Vai depresiju var sakaut ar fiziskām aktivitātēm? Atbild zinātnieki

Sieviete skrien.

FOTO: pixabay.com

Domājams, ka katrs, kuram pajautās, vai fiziskās aktivitātes un garīgā veselība un pašsajūta savā starpā ir saistītas lietas, atbildēs apstiprinoši. Arī zinātne šajā jautājumā pievienojas tiem, kuri uzskata, ka pēc sportošanas garastāvoklis uzlabojas.

Kā rakstīts izdevumā "Time", vairākos pētījumos noskaidrots, ka fiziskas aktivitātes ir saistītas ar mazāku risku iedzīvoties nopietnā depresijā, kā arī sportošana palīdz labāk tikt galā ar depresiju cilvēkiem, kuri jau sirgst ar to. Tomēr jautājums paliek viens: vai fiziskas aktivitātes palīdz izvairīties no depresijas, vai arī cilvēki, kuri nesirgst ar depresiju, vienkārši mēdz būt aktīvāki?

Jaunajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “JAMA Psychiatry”, pētnieki centušies rast atbildi uz šo jautājumu.

“Izmantojot informāciju par 600 tūkstošu cilvēku ģenētiku, pētnieki atklāja vairākus pierādījumus, ka fiziskām aktivitātēm ir nozīmīga loma depresijas riska samazināšanā,” stāstīja pētījuma autors Karmels Čojs.

Pētījumā zinātnieki ņēma vērā dažādus apstākļus, piemēram, cilvēku genomu, slimības vēsturi, depresijas simptomus un to, cik bieži šie cilvēki nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Salīdzinot iegūto informāciju, pētnieki izšķīra vairākus gēnu variantus, kas saistīti ar cilvēka tieksmi uz fiziskām nodarbēm un depresiju.

Cilvēki, kuriem bija gēni, kas saistīti ar lielāku tieksmi sportot, bija ar mazāku noslieci uz depresiju, savukārt tie, kuru gēni liecināja par depresīvu raksturu, nebija mazāk tendēti uz sportošanu. Tas nozīmē, ka fiziskas aktivitātes var pasargāt cilvēku no depresijas, tomēr depresija uzreiz nenozīmē, ka cilvēks būs mazāk tendēts uz fiziskām aktivitātēm.

“Fiziskas aktivitātes ir vērtīgas daudzējādā ziņā. Tās var pozitīvi ietekmēt ne vien dažādus veselības aspektus, bet, kā izskatās, arī mazināt risku sasirgt ar depresiju,” komentēja viens no pētījuma autoriem Džordans Smollers.

Jaunais pētījums ir pēdējais zinātniskais darbs par šo tēmu. Lūk, ko par fizisko aktivitāšu ietekmi uz cilvēka garīgo veselību vēsta citi pētījumi.

Fiziskās aktivitātes var paātrināt izveseļošanos no depresijas

Lai arī daudzos pētījumos minēts, ka ar fiziskām aktivitātēm depresiju izārstēt nevar, kā arī depresija var kalpot par nopietnu šķērsli sportošanai, tomēr ir pierādīts, ka fiziskas nodarbes var ievērojami palīdzēt izveseļoties.

Kādā 2018. gada pētījumu analīzē noskaidrojās, ka fiziskas aktivitātes, īpaši svarcelšana, var samazināt depresijas simptomus, iespējams, tikpat efektīvi kā kognitīvās uzvedības terapija vai medikamenti. Savukārt citos pētījumos noskaidrots, ka depresijas simptomus var mazināt jebkādas fiziskās aktivitātes, sākot ar kardiovaskulārajiem treniņiem un beidzot ar jogu.

Joprojām gan nav skaidrs, kā fiziskās aktivitātes sniedz šo pozitīvo efektu, tomēr zinātniekiem ir teorijas.

Tādi sporta veidi kā svarcelšana vai skriešana palielina asins plūsmu smadzenēs, potenciāli izmainot to struktūru. Pēc fiziskām aktivitātēm, iespējams, izdalās lielāks laimes hormonu jeb endorfīnu daudzums. Savukārt joga pozitīvi iespaido elpošanu un prāta darbību.

Nav jāsporto daudz, lai pamanītu atšķirību

Pētījumos atklāts, ka pat īsas fiziskās aktivitātes var ievērojami uzlabot gan fizisko, gan garīgo veselību.

“Piemēram, ja tu 15 minūšu sēdēšanas vietā 15 minūtes skriesi, tad drīz vien pamanīsi atšķirību,” teica jaunā pētījuma autors Džordans Smollers.

Izmantojot datus, kas iegūti no 1,2 miljoniem ASV iedzīvotāju, zinātnieki atklāja, ka cilvēks var uzlabot savu garīgo veselību, dienā ar fiziskām aktivitātēm nodarbojoties vien 20 minūtes. Turklāt pētījumā arī minēts, ka pārāk daudz sporta (vairāk nekā sešas stundas nedēļā) var negatīvi ietekmēt garīgo veselību.

Kādā 2017. gada pētījumā pat minēts: lai uzlabotu garīgo veselību, nepieciešama tikai viena stunda fizisku aktivitāšu nedēļā.

Fiziskajām aktivitātēm nav jābūt smagām

Atrast motivāciju, lai nodarbotos ar sportu, ir vieglāk, ja mēs definīciju par to, ko nozīmē būšana aktīvam, saprotam plašāk.

Pētnieki, kas darbojās jaunajā pētījumā, skaidroja, ka pat tādas aktivitātes kā kāpšana pa kāpnēm, pastaigas vai trauku mazgāšana un veļas žaušana var kopumā būt ļoti vērtīgas, lai mazinātu risku sasirgt ar depresiju.

2017. gada pētījumā vieglās fiziskās aktivitātes, kā pastaiga, izrādījās pat vērtīgākas garīgajai veselībai nekā daudz enerģiskāki vingrinājumi.

Lūk, ja iešana uz sporta zāli tev ir par grūtu, tad sāc ar mazām lietām, piemēram, trauku kalna pievārēšanu vai īsu pastaigu mājas pagalmā.

Uz augšu