Melu konveijers, neuzticami avoti un "troļļu" komentāri: kā atpazīt dezinformāciju internetā

Dators. Ilustratīvs attēls

FOTO: Pixabay

Britu raidorganizācijas BBC monitoringa nodaļa tika izveidota Otrā pasaules kara laikā, lai apkopotu, pārbaudītu un vajadzības gadījumā atspēkotu nacistisko propagandu. Mūsdienās BBC monitorings seko ziņām un sociālo tīklu saturam 150 pasaules valstīs. Balstoties uz pieredzi ziņu apkopošanā un analizēšanā, BBC monitoringa vecākā žurnāliste Olga Robinsone sadarbībā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru apkopojusi izplatītākās dezinformācijas tehnikas, kuras ikvienam interneta lietotājam ļaus labāk izvērtēt digitālajā vidē uzieto saturu.

"Melu konveijers"

Aukstā kara laikā padomju propaganda centās pārliecināt tautu, ka Rietumu demokrātija ir izgāzusies un PSRS visādā ziņā ir labāka. Mūsdienās Krievija joprojām cenšas diskreditēt rietumnieciskās vērtības un dzīvesveidu, taču, atšķirībā no pagātnes, paļaujas nevis uz konsekventas ideoloģiskās līnijas atkārtošanu, bet gan ar dažādu kanālu - amatpersonu, valsts kontrolēto mediju, interneta "troļļu" un botu - palīdzību izplata daudzas versijas, kas bieži vien ir savstarpēji pretrunīgas.

Šīs tehnikas mērķis - nonivelēt patiesības statusu, nostādot to vienā līmenī ar viedokļiem, sēt nesaprašanos dažādu sabiedrības grupu starpā un samulsināt auditoriju, lai tā, neredzot vienu skaidru patiesību, pieslejas kādai no nepatiesajām teorijām.

Šī taktika tika plaši izmantota pēc Malaizijas pasažieru lidmašīnas MH17 notriekšanas virs Austrumukrainas 2014.gadā, kā arī pērn pēc bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanas ar "Novičok" Anglijas pilsētā Solsberijā. Kad Lielbritānija Skripaļu saindēšanā vainoja Krieviju, Krievijas amatpersonas, Kremļa raidorganizācijas un "troļļi" sociālajos tīklos pārpludināja informācijas telpu ar dažām versijām un sazvērestības teorijām. Lai arī Rietumos tas galvenokārt izpelnījās kritiku, vietējā Krievijas auditorija pret šāda veida dezinformāciju bija uzņēmīgāka - "Levadas centra" veiktā aptaujā tikai 3% respondentu Skripaļu lietā vainoja Krievijas specdienestus, bet 56% sacīja, ka vainīgs varētu būt "jebkurš".

Ietekmes tīkli

Dezinformācija bieži vien tiek izplatīta nevis vienā atsevišķā kanālā, bet gan izmantojot dažādu ietekmes kanālu tīklu, mēģinot radīt ilūziju par veselīgām diskusijām un tajās prevalējošiem viedokļiem. Tādās valstīs kā Krievija ietekmes operācijas izmantoto kanālu vidū ir valsts kontrolētie mediji, vietējās amatpersonas, ārvalstu auditorijai paredzētās mājaslapas un sociālo tīklu konti. Nereti šajos tīklos iesaistās arī neatkarīgie spēlētāji - sociālo tīklu lietotāji, interneta komentētāji u.tml.

2018.gada augustā Kremļa finansētie mediji, interneta "troļļi" un prominenti Sīrijas prezidenta Bašara al Asada atbalstītāji atkārtoja Krievijas apsūdzības pret Sīrijas brīvprātīgo organizāciju "Baltās ķiveres", piedēvējot tai plānus tandēmā ar Rietumu izlūkdienestiem sarīkot ķīmisko ieroču "provokāciju" Idlibas provincē. Apsūdzības turpināja tiražēt tādi Kremļa telekanāli kā "Rossija-1" un "Pirmais Kanāls", kā arī angļu valodā raidošais RT. Sociālajos tīklos sazvērestības teoriju pastiprināja Krievijas vēstniecības, desmitiem ietekmīgu prokremliski noskaņoto lietotāju un Asada atbalstītāju, kā arī, domājams, interneta "troļļi".

