiro, no kuriem Kohēzijas fonda finansējums būs 346,7 miljoni eiro.

Savukārt Skanstes tramvaja projektam saistībā ar izskanējušo informāciju par iespējamiem pārkāpumiem "Rīgas satiksme" veiktajos iepirkumos, ievērojot drošas finanšu un risku pārvaldības principus, ir apturēti maksājumi un netiek deklarēti EK līdz pilnīgai pārliecībai par risku neesamību, skaidroja Rancāne.

"Rīgas satiksme" ir piesaistījusi starptautisku auditorkompāniju, kuras uzdevums būs izvērtēt līdz šim veiktos un procesā esošos iepirkumus un noslēgtos līgumus. Audita rezultātus "Rīgas satiksme" ir solījusi iesniegt Centrālajai Finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) līdz februārim. Rancāne skaidroja, ka CFLA arī lūgs "Rīgas satiksmei" papildu informāciju, tai skaitā par iespēju pabeigt projektu līdz 2023.gadam.

"Mums nav informācijas, ka Skanstes projektā būtu kādi pārkāpumi, bet ir "šaubu ēna", ko nevar pieļaut," skaidroja Rancāne.

Savukārt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas attīstības projektam ir konstatēts izmaksu pieauguma risks. FM gan norāda, ka faktisko būvdarbu izmaksu situāciju varēs konstatēt iepirkumu rezultātā šī gada aprīlī.

Būtiski riski nav konstatēti Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projekta otrajā posmā, tomēr, ja projektu nepabeidz līdz 2023.gada beigām, tad pastāv risks zaudēt visu ES līdzfinansējumu 31 miljonu eiro, tai skaitā arī par pirmo projekta posmu, kas tika realizēts 2007.-2013.gadā.

Par visiem īstenojamiem "lielajiem projektiem" Rancāne pauda, ka tie ir sagatavoti kvalitatīvi un atbilstoši EK un Nacionālā attīstības plāna prasībām. EK šos projektus ir atzinusi par labiem un atbilstošiem gan ES, gan nacionālajiem dokumentiem.

Uz augšu