Pērn Latvijā pieaudzis slepkavību skaits

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Pagājušajā gadā Latvijā reģistrētas vairāk nekā 120 slepkavības un tādu smagu miesas bojājumu nodarīšanas gadījumi, kuru rezultātā iestājusies cietušā nāve, liecina Valsts policijas (VP) informācija.

Pagājušajā gadā Latvijā reģistrētas 79 slepkavības, kas ir par pieciem noziegumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Šajos rādītājos iekļauta arī viena pasūtījuma slepkavība un viens pasūtījuma slepkavības mēģinājums. LETA jau ziņoja, ka pasūtījuma slepkavības raksturu policija saskata maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus nogalināšanā, bet šāda nozieguma mēģinājums notika Aizputes novadā, kur automašīnā sašauti trīs ārvalstnieki.

Tāpat pērn reģistrēti 168 smagi miesas bojājumi, no kuriem 46 gadījumos iestājusies cietušā nāve.

VP priekšnieks Ints Ķuzis šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā skaidroja, ka biežākie iemesli šādiem noziegumiem ir sadzīviska rakstura konflikti un nesaskaņas starp paziņām. "Vardarbības pamatā ir alkohola lietošana, aizvainojumi un strīdi. VP pētījumi arī liecina, ka 60% cietušo gada laikā no vardarbības cietuši atkārtoti. Tāpat vardarbībai ir augsts latentums," norādīja Ķuzis.

Runājot par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, Ķuzis minēja, ka pērn 788 gadījumos policija realizējusi varmākas nošķiršanu. Gadu iepriekš tādu bija 695 gadījumi. Tāpat pērn sākti 374 kriminālprocesi par nošķiršanas pārkāpšanu, un tas ir par 84 lietām vairāk nekā gadu iepriekš. Pērn uzskaitē atradās 2098 personas, pret kurām pieņemts lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

"Vidēji dienā notiek divi nošķiršanas gadījumi, turklāt ierosinām kriminālprocesus par nošķiršanas pārkāpšanu, kas nozīmē, ka varmāka atgriežas atpakaļ ģimenē un turpina savas darbības. Mums arī pirmo reizi ir gadījums, kad persona tika nošķirta, taču tā turpināja vardarbību, kā rezultātā sākts kriminālprocess un personai tika piemērots apcietinājums. Pēc iznākšanas no apcietinājuma šī persona cietušo mēģināja novaktēt darbavietas tuvumā, un šis cilvēks būtībā gāja uz slepkavību, taču kaimiņš iztraucēja," norādīja VP priekšnieks.

Ķuzis gan pauda uzskatu, ka varmākas nošķiršana problēmu nerisina, jo ar varmākām ir jāstrādā plašākam atbildīgo iestāžu lokam. "Galu galā kas tad ir vardarbība? Policija izmeklē miesas bojājumu nodarīšanu, taču vardarbība mēdz būt arī psiholoģiska. Tas ir loks, pie kā jāstrādā," piebilda VP priekšnieks.

Uz augšu