Esi nabadzīgs? Uzbūvē jaunu galvaspilsētu! Ēģiptes miljardu eksperiments (2)

Kas ir Ēģiptes jaunā galvaspilsēta?

To pašreizējā stadijā varētu uzskatīt par ambiciozu būvniecības projektu, kurš paredz 45 km uz austrumiem no Kairas izveidot jaunu un modernu Ēģiptes galvaspilsētu, kurā atrastos gan valsts pārvaldes institūcijas, gan ārvalstu vēstniecības, gan ar laiku arī lielākās bankas, uzņēmumi un citas iestādes, kuru darbība ir atkarīga no koordinācijas ar valdību. Galvaspilsēta aizņemtu aptuveni 700 kvadrātkilometru un spētu izmitināt ap 6 miljoniem Ēģiptes iedzīvotāju, un tajā atrastos gan moderns biznesa rajons ar augstāko debesskrāpi visā Āfrikas kontinentā, gan atrakciju parks, kurš pārsniegtu Disnejlendas izmērus, gan lidosta, kura pārsniegtu Londonas Hītrovas izmērus, gan prezidenta pils, kura būtu astoņas reizes lielāka par Balto namu, un daudzi citi arhitektūras brīnumi. Pilsētu ir paredzēts pabeigt laika posmā no 2020. līdz 2022. gadam, un tās oficiālās izmaksas tiek lēstas ap 45 miljardiem ASV dolāru. Tiesa, ņemot vērā Ēģiptes nedemokrātisko raksturu, šis skaitlis varētu būt daudz lielāks, un valdība šādu summu ir nosaukusi, lai lieki nesadusmotu Ēģiptes milzīgos nabadzīgo iedzīvotāju slāņus. Par neprecizitātēm izmaksu aprēķinā varētu liecināt arī fakts, ka valdība līdz šim nav spējusi savu aprēķinu skaidri pamatot. Tikai norādījusi, ka būvniecībai paredzētie izdevumi tiks aprēķināti katram objektam atsevišķi. Tāpat būtu jāņem vērā, ka šāda mēroga infrastruktūras projekti mēdz apaugt ar izmaksām būvniecības laikā.

Visbeidzot, būvniecību pārvaldošajā uzņēmumā «Administratīvā galvaspilsēta urbānajai attīstībai» 51% daļu pieder valdībai pietuvinātajai armijai, bet 49% Jauno urbāno kopienu pārvaldībai – valdībai piederošai aģentūrai, kura nodarbojas ar pilsētu attīstību un celtniecību, norāda youtube ģeopolitiskās analīzes kanāla Caspian Report autors Širvans Nefči.

Fakts, ka šajā stāstā figurē armija, jau norāda uz to, ka projektā novērojamas arī privātās intereses, un nevar izslēgt, ka kāda daļa no būvniecības naudas nonāks privātpersonu kabatās.

Tās ģenerāļi jau ilgstoši ir izcēlušies kā lieli valsts ekonomisko ieguvumu saņēmēji. Šādu pieņēmumu pauž arī domnīcas Carnegie Endowment for International Peace pētniece Mišela Dunna. Viņa uzskata, ka pašreizējais Ēģiptes prezidents Abdelfatahs al Sisi ir atvieglinājis valsts pasūtījumu iegūšanu uzņēmumiem, kuri pieder militāristiem.

Kā galvaspilsēta varētu palīdzēt ekonomikai?

Pirmkārt, ir jāņem vērā viena no Ēģiptes lielākajām patērētāju problēmām – milzīgais nekustamā īpašuma cenu burbulis, kura rezultātā vidējais ēģiptietis par īri ir spiests izdot milzīgas naudas summas. Turklāt ir paredzams, ka mājokļu cenas tikai turpinās celties. Tas tādēļ, ka Kairā valda milzīga pārapdzīvotības problēma, kuru izraisa ārkārtīgi straujais iedzīvotāju pieaugums (korelē ar dzīvojamo ēku celtniecību un līdz ar to apdzīvojamās zemes trūkumu). Jāatceras, ka Kaira ir uzskatāma par vienu no visātrāk augošajām pilsētām uz zemeslodes. Jau tagad tajā dzīvo aptuveni 20 miljoni (no valstī dzīvojošajiem 100 miljoniem iedzīvotāju), un paredzams, ka līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits sasniegs jau 40 miljonus, norāda Širvans Nefči.

Jaunā galvaspilsēta ar savām jaunajām dzīvojamajām ēkām un iespējām izmitināt papildu 6 miljonus iedzīvotāju sniedz iespēju atvieglināt apdzīvojamās zemes trūkuma problēmu un līdz ar to samazināt arī nekustamā īpašuma cenas (vismaz teorētiski).

