Eiropiešu dzīve pēc 30. marta pusnakts - ar ko jārēķinās?

FOTO: AP/Scanpix

Pusnaktī uz 30. martu notiks “Brexit” jeb Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). Pašlaik vēl ir ļoti daudz neskaidrību, kā tas notiks. Reālākais scenārijs ir, ka Lielbritānija ES atstās bez vienošanās par izstāšanās nosacījumiem, kas paredzētu arī pārejas periodu. Iespējamajam “cirtienam ar cirvi” gatavojas arī Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde.

Izmaiņas, ar ko rēķināties uzņēmējiem

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka norāda, ka jebkurā gadījumā gan uzņēmumiem, gan privātpersonām būs jārēķinās ar jaunām formalitātēm, jo Lielbritānija kļūs par "trešo valsti". Tiesa, nav zināms, kad tas notiks.

“Muita un VID gatavojas situācijai, kad Apvienotā Karaliste izstāsies bez izstāšanās līguma, jeb piepildīsies “cietā Brexit” scenārijs. Ja ES un Lielbritānija vienošanos nepanāks, tad jau 30. marta pusnaktī, gluži kā ar cirvja cirtienu Lielbritānija kļūs par trešo valsti,” saka Knoka.

Ja vienošanās par izstāšanās nosacījumiem tiks panākta, tad ES par trešo valsti kļūs vien 2021. gada janvārī, kad noslēgsies pārejas periods, kas paredzēts līdz nākamā gada beigām.

Jebkurā gadījumā – vai nu no šī gada 30. marta, vai 2021. gada sākuma komersantiem būs jāievēro muitas formalitātes, kā arī jāmaksā likumdošanā paredzētie nodokļi. Muitas formalitātes attieksies gan uz ES, gan uz Lielbritāniju.

“Komersantiem līdz šim ir bijusi iespēja gūt reālu labumu no brīvās preču kustības. Lielbritānijai kļūstot par trešo valsti, visas importa un eksporta formalitātes nozīmē lielāku administratīvo slogu. Jārēķinās, ka dažādas atļaujas būs jāsaņem no jauna, tāpat palielināsies arī citas izmaksas,” norāda Knoka.

VID Muitas pārvalde piedāvā veikt dažādas muitas procedūras – tiek pieļauta preču ievešana un izvešana pārstrādei, uzglabāšana noliktavās tranzītam, kā arī preču laišana brīvā apgrozībā.

Pieredzējušākie komersanti jau pašlaik izprot muitas darbības principus, kas viņiem ļauj veiksmīgi sadarboties ar trešajām valstīm. Uzņēmējiem, kas nākotnē plāno sadarbību ar Lielbritāniju, noteikti nepieciešams iepazīties ar muitas procedūru iespējām, un jācenšas gūt maksimālu labumu no tām.

“Liela daļa komersantu pārzina muitas formalitātes, jo atrodamies uz ES ārējās robežas. Tomēr ir virkne uzņēmēju, kam nav bijusi saskare ar muitu un tās noteikumiem. Ir iespēja konsultēties pie dažādiem muitas profesionāļiem, kas palīdz ar preces muitošanu. Jārēķinās, ka muitas joma ir plaša, un to nevar vienā dienā apgūt,” uzsver Knoka.

Tā kā nodokļu likmes ir dažādas un ES tarifu sistēma paredz 11 dažādas preču pozīcijas, tāpēc nevar pateikt, kādas likmes tiks noteiktas konkrētām precēm. Tieši tādēļ VID ir izveidojis atsevišķu rīku, kas ļauj iegūt informāciju par precei piemērojamajiem tarifiem, kā arī par to, vai vajadzīgas papildu licences vai ierobežojumi.

“Eksportētājiem būs jāiesniedz muitas deklarācija un pozitīvā scenārija gadījumā - preces tiks izlaistas uz Lielbritāniju. ES izvedmuitas tarifi netiek piemēroti, tomēr atsevišķām precēm tie tiek piemēroti. Šo visu informāciju var iegūt VID mājaslapā,” skaidro Knoka.

Viņa saka, ka ar Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) starpniecību var elektroniski iesniegt deklarācijas. Tādējādi, ja nav nepieciešams veikt papildus pārbaudes, var gadīties, ka komersantam nav nepieciešams ciešs kontakts ar muitu.

“Ja vienošanās starp ES un Briseli tiks panākta, tad piezemēšanās nebūs tik sāpīga. Būs drošības spilvens, kas ļaus pārciest to izstāšanās brīdi. Muitā tiks dota iespēja vēl kādu brīdi pēc 2021. gada noslēgt iesāktos darījumus. Sāktās muitas procedūras būs iespējams noslēgt pēc ES muitas likumdošanas,” norāda Knoka.

Viņa norāda, ka Lielbritānijas uzņēmējiem līdz pārejas posma beigām būs iespējams pieteikties uz ES muitas kvotām, proti, samazinātiem tarifiem. Ja pārejas periods būs, tas ļaus noslēgt vēl papildu līgumus, kas dos labumus komersantiem abās pusēs.

Izmaiņas, ar ko jārēķinās ikvienam no mums

Izmaiņas skars arī parastos iedzīvotājus. Piemēram, pasta sūtījumu jomā – ar sūtījumu atmuitošanu jau pašlaik nodarbojas liels skaits muitnieku. Pēc “Brexit” sūtījumu skaits, kam būs jāiet cauri muitai, būs ievērojami lielāks.

Sūtījumus iedala nekomerciālos un komerciālos sūtījumos. Ja sūtījums tiek veikts par atlīdzību, tad tas uzskatāms par komerciālu.

“Komerciālā sūtījuma gadījumā – ja tā vērtība pārsniedz 45 eiro, tad jāmaksā muitas nodoklis, PVN un akcīzes precēm arī akcīzes nodoklis. Jārēķinās, ka arī dāvanas var tikt apliktas ar muitas nodokli,” skaidro Knoka.

Uz nekomerciālajiem sūtījumiem spēkā būs vairāk ierobežojumi, kurus būs jāņem vērā gan tiem, kas no Lielbritānijas sūta paciņas uz Latviju, gan tiem, kas no Latvijas sūta uz Lielbritāniju.

Nekomerciālos sūtījumos drīkst būt 50 cigaretes vai 25 cigarillas, vai arī 10 cigāri vai 50 grami smēķējamās tabakas. Tāpat tajos drīkst būt viens litrs stiprie alkoholiskie dzērieni, tostarp šampanietis un vīni, kā arī divi litri nedzirkstošā vīna. Tāpat atļauts sūtīt 50 gramus smaržu vai 250 mililitrus smaržūdeni, tualetes ūdeni un odekolonu.

Būtiskas izmaiņas skars iepirkšanos britu internetveikalos – ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 22 eiro, tad nodokļus tam nepiemēro.

Tomēr, sūtījuma vērtībai esot no 22-150 eiro, ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, bet precēm virs 150 eiro – klāt jāmaksā arī muitas nodoklis. Atbrīvojums no nodokļa netiek piemērots alkoholam un smaržām, tāpat jāatceras, ka interneta veikalos tabakas izstrādājumi ir aizliegti.

Kopumā secinot, laiks, kas tiks veltīts sūtījumu saņemšanai no Lielbritānijas, pieaugs. Tas gan ir atkarīgs no muitas un paša sūtījuma saņēmēja, cik ātri muitas nodeva tiks samaksāta. Muita sūtījumu nelaidīs cauri, kamēr netiks samaksāti nepieciešamie maksājumi. Pieredzējuši komersanti to spēj paveikt ātrāk.

Kā “Brexit” skars ceļotājus?

Vēl viena nozīmīga personu grupa, kas pirmā sastapsies ar jaunām neērtībām pēc “Brexit”, ir ceļotāji. Iebraucot ES no Lielbritānijas būs jādeklarē skaidra nauda, ja tās apmērs ir vienāds vai lielāks par 10 000 eiro. Nodokļi par šiem naudas līdzekļiem netiks iekasēti.

Tāpat arī ceļotāji, kuri pārvadā savā bagāžā preces, - ar nodokli netiek apliktas 430 eiro vērtas preces (ja tās pārvadā ar jūras vai gaisa transportu). Ja preces pārvadā bērns, tad ar muitas nodokli netiek apliktas preces 285 eiro vērtībā.

Tiek norādīts, ka no trešajām valstīm Latvijā var drīkst ieviest 200 cigaretes vai 100 cigarillas vai 50 cigārus, vai arī 250 gramus smēķējamās tabakas lapu. Savam patēriņam var ievest 1 litru alkoholisko dzērienu, kas stiprāks par 22%, vai divus litrus alkoholisko dzērienu stiprumā zem 22%. Bez nodokļa piemērošanas atļauts ievest arī 4 litrus negāzētā vīna un 16 litrus alus.

No trešajām valstīm aizliegts ievest gaļu un gaļas produktus, to skaitā dažāda veida desas, dzīvnieku taukus, ar gaļu pildītus izstrādājumus. Tas pats attiecas arī uz pienu un tā produktiem. No Lielbritānijas nedrīkstēs ievest arī mājdzīvnieku barību, ja tās sastāvā ir gaļa vai piens.

Ceļotājiem lidostā, ierodoties no Lielbritānijas, vēlams izvēlēties sarkano koridoru.

“Tādā gadījumā labāk varēs saprast, vai preces ir vai nav muitojamas. Jācer, ka lidostā liela aizkavēšanās nenotiks, taču garantēt, ka sūtījumu gadījumos viss notiks ātri, nav. Papildu muitas amatpersonu štata vietas ir pieprasītas, taču vai tās būs – nav zināms,” saka Knoka, kura piebilst, ka muitai pieprasītas 48 jaunas štata vietas, kas nepieciešamas, jo muitai “Brexit” dēļ palielināsies slodze.

Knoka atzīst, ka “Brexit” ar vienošanos faktiski būtu brīnums, taču VID un muita jau pašlaik gatavojas iespējami sliktākajam scenārijam, lai tā īstenošanās gadījumā nebūtu liela aizkavēšanās ar preču un sūtījumu atmuitošanu un tas būtiski neietekmētu iedzīvotāju dzīvi.

Uz augšu