KNAB: Korupcijas uztveres indekss nesniedz visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju Latvijā

KNAB nenoliedz, ka KUI ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. KUI kopumā izmantoti 11 dažādu organizāciju dati, kas ir salīdzināmi starp valstīm.

KNAB vērš uzmanību, ka KUI veidojas ne tikai no ekspertu un uzņēmēju uztveres par pretkorupcijas iestāžu darba efektivitāti, bet arī citiem faktoriem, piemēram, viedokļa par institūciju īstenoto korupcijas riskus mazinošo pasākumu kopumu un kvalitāti, trauksmes celšanas mehānismu ieviešanu valstī.

"Vienlaikus uzsveram, ka KUI noteikšana ir tikai viens no veidiem, kā salīdzināt korupciju dažādās valstīs, tādēļ tikai pēc valstu vietas KUI nevar vērtēt reālo situāciju korupcijas jomā Latvijā. KUI raksturo tikai attieksmi pret korupciju un tās uztveri, bet nesniedz visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju attiecīgajā valstī, ko ir teju neiespējami precīzi izmērīt, jo ar korupciju saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem ir latents raksturs," norādīja KNAB.

KNAB aicina ikvienu būt neiecietīgam pret korupciju, neiesaistīties pretlikumīgās darbībās un par sev zināmiem gadījumiem vērsties KNAB.

Jau ziņots, ka KUI 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās. Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā - 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā - 56 punkti. "Transparency International" partneri Latvijā "Delna" bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.

Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pats kā Spānijai un Gruzijai.