Savukārt iedzīvotāju ietaupījumi no lētākām īres maksām var tikt izmantoti valsts ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai.

Tas ir īpaši būtiski arī pieaugošās dzīves dārdzības kontekstā, ne tikai saistībā ar nekustamo īpašumu tirgu. Pamatojoties uz portāla Trading Economics datiem, šā gada janvārī inflācija ir sasniegusi 12,7% atzīmi.

Otrkārt, Šervans Nefči norāda uz vēl kādu problēmu – transporta infrastruktūras noslogotību. Ja tiešām Kaira turpinās pašreizējos izaugsmes tempus, tad esošie ceļi vienkārši vairs nespēs pildīt savas funkcijas. Sastrēgumi (kuri jau tā pagaidām ir ļoti lieli) kļūs neizturami, un sabiedriskā dzīve (un līdz ar to arī ekonomika) var tikt paralizēta. Turklāt būs nepieciešams tērēt milzīgas summas ceļu atjaunošanai un uzturēšanai. Tāpēc ir nepieciešams radīt vietu, kur izmitināt vairāk cilvēku.

Treškārt, jāatceras, ka Ēģiptē liela problēma vēl arvien ir ievērojamais bezdarbs. Pamatojoties uz Trading Economics datiem, vēl pagājušā gada jūlijā tas sasniedza 10% atzīmi. Tomēr jaunās galvaspilsētas celtniecība šajā jomā piedāvā kādu risinājumu.

Projektā ir paredzēts iekļaut arī tādas sabiedrības funkcionēšanai nozīmīgas ēkas kā slimnīcas, skolas, veikalus u.c. Šīs ēkas savukārt kādam vajadzēs apkalpot.

Līdz ar to, tiks veicināta arī jaunu darba vietu izveide. Turklāt ieguvumi var būt arī tūlītēji. Pati šo un citu ēku celtniecība ļaus iegūt svarīgus projektus Ēģiptes būvniecības sektoram (kurā ir jūtama armijas klātbūtne) un veicinās tajā cilvēku nodarbinātību.

Visbeidzot, būtu nepieciešams aplūkot arī jaunās galvaspilsētas atrašanās vietu. Tā pletīsies tieši starp Kairas pašreizējo teritoriju un stratēģiski svarīgo Suecas kanālu – neatsveramu tirdzniecības mezglu jūras ceļā no Austrumiem uz Rietumiem (un otrādi). Nefči savā video norāda, ka Ēģipte pēdējos gados ir veikusi ievērojamas investīcijas šā kanāla attīstībā. Tā ir izrakusi ievērojamu paplašinājumu, kurš ļauj kuģiem peldēt divos virzienos vienlaicīgi. Tomēr, lai būtu iespējams pilnvērtīgi izmantot šā paplašinājuma sniegtās priekšrocības, nepieciešams izveidot platformu, kura varētu palīdzēt savienot Kairu ar Sarkanās jūras krastos esošajām industriālajām zonām (kuru būvniecība ir sākta). Nefči apgalvo, ka jaunās fiziskā savienojuma iespējas iedrošinās transporta, kā arī banku un apdrošināšanas sektoru attīstību.

Iesaistīta arī politika

Tomēr Tuvie Austrumi ir reģions, kurā šāda veida ekonomiskiem projektiem reti kad nav politisks jumts. Stāsts par jauno galvaspilsētu nav izņēmums. Jau raksta sākumā minēju, ka liela interese nopelnīt ar pilsētas būvniecību ir valdībai pietuvinātajiem militāristiem, taču aiz šīs intereses slēpjas arī paša prezidenta Sisi bailes par viņa režīma drošību. Mišela Dunna norāda, ka

jaunās galvaspilsētas būvniecība ir sava veida Sisi mēģinājums norobežoties no niknu ēģiptiešu pūļiem,

kādi Arābu pavasara laikā 2011. gadā gāza prezidentu Hosni Mubaraku un palīdzēja gāzt viņa priekšgājēju – Muhamedu al Morsi. Ne velti ir paredzēts, ka valsts militārajiem spēkiem galvaspilsētā tiks ierīkots speciāls komandcentrs, ar kura palīdzību būs iespējams pastāvīgi novērot pilsētas drošību. Turklāt nenoliedzami, ka minētie ekonomiskie ieguvumi iedzīvotājiem apvienojumā ar pārapdzīvotības negatīvo seku samazinājumu ievērojami samazinātu pret režīmu vērstās dusmas.

