"Elektrum" piesaka sevi gāzes tirgū; patērētājiem piedāvā zemākas cenas (4)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

AS "Latvenergo" ar zīmolu "Elektrum" dabasgāzes klientiem piedāvās trīs pieslēguma veidus un to cena būs tāda pati vai nedaudz zemāka kā publiskā tirgotāja AS "Latvijas gāze" regulētā cena, šodien žurnālistiem pastāstīja "Latvenergo" pārdošanas direktors Uldis Mucenieks.

"Pašreiz dabasgāzes tirgus sastāv no diviem segmentiem - 370 000 klientu dabasgāzi izmanto tikai virtuvē, bet 50 000 klientu arī apkurei," skaidroja Mucenieks, piebilstot, ka uzņēmumam ir interese par abiem šiem segmentiem. Mucenieks sacīja, ka

klientiem tiks piedāvāti trīs dažādi pieslēguma veidi. 

Pieslēgums "Elektrum dabasgāze virtuvei" paredzēts mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto tikai gāzes plītīs, savukārt pārējie divi pieslēgumi - "Elektrum dabasgāze siltumam" un "Elektrum dabasgāze siltumam +" - paredzēti klientiem, kuri gāzi izmanto apkurei.

"Latvenergo" aprēķinājis, ka, lietojot gāzi tikai ēdiena pagatavošanai, vidēji klients mēnesī iztērē 42 kilovatstundas (kWh) dabasgāzes, un tas maksātu 4,77 eiro.

Mucenieks norādīja, ka tas ir tik pat, cik pašreiz par šādu patērēto gāzes daudzumu maksā "Latvijas gāze" klienti ar regulēto cenu.

Tāpat kompānijas speciālisti aprēķinājuši, ka, lietojot gāzi apkurei, vidēji mēnesī tiek iztērētas 2108 kWh gāzes. Pieslēgumā "Elektrum dabasgāze siltumam" vidējā cena par šādu patērēto dabasgāzes daudzumu būtu 92,77 eiro mēnesi, kas pēc Mucenieka teiktā, ir lētāk nekā pašreiz "Latvijas gāzes" klientiem, kuri par šādu pašu dabasgāzes patēriņu maksā 93,61 eiro mēnesī.

Savukārt pieslēgumā "Elektrum dabasgāze siltumam +" klientiem pakalpojumā būs iekļauta arī gāzes katla apkope reizi gadā, tādējādi, klientam iztērējot 2108 kWh dabasgāzes mēnesī, maksa būtu 100,16 eiro mēnesī.

"Mēs redzam, ka cena ir praktiski tāda pati vai nedaudz mazāka kā regulētajam tirgotājam. Galvenā pievienotā vērtība mūsu produktam ir ērta produkta lietošana, apvienojot elektroenerģijas un dabasgāzes rēķinus," skaidroja Mucenieks.

Viņš arī atzīmēja, ka līdz ar "Elektrum" ienākšanu dabasgāzes tirgū tajā sāks veidoties konkurence.

Pēc Mucenieka teiktā, "Elektrum" piecu gadu laikā iecerējis iegūt 10% no Latvijas dabasgāzes tirgus.

Jautāts, kas liek domāt, ka "Elektrum" izdosies iegūt šādu tirgus daļu, Mucenieks aģentūrai LETA atbildēja, ka, piemēram, elektroenerģijas tirgū jaunpienācēji ir spējuši sasniegt vairāk nekā 5% tirgus, tāpēc tā ne tuvu nav neaizsniedzama barjera.

"Es šo ambīciju nevērtētu kā ārkārtīgi augstu. Mums pašreiz svarīgākais ir būt šajā tirgū un krāt pieredzi, tad jau arī tirgus attīstība parādīs, kādas ir iespējas," viņš teica.

Tāpat Mucenieks norādīja, ka kompānijas galvenā mērķauditorija ir visi "Elektrum" klienti.

"Protams, ka runa ir par tiem "Elektrum" klientiem, kuri lieto arī dabasgāzi. Elektrībai klientu ir divas reizes vairāk nekā dabasgāzei. Nav tā, ka mūs interesētu tikai tie klienti, kas izmanto dabasgāzi apkurei, - mēs redzam pievienoto vērtību gan no klienta, kurš gāzi izmanto daudz, gan no tāda, kas dabasgāzi izmanto maz," viņš sacīja.

Savukārt pērnā gada oktobrī uzņēmums "Conexus Baltic Grid" iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jauno pārvades tarifu projektu.

Tarifu projekts paredzēja, ka mājsaimniecībām, kas dabasgāzi patērē ēdiena gatavošanai, rēķinos maksa par pārvades un uzglabāšanas pakalpojumiem pieaugs par 0,04 eiro mēnesī. Savukārt tiem, kas gāzi izmanto apkurei, siltā ūdens sildīšanai, rēķinos maksa par pārvades un uzglabāšanas pakalpojumiem pieaugs par 1,50 eiro mēnesī.

Saskaņā ar SPRK Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodiku sistēmas operators līdz katra gada 1. februārim iesniedz SPRK izvērtēšanai tarifu projektu un tam atbilstošās izmaksas 12 mēnešu periodam, informāciju par tarifu pārskata ciklā plānotajiem jaudas rezervēšanas pakalpojuma nepieciešamiem ieņēmumiem, kā arī informāciju par iepriekšējā kalendārā gada ieņēmumiem no jaudas rezervēšanas pakalpojuma un kopējām faktiskām pārvades sistēmas jaudas rezervēšanas pakalpojuma izmaksām.

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu