Ko jums nestāsta par "ātrajiem kredītiem"
"Ātro kredītu" psiholoģiskie aspekti

FOTO: Pixels.com

Esam dzirdējuši daudz stāstu par to, kā „ātrie kredīti” izposta dzīves, ievelkot cilvēkus dziļos parādu jūgos. Šajos gadījumos noteikti jārunā par iemesliem, kādēļ tā noticis. Par labu kredītu ņemšanai cilvēki lemj, ja citas izejas tiešām nav. Taču ir gadījumi, kad aizņemšanās notiek kārdinājuma dēļ. Par „ātro kredītu” psiholoģisko aspektu intervijā portālam TVNET pastāstīja RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.

Cilvēki ir dažādi, tāpat arī attieksme pret kredītiem un parādsaistībām daudziem ir atšķirīga. Ir cilvēki, kuriem kārdinājums iegādāties dārgu preci ņem virsroku un viņi aizņemas, lai gan ir iespējams pacietīgi sakrāt vajadzīgo naudas summu. Utināns norāda, ka tieksmi iegādāties dārgas lietas un aizņemties naudu to iegādei varētu vadīt vēlme dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Un arī šādai vēlmei ir izskaidrojums.

„Šajā gadījumā jārunā par vairākiem faktoriem. Kognitīvajās zinātnēs cilvēku domāšanu iedala divās sistēmās.

Pirmā sistēma ir intuitīvā, ātrā - balstīta vēlmēs un emocijās. Otrā sistēma ir loģiskā un lēnā, kas liek rēķināt, plānot, apsvērt budžeta līdzekļus un nepadoties dažādiem kārdinājumiem, kas   pasaka cilvēkam: „Stop! Padomā!”

Parasti to saista ar smadzeņu puslodēm – labā puslode ir vairāk intuitīva, bet kreisā vairāk saistīta ar loģisko domāšanu, īpaši pieres daivā” skaidro Utināns.  

Viņš saka, ka cilvēki, kas spēj piebremzēt un regulēt impulsus, var uzdot sev jautājumu: „Vai man to vajag?”. Viņi ir izstrādājuši apzinātību – spēju atlikt un piebremzēt baudas sajūtu.  

„Cilvēkiem smadzeņu daļas ir dažādā funkcionālā stāvoklī. Vieniem virsroku ņem pirmā sistēma – intuitīvā daļa, kad cilvēks padodas  dažādiem kārdinājumiem un impulsiem, kā arī ātrām darbībām. Cilvēkiem šāda sistēma ir vajadzīga, kad jāpieņem kāds ātrs lēmums ierobežotas informācijas apstākļos.

Saistībā ar finansu plānošanu un kritisko domāšanu ir jāpieslēdz otrā sistēma. Cilvēkiem ir dažādas iemaņas un spējas šo sistēmu izmantot, ko var noteikt vai nu ģenētiski faktori, vai audzināšana no bērnības,” saka psihoterapeits.

Utināns norāda, ka cilvēkiem, kas daudz vieglāk padodas dažādiem kārdinājumiem un reklāmām, grūtāk sokas ar finanšu plānošanu.

„Faktiski var teikt, ka tie, kuri ņem „ātros kredītus”, dzīvē ir mazāk sasnieguši. Viņi nereti grib tikt līdzi veiksmīgākajiem, bagātākajiem – dzīvot "vieglu roku", nerēķinot līdzi savām patiesajām finansiālajām iespējām,” uzsver Utināns.

„Ātrie kredīti” atstāj būtisku emocionālu ietekmi uz cilvēku, un no tiem var veidoties arī sava veida atkarība.

„Cilvēks ieslīgst tādā kā patoģenēzes burvju lokā - viņš ņem jaunus kredītus, lai atmaksātu vecos. Lai atmaksātu jau nākamo kredītu, viņš meklē iespējas, kā paņemt arvien jaunus kredītus. Atkarībai jābūt kaitīgām sekām. Ja cilvēks dzīvo pastāvīgā stresā, domājot, kur vēl aizņemties, tad var būt runa par zināmu atkarību,” skaidro speciālists.

FOTO: Lita Krone/LETA

Psihoterapeits uzsver - ja cilvēks ik pa laikam aizņemas, iepriekšējās parādsaistības dzēšot, tad to par atkarību saukt nevar, jo tas uz cilvēku sliktas sekas neatstāj.