Otrs politiskais iemesls ir saistīts ar Ēģiptes starptautiskajām attiecībām. Neskatoties uz to, ka valsts tradicionāli ir bijusi viens no Tuvo Austrumu reģiona smagsvariem, pēdējos gados tā ir bijusi samērā pasīva un ar dažiem izņēmumiem (piemēram, Lībijā) reaģējusi tikai uz tiešiem apdraudējumiem tās militārā režīma drošībai. Tomēr iekšējās nestabilitātes laikmetam lēnām paejot, Ēģipte ir sākusi domāt par atgriešanos reģionālo lielvaru saimē. Šajā kontekstā jaunuzbūvētā galvaspilsēta var kalpot kā platforma, ar kuras palīdzību projicēt ietekmi Sarkanajā jūrā un Vidusjūrā – teritorijās, kurās pēdējos gados ir īpaši nostiprinājusies Saūda Arābija un Turcija.

Vai jaunā galvaspilsēta attaisnos uz sevi liktās cerības?

Lai gan uz papīra šis projekts izskatās pat ļoti skaisti un solīdi, tomēr vairāki analītiķi norāda uz zināmiem riskiem un nepilnībām. Jau minētais Širvans Nefči saka, ka Ēģipte līdzīgus Kairas paplašināšanas projektus ir mēģinājusi veidot jau iepriekš, taču tie ir izgāzušies. Kā piemērs tiek minēts «Jaunā Kaira», kurā tika paredzēts izmitināt aptuveni 5 miljonus iedzīvotāju, taču desmit gadus pēc pabeigšanas tajā dzīvo vien aptuveni 200 000 cilvēku. Tas tādēļ, ka šajā pilsētā nav izdevies izveidot pietiekami daudz darba vietu un cilvēkiem uz darbu jābrauc ar mašīnu tālus gabalus.

Tomēr galvenais iemesls esot milzīgā nekustamā īpašuma dārdzība – problēma, kuru Ēģiptes valdība vēlas novērst. Daudzi uz turieni vienkārši nevar atļauties pārcelties (pat ja šāda vēlme ir).

Nav garantijas, ka jauno galvaspilsētu nepiemeklēs līdzīgs liktenis un nebūs vējā izmesta gan Ēģiptes palienētā, gan ārējo investoru ieguldītā nauda. Tādā gadījumā jaunā galvaspilsēta draud pārvērsties par sabiedrības elites apdzīvotu vietu, kurā dzīvotu vai nu ļoti bagātie, vai arī valdošajam režīmam stipri pietuvinātie. Ja tiešām šāds scenārijs realizētos, Sisi būs radījis vietu, kas atgādinās cilvēkiem par valdošo ekonomisko netaisnību. Tādā gadījumā viņu var neglābt nekāda militārā aizsardzība.

Savukārt ekonomists un Starptautiskā Valūtas fonda bijušais darbinieks Fakri al Feki domā, ka, neskatoties uz pilsētas stratēģiski svarīgo lokāciju, tā atrodas pārāk tuvu Sīnaja pussalai, kurā vēl arvien ir novērojami terorisma draudi. Turklāt šāda mēroga pilsētu nav iespējams uzbūvēt nospraustajā laika sprīdī bez nopietnām sekām Ēģiptes jau tā nestabilajai ekonomikai. Sākumā būtu nepieciešams sagaidīt tās atveseļošanos un uzlabot iespējas piesaistīt ārējās investīcijas. Starptautiskās ekonomikas profesors Mahmuds Abdels Hajs turklāt domā, ka, pat ja pilsēta tiks uzbūvēta, tā iedzīvotāju dzīves līmeni būtiski nemainīs. Tā nevar aizstāt investīciju trūkumu ūdens, elektrības un naftas industrijā, kā arī apsaimniekojamās zemes apgūšanā. Līdz ar to projekts ir nesaprātīgs jau tā ierobežoto līdzekļu izlietojums. Visbeidzot, pilsētplānošanas politikas pētniece domnīcai Atlantic Council norāda, ka valdība nav ņēmusi vērā vēl kādu būtisku faktoru – ceļu no vecās pilsētas uz jauno.

Pastāv risks, ka varētu izveidoties situācija, kurā cilvēki dzīvo vecajā pilsētā, taču strādā jaunajā. Tādā gadījumā iedzīvotāji saskartos ar milzīgiem sastrēgumiem (it sevišķi rītos un vakaros).

Tomēr, neskatoties uz to, kā projekts izvērsīsies ir skaidrs, ka Kaira pašreizējā veidolā vairs pastāvēt nevar. Tā ir praktiski izsmēlusi savas apbūves iespējas un ir spiesta meklēt jaunus risinājumus. Pretējā gadījumā, Latvijā populārais izteiciens «kā siļķes mucā» Ēģiptē var izpausties vēl nebijušā veidā. Taču, ja tas patiešām notiks, prezidentam Sisi vajadzēs aizvērt lielos elles vārtus ... un ātri!