Indijā ar politiskajiem spēkiem vai reliģiskajām grupām saistītie dezinformācijas tīkli izplatījuši nepatiesas ziņas, kuru mērķis, visticamāk, bija radīt nesaskaņas vietējo kopienu starpā.

BBC monitorings pēdējo gadu laikā izmantojis rīkus, kas palīdz vizuālā veidā attēlot lielu datu apjomu no sociālajiem tīkliem, uzrādot saistību starp dažādiem kontiem un to veiktajām aktivitātēm. Tā kā ierindas interneta lietotājam šādas tehnoloģijas nav pieejamas, ieteicams izpētīt ziņu avotus un kontekstu.

Personalizēti ziņojumi

Dažas ietekmes kampaņas - piemēram, pirms 2016.gada ASV vēlēšanām - ir veiksmīgas tāpēc, ka sacer viltus un polarizējošas ziņas, pielāgojot tās auditorijai. Pēdējo gadu laikā izveidoti ar RT saistīti mediju projekti jauniešiem, piemēram, video ziņas "In Case You Missed It" (ICYMI) - tā saturā politiski komentāri sajaucas ar asprātīgiem attēliem, jokiem un infografikiem. Kopš 2018.gada sākuma projekts jokojis par "Cambridge Analytica" datu skandālu, saūdarābu žurnālista Džamala Hašogi zvērīgo slepkavību, bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas saindēšanu ar "Novičok" un klimata pārmaiņām. Tas centies diskreditēt Krievijas virzienā raidītās apsūdzības par iejaukšanos citu valstu vēlēšanās un Skripaļu lietā, kā arī izsmējis rietumnieciskās vērtības un dzīvesveidu, kas ir viens no Kremļa propagandas pamatakmeņiem.

Cits piemērs - "Facebook" un citu sociālo tīklu kontu izveidošana, kas it kā veltīti nepolitiskām tēmām (kulinārija, tūrisms u.tml.), bet patiesībā saturā iejauc politisko un sociālpolitisko propagandu. "Facebook" šā gada janvārī slēdza "Sputnik" veidotu kontu tīklu, kas darbojās pēc šādas shēmas. Iespējams, ka par tīrīšanas upuri kļuva arī "Sputnik Latvia" galvenā redaktora personīgais "Facebook" konts.

Šā dezinformācijas paveida galvenā pazīme emocionāli sakāpināts un iesaistošs saturs, ar ko sociālo tīklu lietotāji dalās savos kontos, tādējādi palīdzot to izplatīt. Satura veidotāji - Kremļa aģentūras un mediji - parasti slēpj vai vismaz atklāti nenorāda savu saistību ar šiem kontiem, tāpēc lietotāji bieži vien pat nepamana, ka patiesībā seko propagandas kontiem.

Boti un kiborgi

Automatizētie interneta boti (līdzās "troļļiem", aiz kuriem slēpjas reāli cilvēki) ir kļuvuši par informatīvā kara uzticamākajiem "karavīriem". Boti sociālajos tīklos un komentāru sadaļās automātiski publicē iepriekš sagatavotus tekstus; savas datorizētās izcelsmes dēļ tie īsā laikā spēj lēti saražot ļoti daudz satura. 

Pērnā gada pret valdību vērstajos protestos Irānā botu ziņojumi mēģināja iedzīvotājus atturēt no iziešanas demonstrācijās vai arī apgalvoja, ka video no protestiem ir viltoti. Taču tie bija viegli atpazīstami - boti bija izveidoti protestu laikā, tiem bija neparasti vārdi un attēli.

Grūtāk atpazīt ir tā dēvētos kiborgus - pusautomatizētus kontus, kas uzdodas par reāliem cilvēkiem un tiek vismaz daļēji administrēti. BBC monitorings 2018.gada oktobrī analizēja vairākus kontus, kas publicēja ASV prezidentu Donaldu Trampu atbalstošas "mēmes" un pat sarunājās ar citiem kontiem, cenšoties izskatīties autentiskāki. Tomēr lielais to publicētā satura daudzums un kvalitāte lika domāt, ka tie ir vismaz daļēji automātiski. Piemēram, viens no apskatītajiem kontiem dienā tvītoja vairāk nekā 500 reizes, lielākoties retvītojot Trampu, viņa ģimenes locekļus un konservatīvos medijus. Konta publicētie tvīti bija rakstīti kļūdainā angļu valodā un iekļāva saites uz ārējām vietnēm.

