/nginx/o/2019/01/25/11741234t1hd70a.jpg)
Melnais pelējums ir viens no kaitīgākajiem pelējumiem, kas var piemeklēt mājokli, – tas izraisa smagas elpceļu problēmas, ir vainojams pie atmiņas un koncentrēšanās spēju pasliktināšanās, sliktas dūšas un vemšanas, kā arī hronisku slimību izraisīšanas. Tāpēc šā kaitnieka atrašana un novēršana ir jāveic nekavējoties, kā arī jāparūpējas, lai turpmāk pelējums vairs neparādītos.
Pelējums savā ziņā ir visai bieža parādība, kas skar vecākas mājas, – viens no biežāk novērotajiem pelējumu veidiem ir melnais jeb toksiskais pelējums. Tas parasti ir izteikti melnā vai pelēcīgā nokrāsā, taču dažkārt tam ir zaļgans tonis. Melnais pelējums mājoklī nonāk pa logiem, ventilācijas lūkām, durvīm, to var ienēsāt arī ar drēbēm, apaviem vai arī iegādājoties vecas mēbeles, kuras nāk no mājokļiem, kur ir bijis melnais pelējums. Gluži kā citiem pelējumiem, melnā pelējuma sēņu sporas nonāk gaisā un sāk vairoties un augt mitrās, vēsās un tumšās vietās – tās visbiežāk atrodas zem palodzēm, istabu stūros, uz sienām aiz mēbelēm, aiz tepiķiem, bet īpaši iecienītas telpas pelējumam ir pagrabi, saimniecības telpas un arī vannasistabas.
Melnais pelējums ir bīstams veselībai – bez dažādu elpceļu iekaisumu izraisīšanas, klepus, piesmakuma, acu asarošanas, ilgstoša atrašanās melnā pelējuma ietekmē var radīt pat ļoti smagas veselības problēmas. 2014. gada Ņujorkas universitātes pētnieku grupa noskaidroja, ka melnais pelējums zīdaiņiem laika gaitā var izraisīt astmu, smadzeņu iekaisumu, fiziskās un psihiskās attīstības traucējumus.
Melnā pelējuma vēstneši
* Sasmacis gaiss un smaka
* Redzami tumši plankumi un riņķi
* Elpceļu iekaisumi un kairinājums
* Redzams pelējums un manāma pelējuma krāsa
Pamanot vai sajūtot pelējuma pazīmes, pirmais solis ir atrast pelējuma epicentru un ķerties pie darba. Sākumā novērs mitruma rašanās iemeslu – pie vainas var būt sūces, nepilnvērtīga izolācija vai ventilācija. Līdzko ir novērsts pelējuma avots, ķeries klāt pašas sēnes iznīcināšanai.
Viegliem pelējuma uzliesmojumiem, piemēram, nelieliem laukumiem, var izmantot vienkāršus dezinfekcijas līdzekļus. Pelējumam izmanto spēcīgus antibakteriālus un pretsēnīšu līdzekļus, piemēram, ūdenī atšķaidītu balinātāju, speciālus tīrīšanas līdzekļus, tējaskoka eļļu, ūdeņraža pārskābi vai balto etiķi. ja bojājumi ir plaši, jāķeras pie bojātā laukuma rekonstrukcijas. Lūk, kā to izdarīt.
Pirms sāc darbu, nodrošini sevi ar ekipējumu. Tev vajadzēs:
* Respiratoru vai sejas masku
* Plēvi
* Maisus
* Līmlenti
* Ventilatoru
* Ar ūdeni piepildītu pudeli ar izsmidzinātāju
* Koka laku
* Spaini
* Otas lakošanai un krāsošanai
1. Solis
Sāc darbu, noklājot pelējuma neskartos laukumus ar plastmasas plēvi, un nostiprini to ar līmlenti. Liec uz sejas masku, bet rokās uzvelc cimdus. Ja ir iespējams, novieto pie logiem ventilatoru, lai nodrošinātu vēl labāku ventilāciju telpā.
2. Solis
Dažkārt pelējuma sakne stiepjas dziļāk nekā gaidīts, tāpēc uzmanīgi apskati paklājus, grīdas klājumu, ģipškartonu un izolācijas materiālus. Ja sēnes sporas ir izplatījušās dziļāk, nāksies vien skarto laukumu izņemt un to atjaunot.
3. Solis
Skartajā vietā atbrīvojies no jebkādiem mitriem vai pelējuma skartiem priekšmetiem, tostarp grāmatām, mēbelēm un matračiem. Ņem vērā – visus pelējuma skartos priekšmetus ievieto plastmasas maisos un tos aizlīmē ar līmlenti, lai sporas nenosēstos uz citām mēbelēm vai priekšmetiem. Kad skartā vieta atbrīvota, apsmidzini pelējumu ar ūdeni, lai nepieļautu pelējuma sporu izplatīšanos.
4. Solis
Pārbaudi sienas – ja mājai ir ģipškartona sienas, tām var nogriezt bojāto fragmentu un aizstāt ar jaunu materiālu, kuru vēlāk nošpaktelē un pēcāk pārkrāso atjaunoto sienu ar svaigu krāsas kārtu. Ņem vērā – griežot ārā pelējuma bojātos laukumus, neaizmirsti apsmidzināt ar ūdeni, lai sporas neizplatītos tālāk. Šādi paši noteikumi attiecas arī uz cementa un koka sienām un grīdām – izgriez bojāto laukumu un atjauno to ar jaunu koka fragmentu vai cementa pastu. Pēc fragmenta nomaiņas pārklāj grīdu vai sienas daļu ar laku.
