Tirdzniecība ar “zelta vīzām un pasēm” vairākām Eiropas Savienības (ES) valstīm ir kļuvusi par ienesīgu biznesu. Tikmēr Brisele brīdina, ka šādi ES var iekļūt korupcijā apsūdzēti trešo valstu pilsoņi, tomēr reālas darbības, lai to ierobežotu, nav.
ES bažījas par "zelta vīzu un pasu" tirdzniecību, taču aktīva rīcība neseko
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā vēsta “Deutsche Welle”, ES pilsonība tiek pārdota par naudu – Maltas valdība atklāti reklamē savas pases internetā. Ikviens, kurš uz salas nopirks īpašumu un ieguldīs 150 tūkstošus eiro Maltas valsts obligācijās, jau dažu mēnešu laikā varēs sevi lepni dēvēt par Maltas (tātad arī ES) pilsoni. Potenciālajiem īpašumu un pilsonības pircējiem no Krievijas, Āzijas, Dienvidamerikas vai arābu valstīm pat nav jādzīvo Maltā, lai iegūtu pilsonību. Pietiek vienu reizi iegādāties tur īpašumu un to paturēt vismaz piecus gadus.
Maltas pase ir ļoti izdevīgs pirkums – tās īpašnieks iegūst tiesības ne tikai brīvi pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā, bet arī bez vīzas var iebraukt ASV.
Janvārī Eiropas Komisija pirmo reizi sagatavoja pārskatu par pilsonības un uzturēšanos atļauju piešķiršanu apmaiņā pret investīcijām. Iepriekš tika veikts pētījums, kura rezultāti kļuva par pamatu uztraukumam, paziņoja Eiropas komisāri Vera Jurova un Dimitris Avramopoluss. Pašlaik ir trīs ES valstis, kas atklāti piedāvā iegādāties pilsonību, – Malta, Kipra un Bulgārija. Bet 20 ES valstīs no 28 ir iespējams iegūt pastāvīgo uzturēšanās atļauju apmaiņā pret dažāda mēroga investīcijām.
“Trīs valstis tirgo ne tikai savas, bet visas ES pilsonības. Nav izslēgts, ka atsevišķos gadījumos mēs varam saskarties ar naudas atmazgāšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, jo daudzas valstis nepārbauda, cik likumīgi ir iegūtie līdzekļi pilsonības vai uzturēšanās atļauju iegūšanai,” saka komisāre tieslietu jautājumos Jurova.
“Pilsonības un vīzu piešķiršana ir katras dalībvalsts iekšējā lieta – kopēju noteikumu, kas regulētu šo kārtību, nav. Problēma ir tā, ka mums nav zināms, cik cilvēku ir ieguvuši uzturēšanās atļaujas tā saucamajā zelta vīzu sistēmā,” norādīja Avramopoluss.
Starptautiskās organizācijas “Transparency International” un “Global Witness” aprēķinājušas, ka pēdējo desmit gadu laikā ES izdotas vairāk nekā 100 tūkstoši “zelta vīzu” un seši tūkstoši pasu.
Līderi šajā ziņā ir Spānija, kam seko Kipra, Portugāle un Lielbritānija. Kipra šādā veidā ieguvusi gandrīz piecus miljardus eiro. Pasu tirdzniecība devusi pietiekami lielus ienākumus, lai ļautu salai atgūties pēc finanšu krīzes pirms desmit gadiem.
Eiropas Komisija atzinusi, ka šādas shēmas ir saistāmas ar dažādiem riskiem, jo Kipras pilsonību ieguvuši vairāki Krievijas biznesmeņi ar apšaubāmu reputāciju.
Starptautiskajā organizācijā “Global Witness” pozitīvi vērtē to, ka ES nepieciešams padarīt stingrāku kontroli pār “zelta pasēm un vīzām”. “Biznesam un tirdzniecībai šajā jomā vajadzētu būt grūtākiem laikiem,” sacīja organizācijas pārstāve Naomi Hērsta.
Viņa norāda, ka Eiropas Komisija “pauž bažas, bet neaicina uz konkrētu rīcību”. Pēc viņas vārdiem, ES vajadzētu sekot Bulgārijas piemēram un uz laiku pārtraukt “zelta vīzu” izsniegšanu. Iepriekš, lai iegūtu Bulgārijas pilsonību, tās ekonomikā bija nepieciešams investēt ne mazāk kā pusmiljonu eiro.
Savukārt pērnā gada oktobrī Bulgārijā tika atklāta shēma, kurā tika iesaistītas augstu stāvošas personas – prokuratūrā pieļauj, ka apsūdzētie par kukuļiem izdevuši maķedoniešiem, albāņiem un ukraiņiem viltotus dokumentus par viņu izcelsmi, kas vēlāk ļāvis kļūt par Bulgārijas pilsoņiem. Eiropas Komisijā norāda, ka Bulgārijas varasiestādes pašlaik dara visu, lai cīnītos ar šāda veida korupciju.
Vācija nav to valstu vidū, kas izsniegtu “zelta pases vai vīzas”. Tomēr ikviens ārzemnieks uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju Vācijā var pretendēt, ņemot vērā vairākus nosacījumus – viņam ir jābūt Vācijā reģistrēta uzņēmuma vadītājam vai dibinātājam. Šajā gadījumā viņam nav nepieciešama “minimālā naudas summa”, lai kvalificētos uzturēšanās atļaujas iegūšanai.
Pagaidām gan konkrēta rīcība no ES nav gaidāma – Eiropas Komisija vēl plāno izveidot darba grupu, kas aktīvi uzraudzīs dalībvalstīs esošos mehānismus, ar kādiem tiek izsniegtas uzturēšanās atļaujas. Tomēr nākotnē, lai iegūtu ES valstu uzturēšanās atļaujas vai pilsonību, būs jārēķinās ar stingrākām procedūrām un visā Eiropā vienotiem standartiem.