„Šajā gadījumā jārunā par sliktu savu finanšu menedžmentu un sliktu otrās domāšanas sistēmas darbību. Būtiski ir pieminēt spēju paciesties un sakrāt naudu, lai nav jāaizņemas. Tas ir pacietības jautājums - kā apturēt baudu, kā uz kādu laiku atlikt kāroto pirkumu,” saka Utināns.

Dzīves laikā cilvēks piedzīvo dažādas krīzes. Daudzas no tām, kas ietekmē finansiālo stāvokli, cilvēki nespēj kontrolēt. Tas ir gadījumā, ja, piemēram, cilvēks ilgstoši nespēj atrast darbu.

Lai iegādātos dažādas dārgas preces, kas nereti nemaz nav vajadzīgas, cilvēki ņem kredītus. Tādējādi jauna mobilā tālruņa dēļ cilvēki var attapties nepatīkamā situācijā, jo ir izveidojies parāds, ko grūti atdot. Psihoterapeits saka, ka cilvēks, kurš kādā dzīves posmā ir gājis cauri kādai krīzei, iegūst zināmu mācību.

„Tie, kuri spēj izvilkt kādu dzīves gudrību no krīzes situācijas, piemēram, aizņemoties ātros kredītus, ir sapratuši, ka varbūt ir nepieciešams kaut ko mainīt savu finanšu plānošanā,” saka Utināns.

Viņš piebilst, ka ir arī tādi cilvēki, kuri no krīzes situācijām neizvelk nekādus tālejošus secinājumus. ”Ir ieslodzītie, kas visu laiku atgriežas cietumā. Viņi domā, ka izvelk dzīves gudrību uzskatot, ka „turpmāk būs gudrāki un notikuma vietā neatstās pirkstu nospiedumus”. Bet viņi tik un tā iekrīt, jo nesaprot to, ka tas nebija pareizais secinājums”.

Finansiālās problēmās nokļuvušie cilvēki meklē palīdzību arī pie speciālistiem. Šādas problēmas var nopietni ietekmēt dzīvi, un to visbiežāk pamana līdzcilvēki, jo rodas arī konflikti ģimenē. „Ātro kredītu” un azartspēļu problēmu risināšanai nereti tiek piekopta līdzīga taktika, jo tā saistāma ar pirmo – impulsīvo domāšanas sistēmu.

„Azartspēlēs parasti pastāv tāda kā maģiskā domāšana – cerība uz brīnumu, adrenalīna ķeršana, vēlme kaut kā izlādēt stresu.

Tie, kam ir dziļāka fantāzija, uzskata, ka, aizņemoties ātros kredītus vai spēlējot azartspēles, var viegli atrisināt finansiālās problēmas. Biežāk pēc palīdzības vēršas tad, kad ir kādas nepatikšanas, kad ir gūta tā dzīves gudrība, ka „laikam kaut ko daru nepareizi”,” norāda Utināns.

Runājot par „ātro kredītu” aizņemšanās iemesliem, dažkārt šīs problēmas sakne ir vienkārša skaudība – tās ietekmē ir vēlme „dzīties pakaļ” veiksmīgajiem un bagātajiem. Ir arī cilvēki, kuri pēc palīdzības nevēršas, lai arī ko viņiem teiktu ģimenes locekļi.

„Viņi ir pārliecināti, ka vienu dienu kļūs bagāti, un tādēļ uzskata, ka nekādu problēmu nav. Tas ir problēmu noliegums. Viņi problēmas risinājumu meklē tikai tad, kad, piemēram, dzīvesbiedrs paziņo, ka ir gatavs šķirties. Tad pēc tāda spiediena izdarīšanas negribīgi, bet tomēr viņi vēršas pēc speciālistu palīdzības,” stāsta psihoterapeits.

Izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz, ka no 1. jūlija būs ierobežota ne tikai „ātro kredītu” uzņēmumu darbība, bet arī "ātro kredītu" reklāma. Pašlaik pilsētas ielās un internetā ir daudz reklāmu, kurās cilvēki tiek mudināti aizņemties, un tās arī var izprovocēt uz rīcību - paņemt kredītu.