BBC monitorings norāda, ka gadu gaitā botu atpazīšana kļuvusi grūtāka. Tagad daudzos gadījumos vairs nepietiek ar profila informācijas apskatīšanu; dažkārt neparastas konta aktivitātes var novērot vien ar analītikas rīku palīdzību.

Manipulācijas ar sociālo tīklu tendencēm

"Twitter" tendences (piemēram, aktuālākās mirkļbirkas) uzrāda sabiedrības noskaņojumu. Tomēr ar tām ir iespējams manipulēt - un tas arī dažkārt tiek darīts, lai ar viltu radītu iespaidu par kāda viedokļa dominēšanu. 

Pēc Hašogi pazušanas Turcijā 2018.gada 2.oktobrī boti sāka lielā daudzumā tiražēt ziņojumus, kuros ar mirkļbirku palīdzību tika pausts atbalsts Saūda Arābijas kroņprincim Muhamedam bin Salmanam, nosodīta ziņu organizācija "Al Jazeera" un izskanēja aicinājumi pārtraukt sekot "tautas ienaidniekiem". Atsevišķos posmos ziņojumi "Mēs visi ticam Muhamedam bin Salmanam" tika publicēti simtiem reižu sekundē, kas norāda uz botu aktivitātēm.

Komentāru manipulācija

Tādās sociālo tīklu platformās kā "Twitter", "Facebook" un "Instagram" manipulācijas ar komentāriem un "like" nav nekas jauns, taču šī taktika tiek lietota arī mazāk zināmos kanālos. Dienvidkorejā pagājušogad skandālu izraisīja mēģinājumi ietekmēt populārā ziņu portāla "Naver" lietotāju viedokļus, mākslīgi palielinot "piekrītu" atzīmju skaitu komentāriem pie politiskām ziņām. Vislielāko atzinību saņēmušie komentāri automātiski ierindojas pirmajās pozīcijās, tādējādi tur paustais viedoklis sasniedz lielāku lietotāju skaitu. Vēlāk nāca gaismā, ka ar datorprogrammas palīdzību šādā veidā tika izcelti komentāri, kas pauda konkrētu pozīciju par prezidentu. "Naver" pēc skandāla ieviesa izmaiņas portālā.

Augstāk uzskaitītie ir populārākie dezinformācijas veidi internetā, taču pastāv vēl citi, tostarp valdību mēģinājumi ierobežot tām nevēlamas informācijas parādīšanos internetā, pieņemot likumus, kas aizliedz izplatīt nepatiesu informāciju, bet patiesībā ļauj izspiest sev nevēlamus viedokļus.

Dezinformācija internetā izpaužas dažādās, nepārtraukti mainīgās formās. Viens no nākotnes draudiem - "deepfake" jeb datorģenerēti audiovizuālie materiāli, kuros redzami nereāli notikumi. Ar mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta tehnoloģijām jau tagad iespējams izveidot pārliecinošas datorsimulācijas, kas, iespējams, kļūs par nākamās paaudzes viltus ziņām.

Populārākais "deepfake" piemērs ir "BuzzFeed" izveidotais video, kurā bijušajam ASV prezidentam Barakam Obamam tiek "iebaroti" vārdi, ko viņš nekad nav teicis.

Dezinformācija internetā ir nozīmīga problēma, jo ietekmē sabiedrības uzskatus, mazina publisko diskusiju nozīmi un noved pie reālas cilvēku rīcības sev izdevīgā virzienā. Šā iemesla dēļ ir ārkārtīgi svarīgi, lai ikviens interneta lietotājs būtu informēts par dezinformācijas veidiem, ar ko var nākties sastapties, un spētu kritiski izvērtēt ieraudzītās informācijas patiesumu. 

Uz augšu