„Azartspēlēs parasti pastāv tāda kā maģiskā domāšana – cerība uz brīnumu, adrenalīna ķeršana, vēlme kaut kā izlādēt stresu.
Tie, kam ir dziļāka fantāzija, uzskata, ka, aizņemoties ātros kredītus vai spēlējot azartspēles, var viegli atrisināt finansiālās problēmas. Biežāk pēc palīdzības vēršas tad, kad ir kādas nepatikšanas, kad ir gūta tā dzīves gudrība, ka „laikam kaut ko daru nepareizi”,” norāda Utināns.
Runājot par „ātro kredītu” aizņemšanās iemesliem, dažkārt šīs problēmas sakne ir vienkārša skaudība – tās ietekmē ir vēlme „dzīties pakaļ” veiksmīgajiem un bagātajiem. Ir arī cilvēki, kuri pēc palīdzības nevēršas, lai arī ko viņiem teiktu ģimenes locekļi.
„Viņi ir pārliecināti, ka vienu dienu kļūs bagāti, un tādēļ uzskata, ka nekādu problēmu nav. Tas ir problēmu noliegums. Viņi problēmas risinājumu meklē tikai tad, kad, piemēram, dzīvesbiedrs paziņo, ka ir gatavs šķirties. Tad pēc tāda spiediena izdarīšanas negribīgi, bet tomēr viņi vēršas pēc speciālistu palīdzības,” stāsta psihoterapeits.
Izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz, ka no 1. jūlija būs ierobežota ne tikai „ātro kredītu” uzņēmumu darbība, bet arī "ātro kredītu" reklāma. Pašlaik pilsētas ielās un internetā ir daudz reklāmu, kurās cilvēki tiek mudināti aizņemties, un tās arī var izprovocēt uz rīcību - paņemt kredītu.
„Protams, ka reklāmas ir palaidējstimuls impulsīvajai domāšanas sistēmai. Pirmkārt, reklāmas ir kārdinošas, otrkārt, reklāmām apakšā ir zinātne, kurā tiek pētīti impulsi cilvēku smadzenēs. Ir pat arī jauns zinātnes virziens kā neiromārketings, kurā ar dažādām smadzeņu skenēšanas metodēm cenšas saprast, kādā veidā produkts labāk spēs piesaistīt,” saka Utināns.