„Protams, ka reklāmas ir palaidējstimuls impulsīvajai domāšanas sistēmai. Pirmkārt, reklāmas ir kārdinošas, otrkārt, reklāmām apakšā ir zinātne, kurā tiek pētīti impulsi cilvēku smadzenēs. Ir pat arī jauns zinātnes virziens kā neiromārketings, kurā ar dažādām smadzeņu skenēšanas metodēm cenšas saprast, kādā veidā produkts labāk spēs piesaistīt,” saka Utināns.

Psihoterapeits saka, ka tas ir iemesls, kādēļ ātro kredītu reklāmās ne velti ir redzami zināmi cilvēki kā aktieri vai sportisti, nevis konkrēts, reāls cilvēks, kam tas dzīvē ir palīdzējis.

„Ja kāds slavens sportists, piemēram, Krištianu Ronaldu reklāmā teiks, ka „tas ir labi”, šādi tiek apmānītas smadzenes.”

„Ātro kredītu” reklāmās bieži dzirdam, ka „var aizņemties tagad, bet procentus maksāt vēlāk”, tāpat arī tiek stāstīts par ātru noformēšanu, kas jau dažu stundu laikā ļauj iegūt aizdevumu. Šādas nianses ir rūpīgi pārdomātas ar aprēķinu – ja cilvēks vienreiz paņēma kredītu – noteikti ņems vēl.

„Parasti cilvēkus pievelk mitoloģiskā domāšana, kas raksturīga pirmajai domāšanas sistēmai. Reklāmai vajag būt vēstījumam, tāpēc arī mēs redzam reklāmas, kurās kāds cilvēks no neveiksminieka kļūst par veiksmīgu.

Tāda tipa reklāmās nav pazīstamu cilvēku, bet ir, piemēram, santehniķis Aleksejs, kurš kaut ko izdarīja – vai nu paņēma kredītu, vai nu ātri iemācījās valodu, vai arī ātri nopelnīja – bija santehniķis, bet tagad pelna 2000 eiro nedēļā. Tas ir stāstījums, kad cilvēks no ne pārāk prestižas profesijas kļuva par ļoti veiksmīgu. Parasti vajadzētu pieslēgties kritiskajai domāšanas sistēmai, lai meklētu vēstījumā loģiku, bet tāds reklāmas mehānisms labi darbojas," saka Utināns.

Pēc 1.jūlija aizņemties „ātros kredītus” faktiski vairs nebūs iespējams. Jautāts, vai tas kaut kādā veidā varētu mainīt cilvēku apziņu – ka varbūt nepieciešams rūpīgāk pārdomāt savu finanšu plānošanu, psihoterapeits atbild, ka cilvēku zemapziņā nekas nemainīsies, un tiks meklētas jaunas iespējas, kā ātri iegūt naudu.

„Ja cilvēkam dominēs impulsīvā domāšanas sistēma, tad tā arī turpinās dominēt. Te jautājums ir par to, kur cilvēks meklēs iespējas aizņemties, kur viņš vērsīsies? Ja cilvēks aizdevumu nevarēs dabūt attiecīgajās iestādēs, tad ies uz spēļu zālēm, kazino. Viņš vairāk meklēs internetā brīnumainus peļņas solījumus, vēl arī pētīs finansu piramīdas un citas iespējas,” saka Utināns.

Viņš gan piebilst, ka šādi ierobežojumi kādu reizi var neizprovocēt uz rīcību. Pirmā domāšanas sistēma nepazūd – tā ir veidojusies evolūcijas laikā.

„Provocētājfaktors kādu reizi nenostrādās – cilvēks noplātīs rokas, ka naudas nav, bet finansiālās problēmas jau no tā nemazināsies. Tā ir izglītība, tās ir iemaņas, tā ir matemātika, izskaitļot varbūtības, kāda iespēja būs atmaksāt kredītu. Evolūcijas procesā veidojies tā, ka varbūtības teoriju analīze nāk ar grūtībām, jo mūsu smadzenes tā nav attīstījušās.

Cilvēkiem ir vieglāk ieslīgt ilūzijās, nevis saprast, kāda ir patiesība,”

noslēdz psihoterapeits.

Video: Jauni triki jeb kā "ātro kredītu" devēji turpina pelnīt

Uz augšu