Pirms 565 miljoniem gadu gandrīz izgaisa Zemes magnētiskais lauks (5)

Kā rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Geoscience”, toreiz vēl šķidrais Zemes kodols, visticamāk, sāka jau sacietēt, tā stiprinot Zemes magnētisko lauku. Šis lauks mums ir ļoti nozīmīgs, jo aizsargā planētu un tās iemītniekus no kaitīgās radiācijas un atvaira lielu daļu Saules vēja daļiņu.

To, kāds varēja būt Zemes kodols tik senā pagātnē, zinātnieki noskaidroja, izpētot smilšu graudiņa izmēra kristālus.

Minerālus, kas veidojušies pirms 565 miljoniem gadu, zinātnieki ieguva mūsdienu Kanādas pilsētas Kvebekas teritorijā. Šie minerāli saturēja sīkas magnētiskas adatiņas, izmērā no 50 līdz 100 nanometriem. Šīs adatiņas toreiz izkusušajos akmeņos orientēja sevi Zemes magnētiskā lauka virzienā.

“Šīs sīkās, magnētiskās daļiņas ir ideāli magnētiskie rādītāji. Kad tās atdziest, tās saglabājas tādā pozīcijā, kādā atradās pirms miljoniem gadu,” skaidroja viens no pētījuma autoriem Džons Traduno.

Tātad, ieliekot kristālus magnetometrā, pētnieki varēja noteikt, ka daļiņas ir ļoti vāji uzlādētas. Tas liecina, ka pirms 565 miljoniem gadu Zemes magnētiskais lauks bija desmit reizes vājāks nekā mūsdienās.

“Toreiz mēs bijām pamatīgas krīzes priekšā, kad teju gandrīz pilnībā pazuda Zemes magnētiskais lauks,” piebilda Traduno.

Tomēr no pilnīga kraha to paglāba aktivitāte Zemes kodolā.

Zemes agrīnajos gados tās kodols bija pilnīgi šķidrs, tomēr vēlāk tas sāka sacietēt un atdzist. Tā kā kodola vidus kļuva cietāks, tā ārējā šķidrajā slānī nonāca vieglie elementi, piemēram, silīcijs, magnijs un skābeklis, radot šķidrumu un siltuma kustību, ko sauc par konvekciju. Šīs kustības kodola ārējā slānī lika uzlādētajām daļiņām radīt elektrisko strāvu, kas rezultātā radīja Zemes magnētisko lauku.

Konvekcija Zemes magnētisko laiku uztur joprojām, jo Zemes kodols turpina sacietēt un turpinās to darīt vēl miljardiem gadu.