Finansiālās problēmās nokļuvušie cilvēki meklē palīdzību arī pie speciālistiem. Šādas problēmas var nopietni ietekmēt dzīvi, un to visbiežāk pamana līdzcilvēki, jo rodas arī konflikti ģimenē. „Ātro kredītu” un azartspēļu problēmu risināšanai nereti tiek piekopta līdzīga taktika, jo tā saistāma ar pirmo – impulsīvo domāšanas sistēmu.
„Azartspēlēs parasti pastāv tāda kā maģiskā domāšana – cerība uz brīnumu, adrenalīna ķeršana, vēlme kaut kā izlādēt stresu.
Tie, kam ir dziļāka fantāzija, uzskata, ka, aizņemoties ātros kredītus vai spēlējot azartspēles, var viegli atrisināt finansiālās problēmas. Biežāk pēc palīdzības vēršas tad, kad ir kādas nepatikšanas, kad ir gūta tā dzīves gudrība, ka „laikam kaut ko daru nepareizi”,” norāda Utināns.
Runājot par „ātro kredītu” aizņemšanās iemesliem, dažkārt šīs problēmas sakne ir vienkārša skaudība – tās ietekmē ir vēlme „dzīties pakaļ” veiksmīgajiem un bagātajiem. Ir arī cilvēki, kuri pēc palīdzības nevēršas, lai arī ko viņiem teiktu ģimenes locekļi.
„Viņi ir pārliecināti, ka vienu dienu kļūs bagāti, un tādēļ uzskata, ka nekādu problēmu nav. Tas ir problēmu noliegums. Viņi problēmas risinājumu meklē tikai tad, kad, piemēram, dzīvesbiedrs paziņo, ka ir gatavs šķirties. Tad pēc tāda spiediena izdarīšanas negribīgi, bet tomēr viņi vēršas pēc speciālistu palīdzības,” stāsta psihoterapeits.
Izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz, ka no 1. jūlija būs ierobežota ne tikai „ātro kredītu” uzņēmumu darbība, bet arī "ātro kredītu" reklāma. Pašlaik pilsētas ielās un internetā ir daudz reklāmu, kurās cilvēki tiek mudināti aizņemties, un tās arī var izprovocēt uz rīcību - paņemt kredītu.
„Protams, ka reklāmas ir palaidējstimuls impulsīvajai domāšanas sistēmai. Pirmkārt, reklāmas ir kārdinošas, otrkārt, reklāmām apakšā ir zinātne, kurā tiek pētīti impulsi cilvēku smadzenēs. Ir pat arī jauns zinātnes virziens kā neiromārketings, kurā ar dažādām smadzeņu skenēšanas metodēm cenšas saprast, kādā veidā produkts labāk spēs piesaistīt,” saka Utināns.
Psihoterapeits saka, ka tas ir iemesls, kādēļ ātro kredītu reklāmās ne velti ir redzami zināmi cilvēki kā aktieri vai sportisti, nevis konkrēts, reāls cilvēks, kam tas dzīvē ir palīdzējis.
„Ja kāds slavens sportists, piemēram, Krištianu Ronaldu reklāmā teiks, ka „tas ir labi”, šādi tiek apmānītas smadzenes.”
„Ātro kredītu” reklāmās bieži dzirdam, ka „var aizņemties tagad, bet procentus maksāt vēlāk”, tāpat arī tiek stāstīts par ātru noformēšanu, kas jau dažu stundu laikā ļauj iegūt aizdevumu. Šādas nianses ir rūpīgi pārdomātas ar aprēķinu – ja cilvēks vienreiz paņēma kredītu – noteikti ņems vēl.
„Parasti cilvēkus pievelk mitoloģiskā domāšana, kas raksturīga pirmajai domāšanas sistēmai. Reklāmai vajag būt vēstījumam, tāpēc arī mēs redzam reklāmas, kurās kāds cilvēks no neveiksminieka kļūst par veiksmīgu.
Tāda tipa reklāmās nav pazīstamu cilvēku, bet ir, piemēram, santehniķis Aleksejs, kurš kaut ko izdarīja – vai nu paņēma kredītu, vai nu ātri iemācījās valodu, vai arī ātri nopelnīja – bija santehniķis, bet tagad pelna 2000 eiro nedēļā. Tas ir stāstījums, kad cilvēks no ne pārāk prestižas profesijas kļuva par ļoti veiksmīgu. Parasti vajadzētu pieslēgties kritiskajai domāšanas sistēmai, lai meklētu vēstījumā loģiku, bet tāds reklāmas mehānisms labi darbojas," saka Utināns.
Pēc 1.jūlija aizņemties „ātros kredītus” faktiski vairs nebūs iespējams. Jautāts, vai tas kaut kādā veidā varētu mainīt cilvēku apziņu – ka varbūt nepieciešams rūpīgāk pārdomāt savu finanšu plānošanu, psihoterapeits atbild, ka cilvēku zemapziņā nekas nemainīsies, un tiks meklētas jaunas iespējas, kā ātri iegūt naudu.
„Ja cilvēkam dominēs impulsīvā domāšanas sistēma, tad tā arī turpinās dominēt. Te jautājums ir par to, kur cilvēks meklēs iespējas aizņemties, kur viņš vērsīsies? Ja cilvēks aizdevumu nevarēs dabūt attiecīgajās iestādēs, tad ies uz spēļu zālēm, kazino. Viņš vairāk meklēs internetā brīnumainus peļņas solījumus, vēl arī pētīs finansu piramīdas un citas iespējas,” saka Utināns.
Viņš gan piebilst, ka šādi ierobežojumi kādu reizi var neizprovocēt uz rīcību. Pirmā domāšanas sistēma nepazūd – tā ir veidojusies evolūcijas laikā.
„Provocētājfaktors kādu reizi nenostrādās – cilvēks noplātīs rokas, ka naudas nav, bet finansiālās problēmas jau no tā nemazināsies. Tā ir izglītība, tās ir iemaņas, tā ir matemātika, izskaitļot varbūtības, kāda iespēja būs atmaksāt kredītu. Evolūcijas procesā veidojies tā, ka varbūtības teoriju analīze nāk ar grūtībām, jo mūsu smadzenes tā nav attīstījušās.
Cilvēkiem ir vieglāk ieslīgt ilūzijās, nevis saprast, kāda ir patiesība,”
Video: Jauni triki jeb kā "ātro kredītu" devēji turpina pelnīt