Baldzēns: Viņķeles iecere par vienotu veselības pakalpojumu grozu nav slikta, bet vēl diskutējama

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns. Foto: Zane Bitere/LETA

Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) iecere par vienotu veselības pakalpojumu grozu nav slikta, bet vēl diskutējama, šādu viedokli pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Baldzēns norādīja, ka Viņķeles iecere ir "zināmā mērā alternatīvs priekšlikums", tomēr arodbiedrības vēlētos, lai nodarbinātie procentpunktu sociālo iemaksu maksātu no minimālās algas.

Vienlaikus Baldzēns neizslēdza, ka būtu cilvēki, kuri objektīvu iemeslu dēļ nevarētu veikt iemaksas šādā apmērā, un šādiem gadījumiem būtu nepieciešams meklēt atsevišķu risinājumu tieši šīm iedzīvotāju grupām. Pēc Baldzēna paustā, ar Viņķeles priekšlikumu varētu veidoties situācija, kas nebūtu godīga pret tiem, kuri godīgi strādā legālu darbu un veic sociālās iemaksas.

Kaut arī Viņķele paudusi, ka ar veselības apdrošināšanu ēnu ekonomiku nevar izskaust, Baldzēns norādīja, ka ir valstis, kur šādā veidā tiek nodrošināta veselības aprūpe, tomēr viņš atzina, ka šis ir nopietns diskusijas jautājums.

Kā ziņots, Veselības ministrijas (VM) piedāvājums veikt izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanas likumā liek kompleksi paskatīties uz nodokļu sistēmu un mudina valdību ieviest izmaiņas nodokļos ātrāk par 2021.gadu, 19.februārī valdības sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Uzklausot VM ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām Veselības finansēšanas likumā, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja uz problēmu, ka patlaban veselības sistēmu uztur aptuveni 600 000 vispārējā nodokļu režīmā strādājošie, lai gan nodarbināto valstī kopumā ir aptuveni miljons. Pēc finanšu ministra domām, situāciju varētu risināt, ja tiktu samazināts nodokļu režīmu skaits - tādu patlaban ir septiņi.

Arī Kariņš atzina, ka dažādie nodokļu maksāšanas režīmi nav ilgtermiņā labvēlīgi pašiem nodokļu maksātājiem, jo tādējādi šīs personas neapdrošina savu nākotni. "Būtu bezatbildīgi VM piedāvājumu skatīt, nemainot sistēmu kopumā. Tāpēc mums būs jāizšķiras par nodokļu sistēmas izmaiņām. Iespējams, tas būtu pat jādara ātrāk par 2021.gadu. Bet, ja vēlamies kaut ko mainīt, lēmumiem jābūt tālredzīgiem," uzsvēra Ministru prezidents.

Pēc valdības sēdes veselības ministre žurnālistiem paziņoja, ka arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu. Patlaban no vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem tiek iekasēts procentpunkts sociālo iemaksu veselības apdrošināšanai, un ministre izteica cerību, ka šādu pieeju varētu attiecināt uz visiem nodokļu režīmiem. Vienlaikus Viņķele sacīja, ka iespējams veikt arī mazākus, bet būtiskus uzlabojumus, neskarot nodokļu sistēmu kopumā, proti, pārriet uz viena groza principu.

Tikmēr Kariņš, uzrunājot žurnālistus, norādīja, ka divu grozu sistēmu var grozīt vai negrozīt, un tas ir diskusijas jautājums. Premjers norādīja, ka patlaban koalīcijā darbu sāks šī jautājuma Attīstības komiteja, kurā pārstāvji no visām koalīcijas partijām Viņķeles vadībā strādās pie šī jautājuma. Ministrei esot viss Kariņa atbalsts šo procesu virzīt.

Kariņš sacīja, ka neatbalsta "straujas kustības" nodokļu jomā, bet atbalsta darbu ar problēmu identificēšanu un risinājumu meklēšanu dažādos līmeņos. Kariņš ir pārliecināts, ka iespējams pieņemt arī lēmumus, kas nemaina nevienu nodokli, bet uzlabo sistēmu kopumā. "Negribu, ka raustam sabiedrību - vienu dienu tā, otru dienu tā, tāpēc tagad notiek diskusija," sacīja Kariņš, kurš uzskata, ka labāk septiņas reizes nomērīt, bet griezt vienreiz.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu